fbpx

Atsauksmes

Sākums Atsauksmes

Ko saka mani klienti?

Elīna
Elīna
Read More
Sveika! Gribu no sirds pateikties par konsultāciju😊 Vienīgi žēl, ka manas smadzenes bija tik ļoti aizmigušas, bet nekas! Man mans Balzaks ļoti patīk. Kā Jūs teicāt-katram sava vietiņa 🙂 Paldies, ka devāt jaunu skatījumu un uzmundrinājumu! Jutu, ka es biju jau pavisam nošļukusi. Tagad esmu gatava atrocīt piedurknes un meklēt savu Napoleonu!!!❤❤❤ PALDIES!!!😊
Inese K.
Inese K.
Read More
Labvakar Evija! Šodien visu dienu domāju par mūsu sarunu. Ko tādu, kas rada pozitīvas emocijas gribas vēl un vēl izjust. Saruna ar Tevi bija iedvesmojoša. Esmu uzstādījusi mērķi un centīšos neatkāpties no tā, jo zinu beidzot ko vēlos un kā man trūkst. Tu esi brīnišķīgs cilvēks un speciālists, un Taviem tuvajiem un draugiem ir veicies, jo Tu esi viņu dzīvēs. Un es priecājos, ka arī man bija tāda iespēja satikt Tevi. Paldies, un lai Tev izdodas arī turpmāk iedvesmot cilvēkus!
Skaidrīte
Skaidrīte
Read More
Labdien, Evija! Paldies par youtube ievietoto video, kur var vērot, kā notiek sociotipa noteikšana. 👍🏻 Esmu Jūsu skolniece socionkas zinību apgūšanā, nu jau 2.līmenī. 😊 Noklausoties interviju ar jauno sievieti, kas arī tāpat kā es ir Balzaks, nu jau ļoti labi varēju sadzirdēt un atpazīt lietas, kas attiecas uz mūsu sociotipu. 😊 Pateicoties Jūsu izskaidrotajai informācijai par socioniku, uzzināju cik lieliski cilvēki ir Balzaki, kad viņi izpauž savu patieso būtību. 😁 Gribētos Jūsu intervijā dzirdēt vēl kādu citu tipu, lai mācītos atpazīt.
Ilga
Ilga
Read More
Sveicināta, Evija! Te Ilga, pie Tevis biju uz konsultāciju pagājušajā rudenī, kad, mainot man savu dzīvi radikāli, centos sevi iepazīt arī caur socioniku ar Tavu palīdzību. Vēlreiz paldies Tev par foršo konsultāciju. Taču rakstu arī lai pateiktu milzīgu PALDIES par iedrošinājumu, iedvesmu un ideju - pateicoties Tev radīju manu mājaslapu, kuru gribu Tev, kā šīs idejas autorei kā vienai no pirmajām "atrādīt" Un tātad, lūdzu Tavas domas par www.ilgagedrovica.com Milzīgs Tev PALDIES par visu, ko dari un esi devusi, un no sirds vēlu arī Tev veiksmi tavās iecerēs! Ar vissiltākajiem sveicieniem - Ilga
Madara
Madara
Read More
Liels paldies par vizīti! Pagājis pusgads, bet es joprojām nevaru atiet no šoka, ka esmu Balzaks, un cik precīzi tas mani raksturo! Ir vērtīgi paraudzīties uz sevi no socionikas skatupunkta - daudz kas paliek saprotamāk, skaidrāk. Ir vieglāk izprast un pieņemt sevi! Paldies!
Inese
Inese
Read More
Evij! Liels paldies par kopā pavadīto stundu, kura bija krietni garāka. Tas tāpēc, es brīžiem par daudz aizrāvos ar runāšanu(neraksturigi man). 🙂 Man patiešām ļoti patika, tagad pēlēkām šūniņām darbiņš. Un uzrādās Balzaks tāds dikti labs cilvēks. Lasīju aprakstu reizes trīs.🙂 Tik tie saderīgie tādi interesanti..Napoleonu es noteikti atšūtu uz līdzenas vietas..bet Draizers izskatās cerīgāks ! 🙂
Renāte
Renāte
Read More
Paldies Jums par konsultāciju un mana tipa noteikšanu. Šķiet Jūs man devāt vairāk nekā dotu psihologs savos padomos un slēdzienos. Pēc konsultācijas gan attiecību, gan profesionālos jautājumos sajutu iekšēju mieru un spēku celties, iet uz priekšu ar lielāku pārliecību. Šķiet acu mirklī pieņēmu to, ka mana laulība izjuka un, lai cik tas traģiski un nesmuki beidzās, saprast, ka mēs vienkārši nebijām saderīgi. Tas nav īss ceļš piedod nodevību un nolikt aizvainojumu attiecībās, kurās iejaucies kāds trešais. Bet bērni, ko šīs attiecības ir radījušas, pateicība par to un Jūsu pozitīvais stimuls deva pozitīvām domām par harmoniskākām, skaistākām, saderīgākām un laimīgākām attiecībām nākotnē. Jau ieteicu un ieteikšu Jūs citiem. Galu galā arī man Jūs ieteica Jūsu uzticama skolniece 🙂 Pateicos Jums un uz tikšanos.

Pieredzes stāsti

Anitas T. stāsts

Kopš brīža, kad esmu veiksmīgi atrisinājusi attiecību jautājumu (kura man ir vissvarīgākā joma), jau 12 gadus manā galvā serfo “ķirmis”, kurš traucē laimīgi dzīvot.Pēc pamatskolas domas bija par darbu kultūras jomā(pasākumu vadītāja) vai psiholoģijas virzienā. Tam vajadzēja vidusskolas izglītību, bet to es nespēju realizēt, jo gribējās ātrāk prom no vides, kurā atrados – mūžigā drāma vecāku attiecībās.. Tā ļaujoties plūsmai nokļuvu tehnikumā- apguvu pārtikas tehnologa profesiju. (Mamma ir visu mūžu bijusi pavārs, joma pazīstama) Strādāju par konditoru, darbs patika, mājās arī cepu kūkas- kāzām, izlaidumiem. Bet..aizprecējos uz citu pilsētu, paņēma mani privātfirma -darbā par konditoru, bet naudu tur maksāja – nožēlojamu.. aizgāju prom. Tad iepazinos ar vienu dāmu, kura tikko sākusi grāmatveža karjeru. Vārds pa vārdam un sāku apgūt grāmatveža zināšanas no “ābeces”. Esmu grāmatvede jau aptuveni 27 gadus. Gan kā ārpakalpojuma formātā, gan kā pašnodarbinātais, gad uzņēmumos uz vietas.. vienā darbavietā esmu sabijusi augstākais 3 gadus. Graužot garozu pēc garozas…gandarījuma nekāda, uzslavus par darbu neesmu saņēmusi -nekad.

Visus šos gadus mani uzrda dažādi jautājumi par šo jomu. Dažbrīd pat apraudos..cik nožēlojami jūtos, tik nevērtīga priekš pasaules un apskaužu cilvēkus,kuri sevi raksturo .. “no grāmatvedības es neko nesaprotu”..un man tas liekas kā brīnums, ka viņi ir izdzīvojuši un vēl apgalvo, ka ir laimīgi..Sākās pandēmija. Darbs attālināti no mājām un manā redzes lokā Facebook-ā nokļuva Inese Prisjolkova, jau tajā visā dzīvojot līdzi guvu daudz labas atklāsmes. Un tieši caur Inesi uzzināju par Tevi un socioniku. Sāku klausīties un ausīties. Ka katram paredzēta sava vieta un ka drīzāk neesmu nekāda dumiķīte, vienkārši neesmu savā vietā. Uzrunāja vārdi – ka kaut kā jau mēs varam to savu darbu tur muļļāt, ber komfortabli tur nejūtamies un sasniegumus negūsim. Tad ieslīdēju “Cilvēku tipi” mājas lapā, veicu testu – sanāca Dostojevskis..lasu un priecājos – nu kā uzreiz tik trāpīgi visu noteicu – nu kā naglai uz galvas.! BET.. tad pagājušo sestdien tiku līdz Iesācēju kursam socionikā un ..pēc otrās nodarbības biju Jeseņins…pēc 4.nodarbības uzmanīgi noklausoties loģisko un ētisko sapratu, ka esmu loģiska nevis ētiska, kā pati par sevi domāju visu laiku, sanāca Robespjērs, bet pēc 6.-tās Balzaks, jo pēdējais salmiņš, kuru man nācās nolikt malā bija, ka esmu racionāla..Īpaši, kad stāstīji, par iepirkšanos un apģērba izvēli – biju laimīga dzirdēt, ka  tā ir vēl kādai, jo līdz šim nekad ne no vienas ko tādu nebiju dzirdējusi, domāju, ka esmu pilnīgi no citas planētas, tāpat par pucēšanos un tavas pārdomas par manikīra apmeklējumu, nu vārds vārdā, ārprāts! Arī par e-pasta pārlasīšanu..Paliku ar muti vaļā…

