Vai citi mani redz tāpat kā es sevi?

Paši uz sevi mēs skatāmies no iekšpuses, labāk saprotam savas domas, jūtas, pārdzīvojumus. Citi mūs redz no ārpuses, kas vairāk ir kā mūsu rīcība, uzvedība, emociju izpausmes. Ir pilnīgi dažāds punkts, no kura skatās. Un abi šie redzējumi ir pareizi. Nav vienas tādas absolūtās patiesības par cilvēku. Tāpat kā redzot sevi foto dažreiz pieķeram pie domas, ka sevi iztēlojamies pavisam savādāku esam.

„Galvas lietas” jau vispār mums liekas tādas mistiski noslēpumainas, jo otra domās ielīst nevaram un arī savējās ne labprāt atrādām. Kamēr neko nezini par tipiem, liekas, ka tādas domas galvā ir vienīgi man, neviens cits tā nedomā.

Socionika atvieglo šo izpratni. Kamēr visi neesam vienojušies, ka vienādi saprotam, kas slēpjas aiz katras rakstura iezīmes, tikmēr arī katram par sevi ir atšķirīgs viedoklis. Tas vislabāk atklājas, piemēram, darba intervijās. Pieteikumā cilvēks sevi raksturo kā enerģisku, aktīvu un komunikablu, bet intervijā atklājas kā noslēgts, mierīgs un lēns cilvēks. Ja vairs nebūtu neviena cita kandidāta, vai es nebūtu satikusi nevienu citu cilvēku, tad es nodomātu, ka tieši tā tad arī izpaužas komunikabilitāte un citas viņa nosauktās iezīmes. Tomēr es zinu, ka salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, viņš šīs īpašības neparādīja un patiesībā viņam tādas nepiemīt. Savā ziņā visi 16  sociotipi ir kā etalons, pret kuru mēs varam piemērīt iezīmes, kas mums raksturīgas un saprast, cik  iejūtīgi, vēsi vai enerģiski esam salīdzinājumā ar citiem.

Katra tipa psihē ir tāda lomas funkcija, kas „ieslēdzas” ikreiz, kad nonākam nepazīstamos apstākļos. Šī iemesla dēļ mēs maldīgi domājam, ka patīkam cilvēkam tieši šīs lomas/maskas dēļ. Šo pašu funkciju izmantojam arī dzīvojot nesaderīgās attiecībās, lai tajās justos kaut cik ērti, komfortabli, spētu „izdzīvot”. Un tā sākam tēlot aizvien biežāk un vairāk, dažkārt pat sevi pazaudējot. Tāpēc ir vērtīgi noskaidrot, kas tad esam patiesībā un kas mums patiešām piemīt, bet ko pietēlojam, lai labāk iekļautos sabiedrībā.

Un vēl tāda lieta. