Viņa attiecības ir nepastāvīgas. Viņa jūtas ir ļoti stipras, bet ne pārāk dziļas, tās viegli pāriet no karstas sajūsmas vēsā vienaldzībā. Ir ļoti neatkarīgs un ātri zaudē interesi. Strīdēties un samierināties Napoleons prot labi. Reti darbojas pretēji savām vēlmēm un vajadzībām. Pārraut nelabvēlīgi izveidojušās personiskās attiecības viņam ir ļoti grūti. Viņš cenšas likt otram netieši saprast, ka tas viņu vairs neinteresē jeb viņa uzvedība tam ir nepieņemama. Patīk dalīties savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos. Jūt spēcīgu nepieciešamību pēc tuva drauga, kuram varētu stāstīt visu.

Ja paziņa, pat ne pārāk tuvs cilvēks nokļūst nelaimē, Napoleons steidzas tam palīgā. Žēlsirdība Napoleonam nav tikai tukši vārdi. Jūt atbildību par cilvēku, ar kuru ir kopā.

Rūpējas par savu veselību, jo nepieļauj, ka varētu slikti izskatīties. Māk un mīl radīt ap sevi svētku, svinīgu viesību atmosfēru. Zina, kā ciemiņus izklaidēt, priecē ar savu bagāto izdomu, neļaujot garlaikoties tiem, kurus sapulcinājis. Spēj uzturēt sarunu par jebkuru tematu, demonstrējot savas daudzpusīgās, kaut arī ne sevišķi dziļās zināšanas – mazliet no visa kā, jo ir iemācījies orientēties daudzās nozarēs.

Uzskata par svarīgu noskaidrot katra cilvēka spējas – ko noderīgu no viņa gaidīt, no kā jāpiesargās, taču par to tikt skaidrībā Napoleonam ir pagrūti. Viņš bieži viļas cilvēkos. Parasti atsaucas uz savu intuīciju pēc tam, kad kaut kas jau ir noticis, viņa nojautas un prognozes ne vienmēr viņu brīdina pirms izšķirošiem pavērsieniem. Biežās vilšanās cilvēkos, kuriem viņš ir uzticējies, ar gadiem padara Napoleonu ārkārtīgi piesardzīgu, pat aizdomīgu. Brīžos, kad viņam šķiet, ka citi viņu nenovērtē, kļūst drūms un noslēdzas sevī. Patīk pētīt cilvēku raksturus un, palielinoties pieredzei, iemācās tos ļoti dziļi un pareizi analizēt.

Ir diezgan kaprīzs. Izvērtē un kritizē produktu un preču kvalitāti un izskatu. Nekaunas no sava ķermeņa fizioloģiskajām vajadzībām un tajā notiekošajiem procesiem. Informāciju par to, kā vajag vai nevajag izturēties pret savu organismu, labi atceras un pavēsta citiem, kad tas, pēc viņa domām, tiem nepieciešams. Vienmēr atradīs, kur piekasīties, ja kāds viņam būs sabojājis omu. Labā garastāvoklī ir dzīvīgs, asprātīgs, nevien izvairās otram bojāt noskaņojumu, bet uzslavē, apbalvo, jo viņam patīk iepriecināt.  Parasti labai pašsajūtai Napoleonam nepieciešams tikai atbilstīgs novērtējums, lai apkārtējie būtu pieticīgi savās prasībās pret viņu un kaut vai reizēm atzītu viņa talantus un vērtību.