Kopsavilkums visam ir tāds, ka līdz sirdssāpēm žēl, ka neuzzināju par Tevi ātrāk, jau tad, kad sāki ar šo darboties, bet tai pat laikā – ļoti pateicīga, ka tas ir noticis tagad. Šobrīd man jau ir 49 gadi un visdrīzāk, kā Tavā nodarbībā izskanēja, esmu savu tipu diezgan pamatīgi iedragājusi.. bet man vienalga bija vajadzīgas atbildes uz šiem jautājumiem. No sirds paldies, ja šo visu izlasīji un uz tikšanos.

Zanes L. stāsts

Studēju maģistrantūrā profesiju, kas man, Dostojevskim, absolūti neder un nepadodas. Man vienmēr likās, ka varu šo situāciju labot ar sevis piespiešanu un motivēšanu. Jo profesija ir gana pieprasīta. Bet dzīvei nav jābūt vienai vienīgai sevis mocīšanai. Esmu ļoti uzcītīga, pat pārcentīga, ar asarām izspiežu augstākus rezultātus par cilvēkiem kam to vajadzētu vairāk. Es redzu, ka man apkārt ir cilvēki kam tas sanāk un padodas arī bez visas piespiešanās, un par to ļoti pārdzīvoju. Bet tagad zinu, ka viss velti. Nav jēgas pārdzīvot, ka nesanāk tas kam es nemaz neesmu radīta! Sevis mierināšanai skricelēju dzejoļus un mācos valodas. Pasūtīju profesiju sarakstu un esmu ļoti priecīga. Tur ir tieši tādas profesijas kādas man vajadzēja sākt mācīties 5 gadus ātrāk. Tagad man ir konkrēts saraksts un cerība, ka beidzot nonākšu tur, kur man ir jānonāk. 🙂 Paldies!

Leldes J. stāsts

Socionika Iņ-Jaņ mērcītē

Socionikas dihotomas ir skaisti sadalītas pretpolu pārīšos, tāpat kā daudz kas šai pasaulē – karsts/auksts, melns/balts, pareizs/nepareizs, tāpēc mani saintriģēja iespēja socioniku aplūkot caur pēdējā laikā daudz aprunātā pretstata – sievišķība/vīrisķība – prizmu.

Iedomāsimies vidējo aritmētisko (tātad, neeksistējošu) vīrieti un sievieti. Vīrietis – mamuta nesējs mājās, sieviete – pavarda sargātāja.

Kurš no abiem būtu tipisks introverts, un kurš – ekstraverts? Ja mēram vīrieti testosterona daudzuma vienībās, tad, jo vairāk vīrietī testosterona, jo mazrunīgāks viņš esot. Bet tipisku sievieti labi raksturos anekdote par divām cietuma biedrenēm, kas pēc kopā “nosēdētiem” 20 gadiem vēl stāv pie izejas vārtiem un divas stundas tarkšķ.

Sensoriķis – intuīts. To varētu raksturot vienkāršs, lai arī stipri pārspīlēts piemērs. Kurš ir uzklājis galdu, ielicis puķes vāzē, salocījis salvetes, bet kurš – paēd, pieceļas un aiziet prom? Cik gan nav dzirdēts, ka sieva tekalē apkārt kā (sensoriķe) skudriņa, bet vīrs divus mēnešus nevar nomainīt lampai spuldzīti, jo gaida, kad nāks iedvesma (piemēram, tumsā uzskrienot asam stūrim).

Par loģiku un ētiku arī šķēpi nelūzīs – sieviete vairāk ļaujas emocijām, izjūtām, vīrietis labāk uzticas savam prātam.

Racionālais pret iracionālo. Kurš grib katru darbdienas vakaru pārnākt no darba mājās un mierīgi sēdēt pie televizora, bet kura – pirmdien uz teātri, otrdien tikties ar draudzenēm, trešdien uz kursiem? Stereotips, ka sievietes pašas nezina, ko grib, nav radies no tukša gaisa. Bet pilnīgi droši ir tas, ka iracionālā sieviete grib pārmaiņas. Bet racionāls vīrietis – savu mīļo rutīnu.

Tātad. Kas sanāk? Visvīrišķīgākais sociotips ir Robespjērs, bet vissievisķīgākais – Napoleons! Kādas ir šo tipu savstarpējās attiecības? Konflikta!

