Cilvēku tipi – tik dažādi!

Autors: Inese Prisjolkova, www.pavasarastudija.lv

Inese_Prisjolkova_02Vai Tev ar ir tā, ka sāc par vienu tēmu domāt, un tad veras vaļā vēl un vēl – jautājumi un atbildes un vēl jautājumi un atbildes.

Un tā man tagad par to mūsu dažādību jādomā. Ka iedomājies – ir taču cilvēki, kas prot uzturēt kārtīgu māju un jebkuru vidi, kurā atrodas. Un ir cilvēki, kuri sataisa bardaku un līdzenas vietas un ja pie šādiem uz mājām aizej, tad bieži vien nezini, kur apsēsties. Izrādās, ka socionika tam visam iedod tik vienkāršu izskaidrojumu, ka pēc tam, kad to saproti, sāc brīnīties – kāpēc tas iepriekš neienāca prātā.

Un ok – es jau te aprakstīju galējības. Bet tādā daudz mazākā formā tas ir gandrīz katrā ģimenē sastopams. Piemēram, mana mamma nevarētu iedomāties apsēsties un padzert tēju, ja būtu netīra grīda vai galds, savukārt viena no manām māsām saka „ka galvenais ir izšķūrēt ceļu līdz gultai brīdī, kad gribas ļoti atpūsties” 😀 Un abas viņas ir kārtīgas. Bet tas princips un dzīves uztvere šai ziņā pilnīgi pretējs. 

Vai arī jautājums no citas operas – pārsteigumiem jā vai nē. Negaidītiem ciemiņiem jā vai nē. Būs daļa cilvēku, kas nekad nepriecāsies, ja piezvanīsi pie viņu durvīm un ar žilbinošu smaidu pateiksi „surprise!!!” Un būs tādi, kad priecāsies un vispār neliksies traucēties, ka negaidīti esi ienācis viņu telpā. Vai arī tad, kad ir sarunāta kāda ciemošanās – būs tādas namamātes, kas visu salikušas, sagatavojušas un pašas sariktējušās desmit minūtes pirms ierodas ciemiņi, bet kāds cits tik tad sāk domāt, ko galdā likt.

Un nav pareizo vai nepareizo. Tā vienkārši ir pasaules pilnība. Mēs esam dažādi un paldies Dievam, ka tā.

Vēl mani ārkārtīgi pārsteidz tas, ka uzzinot to savu un citu) sociotipu, var redzēt tās savas iespējas, savas stiprās un vājās puses, un nespiest sevi nodarboties ar to, kas galīgi nepadodas. Un vēl vairāk – kad uzzini sava vīra, vai sava bērna sociotipu, tad absolūti saproti, kāpēc viņš var vai nevar, ko izdarīt. Piemēram, ir ļoti sievišķīgi sociotipi un ir ļoti vīrišķīgi. Un tas nav atkarīgs no dzimuma. Ir tādi, kuri izdzīvot jebkurā situācijā, un vēl pārējos izvilks no bedres, un ir tādi, kas pat vislieliskākajos apstākļos nepratīs atrast ar ko nodarboties. Ir tādi, kuriem lieliski padodas uzturēt kārtībā sadzīvi (līdz pat tam, ka uzcelt māju un uzturēt to kārtībā) bet ir tādi, kam vieglāk būs nopelnīt naudu, nekā sakopt savu mājas priekšu.

Un vēl man ārkārtīgi patīk socionikas skaidrojums un pamatojums, ka tā īsti labi partnerattiecībās mums var būt tikai ar kādiem 3 atbilstošiem sociotipiem. Un tas tad man apstiprina teoriju, ka mums ir tie īstie un vienīgie. Ka mums ir tie atbilstošie un tomēr neatbilstošie partneri un ka pat ar milzīgu mīlestību nevar tos negludumus ikdienā un garā kopdzīvē izlīdzināt.

Nu piemēram, es vienmēr stāstu, ka Pavasara studija un manas grāmatas ir tikai pateicoties manam vīram. Un tas pat varbūt izklausās smieklīgi, jo nejau viņš raksta un ne jau viņš vada seminārus vai pat studiju. Bet …. viņš man ir visatbilstošākā tipa pārstāvis, kas aktivizē manu enerģiju. Un ar to pietiek. Tātad mīlestība, labvēlīga attieksme, plus šī aktivizēšana, dod rezultātu, ka spēju izdarīt pat to, ko nekad par sevi neesmu zinājusi, ka ko tādu varētu.

Agrāk domāju, ka tātad iepriekš man nebija tik lielas mīlestības. Bet tagad sāku domāt, ka var jau būt, ka bija, tikai tās izpausme mani nevis cēla, bet gan gremdēja. Un atkal jau – var jau būt, ka tieši to man toreiz vajadzēja, bet….tagad tā sajūta ir daudz laimīgāka un veiksmes ir daudz vairāk.

Nu vārdu sakot – Tu saproti, vai ne? : )) esmu pārņemta ar šādām domām un analizēšanām, un jo vairāk par to interesējas un jo dziļāk rok, jo kaifīgāk paliek. Mēs ar māsu vispār spriedām, ka beidzot var ievilkt elpu un palaist vaļā visus apvainojumus un aizvainojumus, kas pa dzīvi bija krājušies, jo nu beidzot saprotam savus ģimenes locekļus, radus, draugus, paziņas un vispār – cilvēkus kā tādus. Ka katrs mēs esam unikālas vērtības, bet gluži kā ķīmijā –ir elementi, kas kopā sader un ir, kas ne : ) Un tieši tad, kad šo saproti, ir vēl daudz vieglāk audzēt mīlestību, mīlēt cilvēkus un dzīvi.

Ar mīļumu, Inese

Nav komentāru

Pievienot komentāru