Viņa izteikumos un rīcībā jaušamas pretrunas, neloģiskums. Informāciju uztver strauji, kopumā, bet ne pārāk dziļi. Ne vienmēr uzreiz uztver saņemtās informācijas patieso būtību, tā radot pārpratumus. Visa mūža garumā tieksme apgūt arvien kaut ko jaunu, nepieredzētu, bet ja nepatīk, ātri zaudē interesi. Grūtības sagādā struktūru analīze, sīkumains pētnieciskais darbs. Bieži izjūt interesi par tehniku, ar kuru viņam jāsaskaras, bet apgūst to ar grūtībām. Vīriešiem jau bērnībā parādās vēlēšanās izpētīt kādu mehānismu, bet to labošanā spožus rezultātus gaidīt nevar. Grūtības ar matemātiskajām zinātnēm. Viņu tracina aizrādījumi par nesaprātīgu rīcību  Viņa uzmanība un aktivitāte bieži vien pārslēdzas no vienas jomas uz citu, spējīgs darīt daudzus darbus uzreiz. Ir neapmierināts, ja vidē, kurā viņš dzīvo vai strādā, trūkst disciplīnas, organizētības, valda nekārtība. Pašam nodrošināt disciplīnas ievērošanu un organizētu darbību ir grūti, jo viņš negrib bojāt attiecības un arī pats nespēj metodiski strādāt. Reizēm nespēj pamatot savu impulsīvo rīcību un paskaidrot, pēc kādas sistēmas darbojas.

Viņa domāšana ir konkrēta un vislabāk darbojas tajā jomā, kas viņu interesē no praktiskās puses. Ļoti ieinteresēts sava intelekta pilnveidošanā, talantu atklāšanā un attīstīšanā. Ja viņš izdarījis kādu kļūdu, tad vislabāk uz to norādīt mierīgā, pārliecinātā, cieņas pilnā tonī. Ja Napoleons pārliecinās, ka taisnība ir sarunu biedra pusē, viņš atzīst otra viedokli un ir pateicīgs, ka tas atbrīvojis viņu pašu no nepatīkamā savas kļūdas meklēšanas procesa.

Pret tiem, kas stiprāki par viņu, izturas kā pret līdzvērtīgiem. Neciena vājas gribas cilvēkus. Nespēj atrasties kopā ar tādiem, pret kuriem jūt antipātijas, un dara visu, lai tādus no sevis norobežotu. Ļoti necieš, ja apkārtējie nerēķinās ar viņa spriedumiem un secinājumiem vai ignorē viņa piezīmes. Cenšas pasniegt sevi kā neatkārtojamu personību. Vienmēr atrod veidu, kā pievērst sev uzmanību.

Napoleona darbaspējas ir atkarīgas no garastāvokļa, uzbudinājums un azarts tās paaugstina – labā omā var ķerties pie smaga un sarežģīta darba, bet ja garastāvokļa vai intereses nav, zūd arī vēlme darboties. No garlaicīgas darbošanās izvairās. Enerģiski ķeras pie darbiem, ko var izdarīt uzreiz. Vislabāk strādā neformālā atmosfērā. Ciena darījumu cilvēkus, kuri māk strādāt perspektīvai.

Jo nodarbinātāks, jo mundrāks jūtas. Ja slodzes mazas, Napoleons kļūst mazkustīgs, neapmierināts, sāk baidīties no slimībām, iespējamām dzīves likstām, visu kritizē. Mīl pastāvīgas pārmaiņas, nepārtrauktu notikumu attīstību. Viņam bieži gribas kaut kur traukties, kaut ko mainīt. Laika viņam trūkst, jo nemāk izrēķināt darbam nepieciešamās stundas. Neapmierināts, ja citi bezjēdzīgi tērē viņa laiku. Arī pats otra laiku nevēlas velti tērēt. Pateicīgs tiem, kuri palīdz noteikt termiņus un organizēt ilglaicīgus darbus. Uzmanīgi un ar interesi uzklausa padomus un prognozes par notikumu attīstību, par dažādām alternatīvām iespējām, uzmanīgi tver jauno. Savā atmiņā patur to, ko uzskata par kādreiz noderīgu, pielietojamu, tādēļ Napoleons ar gadiem kļūst arvien kompetentāks un interesantāks. Napoleonam patīk, ja viņu pierunā, pārliecina, izmantojot piemērus un pamācošus atgadījumus. Viņš dzīvo šodienai, viss viņam nepieciešams tūlīt un tagad.