Pāris raksturojoši teikumi par konflikta attiecībām: “Attiecību sākumposmā partneriem rodas interese par otru, jo pievelk viņa neizprotamā uzvedība un uzskati. Svarīgāka ir intīmā tuvība. Attiecībām attīstoties, viņi ierobežo viens otru un neļauj izpausties, nogurst, bet tuvību nezaudē. Konflikta cēlonis ir partneru atšķirīgās rakstura iezīmes. Partneri mēģina izrunāties, bet bez panākumiem, jo neizdodas rast sapratni. Šādos gadījumos partneri vaino otru. Konflikta attiecības ierobežo brīvību un nomāc apņēmību. Šajās attiecībās partneri kļūst aizspriedumaini pret otra sapņiem un iecerēm, kas šķiet neprātīgi, nepārdomāti. Pēc šķiršanās partneri sajūt atvieglojumu. Ja abi salabst un cenšas aizmirst nesaskaņas, satuvināšanās nav ilgstoša un beidzas kā iepriekš vai ar katru reizi smagāk.”

Hmm, dzirdēts stāsts.

Ko mēs varam secināt? Ka “īsts vīrietis” un “īsta sieviete” nemaz nespētu būt harmoniskās, laimīgās attiecībās. Tāpēc teiksim lielu ‘paldies’ Radītājam, Mātei Dabai vai citam stiprākam spēkam, pateicoties kam mēs mītam uz šīs pasaules, ka esam tik dažādi, šķībi, greizi, nepareizi, un tomēr vislabākie un vismīļākie!

P.S. Un kas tagad būtu jādara sievietei Robespjēram un vīrietim Napoleonam? Nekas – jāpasmejas par šo visu un jādzīvo tālāk!

Gabēna stāsts

Zināt socionikas pamatus (un pat mazliet vairāk par pamatiem) ir viens, tomēr pielietot to praksē ir izaicinājums. Jā, tas izskaidro to, kā veidojas attiecības ar citiem, tomēr ir ļoti grūti saprast sev tuvo cilvēku sociotipus. Jo kāds ir vairāk pazīstams, jo grūtāk, tādēļ, ka gribas viņam piedēvēt kādas vēlamās īpašības un iezīmes.

 

Nonākot dzīvē pie nepieciešamības iepazīties pieaugušā vecumā, ņemot vērā, ka uz ielas man neviens nenāk klāt iepazīties, saņēmu padomu iereģistrēties iepazīšanās portālā internetā – Tinder. Cerības jau lielas, ka sapņu princis mani tur gaida ? Nedaudz prakses un portāla darbība un tā piedāvātās iespējas skaidras – sieviešu profilus neredzu, bet vīriešu profilos teksta un aprakstu praktiski nav, tikai bildes Protams, cerība, ka socionikas zināšanas palīdzēs atrast to piemēroto – jo gribu saderīgas attiecības. Bet rezultātā secināju, ka izvēlos jau tikai pēc bildēm – patīk, nepatīk, jo maksimums, ko kāds par sevi pierakstījis, kas patīk brīvajā laikā, kaut kāda aptuvena nojausma par nodarbošanos, kāds sevi raksturojošs teikums pierakstīts, labi, ja vienam no 50. Un Tinder princips arī tieši tik vienkāršs – patīk – pa labi, nepatīk – pa kreisi.

 

Spriežot pēc visa ar apbrīnojamu precizitāti biju izvēlējusies sensoros. Nu daži intuīti varbūt kļūdas pēc arī ietrāpīja manā sarakstā. Un gandrīz visiem, kas patika man – patiku arī es, tā kā visi labprāt uzsāka ar mani sarunu. Pati pirmā nerakstīju, jo nebija vajadzības, knapi spēju atbildēt visiem interesentiem, kas rakstīja man. Daļa vīriešu atkrita, jo sarakste neveidojās. Citi ar jokiem, citi nopietnāk rakstīja – bet biju atvērta sarakstei. Vēl daļa pirmajos teikumos atklāja, ka piedāvā seksu, turklāt tikai seksu un tā uzreiz. No sērijas – ja patiks, tad iepazīsimies no rīta. Vilinoši.. Atkrīt tātad vēl krietns bariņš potenciālo prinču. Toties papļāpājot par šādām tēmām saistībā ar viņu piedāvājumiem šo to interesantu par vīriešiem un viņu seksuālajām interesēm gan var uzzināt – labs informācijas ieguves avots kopumā.

Daļa savukārt skaisti prot patērzēt, raksta, stāsta, rada gluži patīkamu cilvēku iespaidu – es pat teiktu katras pamatskolas literatūras skolotājas sapnis – kaut nu ar tādu entuziasmu būtu sacerējumus rakstījuši skolas laikā! Saņēmos arī randiņam – pirmie divi jau skaidrs, ka nav cerīgi pretendenti, bet piekritu izmēģinājuma nolūkos – nez kā tas būs, jo 100 gadus neesmu iepazinusies un randiņu periodu izbaudījusi. Izrādās nav tik traki – kafija, papļāpāšana, svarīgāko jautājumu noskaidrošana, ar varu nekur nevelk un kost nekož. Tad nākamais pretendents likās – nu baigi labais, jau kādu laiku sarakstījāmies, kamēr saskaņojām tikšanās laiku. Bet tāāāda vilšanās – viņš dzīvē nemaz neatbilda manam uzburtajam tēlam. Secinājums – nevar ilgi sarakstīties – jāapskata uzreiz, kamēr kaut ko nesadomājos.

Nu tad sekoja posms – īsa sarakste un apskate dzīvē. Mēģināju jau uz aci noteikt kādas socionikas iezīmes – dažiem varēja saprast loģisks/ētisks vai ekstraverts/intraverts nu un sensorika daudziem dominēja. Bet tajā brīdī tas ir stipri vienalga, ja viņš nemaz nepatīk..  Cilvēks jau labs, bet kā vīrietis pavisam vienaldzīgs – buču pat negribētu dot. Sajūta tāda, ka gluži vienalga, vai pretī sēž suns, kaķis vai svešs vīrietis – patiesībā kaķis pat būtu foršāks..

 

Būtiskākā problēma – nesakrīt izglītības līmenis, inteliģence, attiecīgi intereses. Un protams – neveidojas nekāda jūtu ķīmija – tīri fiziski nav nekādu fluīdu, vai kas nu tie būtu. Sajūtas – man nepatīk, būtu neērti iziet ar tādu vīrieti sabiedrībā vai parādīt draudzenēm, un kur vispār ar viņu varētu iziet?? Ikdienā mūsu ceļi nekad nekrustotos un šādu sabiedrības daļu nebūtu iepazinusi. Līdz ar to – pat, ja kāds būtu mans duālais – vienalga nederētu, tātad ar socioniku vien ir par maz. Bet es devu viņiem iespēju, neizbrāķēju uzreiz tikai tādēļ, ka celtnieks, autoservisa darbinieks utml.

 

Nu labi – daži bija ar kaut ko labi vai interesanti – gan interesanti laiku pavadīju, kaut ko jaunu uzzināju ārpus savas ikdienas, kaut kur aizbraucu, kāds iešarmēja – noteikti ētiskais ?, pat fluīdi bija sajūtami. Tā kā bija silta vasara, gari, gaiši vakari – bija daudzi randiņi ar braukšanu uz pludmali un peldēšanu – vīrieši jau arī nav muļķi – var uzreiz redzēt sievietes figūru. Arī sievietes vecumam un izskatam ir nozīme vīrieša acīs, tāpat arī es nespēju pieņemt, ka vīrietim jābūt tikai mazliet glītākam par pērtiķi.. Ne jau tumsā atlikušo kopdzīvi vadīsim. Bet par sievietes vecumu runājot – vīriešiem interesē jaunākas – t.i. zem 30. Sapratu, ka daži savu vecumu ir norādījuši mazāku, nekā patiesībā, lai jaunākas meitenes nenobītos, vai neatšķirotu viņu kā nederīgu, tāpat es kādam iekritusi acīs tikai izskata dēļ, bet vecuma dēļ mani izbrāķētu. Bet vēl svarīgi – ko un kādam nolūkam meklē. Attiecības vai izklaidi utml.

 

Mana anketa bija pilnīgi bez teksta, jo vīriešiem pamatā bija tādas pašas. Bildes ieliku trīs – divas no tām pēc iespējas dabiskas, lai atnākot uz randiņu nav pārsteigums, ka esmu neglītāka, bet viena bija profesionāli fotografēta bilde – lai pavisam skaisti. Tātad mani izvēlējās pēc izskata, nevis pēc satura un dvēseles skaistuma.. tas noteikti man mīnusiņš. Bet man nebija bildes, kur var redzēt mani pilnā augumā, kā arī manas bildes bija apģērbā, kas nav seksīgs, bez dekoltē, viena bilde pat ar brillēm – nekādā veidā necentos pievērst sev uzmanību kā seksuālas iekāres objekts un ar izskatu neizaicināju uz seksuāla rakstura piedāvājumiem.

 

Ko uzzināju, secināju un varu ieteikt:

– Vīriešiem nepatīk, ja sieviešu bildes mākslīgi rada nereālu iespaidu – piem, ieliek skaistas acis vai profilu, bet dzīvē atnāk uz randiņu resnulīte, sūdzas, ka sievietes ieliek vecas bildes no skaistiem jaunības gadiem, grib redzēt pilnā augumā. Sievietei tādā randiņā noteikti ļoti neērta sajūta, ka vīrietis ir vīlies, jo viņa pati ir mānījusies.

– Vīriešiem jāsaņemas uzsākt sarunu, līdz ar to viņi sūdzas, ka sievietes viņiem uzreiz skarbi atbild uz sarunas uzsākumu. Viņš taču ir centies – vai nu sagatavojis joku, vai komplimentu, vai jautājumu – un tad sieviete pretī atbildot – nesaki man, ka man skaists smaids, ja neko oriģinālāku nevari izdomāt – jūs visi vienādi, tikai makaronus kariniet… Jautājums – ko tad šīs sievietes dara iepazīšanās portālā. Labāk būt laipnai gan sarakstē, gan klātienē – vismaz viņam paliks labas atmiņas, pat, ja tur nekas nebūs sanācis.

 

– Ja vīrietis skaidri un gaiši pasaka, ka meklē vai piedāvā tikai seksu – domās pasakiet – paldies, ka viņš to atklāti pasaka, nevis stāsta pasakas, liek noticēt cēliem nolūkiem un rezultātā tāpat grib tikai vienas reizes seksu, nu labi – dažu reižu. Daļa ir attiecībās, kas meklē paralēlos sakarus – ir tādi, kas slēpj to, ir, kas pasaka.

 

– Vīrieši randiņos grib bučoties arī trīsdesmit/četrdesmitnieku vecumā, turēt rociņu, apgrābstīt arī tad, ja nepozicionē tikai seksuāla rakstura interesi. Viena vecuma vīrieši vidējos gados var būt ļoooti atšķirīgi – gan jauneklīgi, gan vecišķi, uzvesties kā pusaudži vai kā onkoļi.

– Padomā, lai ir iespēja veiksmīgi izbeigt randiņu, ja nu vīrietis galīgi nepatīk. Nevajag pirmajā randiņā doties vairāku stundu pastaigā gar jūras krastu, jo laiks ar nepatīkamu vai vienaldzīgu vīrieti vilksies mūžību.

 

– Sarakstei pieiet viegli, ar humoru, bet neslēpt iepazīšanās nolūkus. Tieši atklāt, ka meklē vīru gan nav prāta darbs – uzreiz nobīsies visi. Bet arī apvainoties uz nepieņemamiem piedāvājumiem nevajag – vienkārši izbeigt sarunu.

 

– Oriģināli piedāvājumi, ko var saņemt – pāris meklē sievieti izklaidēm trijatā, precību piedāvājumu otrajā randiņā, vedot parādīt, dzimtsarakstu nodaļu, kurā to darīt, vēlmi ievadīt veģetārieša dzīvesveidā un jogas mācībā, randiņu nūdistu pludmalē, peldi naktī pa pliko, saulgriežu rituālu šamaņu tradīcijās, šašlika cepšanu vasarnīcā, intelekta testu (literatūra, klasiskā mūzika, operas) – lai kvalificētos mīļākās (nevis dzīves draudzenes) statusam, erotiskās masāžas piedāvājums – turklāt 1.reize būšot par brīvu!!!!

Ik pa laikam tā meklēšana un randiņi traki apnīk un nogurdina. Briesmīgi. Nezinu vai to ilgstoši var izturēt un vēl jo vairāk – izbaudīt. Reizēm man bija pat 2 ātrie randiņi dienā. Atšķiroju gandrīz visus kā nederīgus. Domāju, ka dzīvē šo trīs mēnešu laikā satiku kādus 30 vīriešus. Ar dažiem tikos vairākkārt – ja nu iepatīkas. Bet patiesībā – ja nepatīk, tad negribas nemaz otrreiz tikties. Vairākkārt tikos ar kādiem 6 -7, ar vienu no viņiem ilgāku laiku uzturējām tādas draugu attiecības – no sērijas, ja reiz citas kompānijas nav, forši divatā uz jūru aizbraukt, vai paņemt līdzi uz pasākumu, kur nav kompānijas, it kā patīk, bet neko dziļākām attiecībām līdzīgu veidot negribas – bet skaidrs, ka tas bija socioniski saderīgs. Vēl viens no viņiem, ar ko tikos vairāk kā mēnesi – inteliģents, veda pusdienās, bet meklēja tikai mīļāko – nesakrita mums no iepazīšanās sagaidāmais rezultāts.

 

Pēc 3 mēnešiem man palaimējās – satiku ļoti piemērotu kandidātu, viss patīk. Nevienu citu randiņu vairs negribēju. Patiesībā jau atmetu cerības Tinderī atrast kaut ko pieņemamu un biju gatava izreģistrēties. Bet sarakste izvērtās interesanta, asprātīga, sarunājām tikties. Neizlikos par to, kas neesmu, bet piespēlēju viņa jokiem – intrigu jau tas radīja. Viens no retajiem piedāvājumiem – pieklājīgā restorānā. Un pirms tam pajautāju – vai esi gatavs sastapt savu Laimi? Tas viņam iespiedās atmiņā ? Rezultātā pirmais uz stundu plānotais pusdienaslaika randiņš izvērsās trīs stundu garumā ar nepārprotamu abpusēju vēlmi tikties atkārtoti. Otrajā reizē jau ekskursija pa Latviju, ieskaitot muzejus un kultūras objektus. Pilnīgi normāls vīrietis, normāla attiecību attīstība, uzvedība, aplidošana – viss kā tam jābūt. Bet, ja nebūtu pirms tam satikusi to virkni ar nekam nederīgajiem, iespējams nenovērtētu. Tagad bija ar ko salīdzināt. Vienkārši viss veidojās ļoti normāli un secīgi, sarunas vedās viegli, nebija arī tādas iztaujāšanas pēc saraksta – lai pārbaudītu – vai man der. Un kas svarīgi – bija savstarpēja patikšana. Bez tās nekur. Netestēšu uz saderību, ja neliekas pievilcīgs vīrietis. Bet šis likās pievilcīgs, tad interesē saderība, sociotips, lai uzzinātu, kā ar viņu pareizi apieties, lai visi laimīgi.

 

Nedomāju gan, ka palaimējās satikt duālo, jāaizsūta uz konsultāciju drošības pēc, bet pēc sajūtām – vajadzētu būt kaut kam no „labā” gala. Katrā ziņā fluīdu, inteliģences un interešu līmenī ir labi. Un tā aplidota neesmu nekad mūžā – goda vārds!!!

Ritas stāsts

Socionika-ne tikai attiecībās vīrietis-sieviete.

 

Gribējās uzrakstīt par socioniku ne tikai kā darba vai romantisku attiecību izvēles instrumentu.Runa būs par braukt mācīšanos.Konkrēti- B kategorija,tātad vieglā auto tiesību iegūšana.

 

Mans sociotips ir Jeseņina.Pēc pilnas programmas- esmu galīgi nepraktiska, netehniska, romantiska un sapņaina.Bet pirms astoņiem gadiem parādījās iespēja kā bezdarbniecei tikt pie gribētā dokumenta.

Vispirms, protams, teorija.Pasniedzējs neitrāls, lietišķs un ļoti loģisks.Mazliet pacenšoties esmu gandrīz vai teicamniece. Gluži kā skolā…Teorētiski.Ar socioniku esmu pazīstama. Pasniedzējs izteikts Balzaks.

 

Pēc kāda laiciņa, kad teorijā apgūtas ceļa zīmes, mums sadala instruktorus.

 

Sākam braukt.Instrukotrs ir pajauns vīrietis ap trīsdesmit, piesardzīgs un ļoti pieklājīgs.Tā kā braukusi neesmu ne reizi,pamatlietas-sagriezt stūri,nejaukt pedāļus māca uz laukuma. Labi gan. Domāju un pie sevis jau tipoju instruktoru.Liekas, ka flegmatiķis.Ļoti pieklājīgs.Braucot vēro mani, bet tikko kā paskatos uz viņu, tā novēršas. Mājās iebāzu degunu socionikas grāmatā.Skaidrs-Draizers. Tātad pārraidītāja attiecības. Braukt iemācīšos.Lieliski!

 

Braukāju un braukāju.Citi no teorijas mācību grupas brauc pa centru, es vēl pa nomalēm. Nekas, gan iemācīšos,esmu taču pavisam netehniska.Bet sajūtas nav nekādas labās.

 

Pienāk skolas teorijas eksāmens. Deviņdesmit jautājumos man nav nevienas kļūdas.Draizers instruktors saka, ka esmu ‘baigā teorētiķe’.Pie sevis nodomāju, ka pie stūres laikam izskatos gandrīz vai garīgi atpalikusi.

 

Nekas, pacietību. Man ir piemērots instruktors.Nu , protams!

Braukāju, braukāju…Esmu tikusi pie vizināšanās pa centru.Uz teorijas eksāmenu CSDD mani Draizers laidīšot tikai , kad varēšot redzēt, ka puslīdz māku braukt.Citādi daudzi noliekot teoriju ātri , braukt tik ātri nevarot iemācīties, atmetot ar roku un viss…

 

Tikmēr, braucot ar savu instruktoru, sāku justies neomulīgi. Pieklājība mums abiem ir augstā līmeni, bet spriedze braucot aug un aug.No instruktora paskaidrojumiem un zīmējumiem pēc braukšanas neko nesaprotu, figūras braucot gāžu stabiņus.Nospriegoto pieklājību brīžiem pārtrauc pēkšņi izrāvušies teikumi-‘Ja tu neproti domāt kustībā, tad esi invalīds!’

 

Tā arī novizinos ilgi.Reizēm man saka, ka tūlīt varēšu likt eksāmenu, bet nākamajā braukšanas reizē vairs neko nemāku…

Tā arī atmetu cerību iemācīties stūrēt.

 

Uz laiku..

 

Pēc septiņiem gadiem diviem no bērniem jau bija tiesības.Pēkšņi saņēmu dzimšanas dienas dāvanu-naudu no meitas ‘Napoleones’ ar ‘pavēli’ nolikt braukšanas eksāmenu arī, ne tikai teoriju.

Labi.Eju atkal kursos.Teorija lieliski padodas.

 

Atnāk autoskolas īpašniece , lai varam izvēlēties instruktorus.Vņa saka,ka varam tos izvēlēties pēc saviem ieskatiem.Pavisam labi. Pajautāju bērniem. Dēls Jeseņins iesaka savējo-visu loģiski paskaidro, lieki nerunā un parāda vietas, kur eksāmenā vedot izgāzt.Ņemu…

Pirmajā reizē esmu piesardzīga. Izmetam loku pa pilsētu.Braukšana iet. Pārliecība, ka tiesības būs.Instruktors, liekas, ir Dimā. Tāds lietišķs un omulīgs.Bet , nekā.Aizvien vairāk pārliecinos, ka Balzaks.Steidzies lēnām. Visu paspēsi!Braukšana tik labi tomēr neiet, bet spriedzes nav.Visus paskaidrojumus saprotu un pat domāju kustībā.Tātad neesmu invalīde! Figūras izbraucu ar otro mēģinājumu. Nāk smiekli, atceroties, kā to darīju pirmo reizi.Pa brīžiem pabraukāju ar paziņu-arī Balzaku. Nervi viņiem no dzelzs.Laikam.Lai gan runā paskarbi,nekas no tā mani neaizķer.Nekā personīga.

 

Beidzot tieku līdz CSDD braukšanas eksāmenam.Kamēr gaidu to, mans instruktors iesaka pabraukāt ar labu kolēģi-esot tāds pats golfs kā CSDD.Labi.

 

Golfam pedāļi tik jutīgi, ka atkal pastresoju. Nekas, braukt māku, tikai jāpierod. Trešājā braukšanas reizē man ir temperatūra.Pieļauju visādas kļūdas.Instruktors sāk runāt visai pazīstami. Saku justies kā pirmajā reizē.Jā, šis arī ir Draizers.

 

Eksāmenu noliku ar pirmo reizi.Tātad arī šai gadījumā socionika noderēja.Instruktora Balzaka aizrādījumi mani neaizskāra, lai gan bija visai paskarbi, bet Draizera un mana cenšanās un pacietība bija pilnīgi nekam nederīga.

 

Tā redz!

 

Varbūt kādam mana pieredze noderēs.

Консультация

Если вы хотите подать заявку на эту консультацию, заполните форму!

Konsultācija

Ja vēlies pieteikties šai konsultācijai, aizpildi formu!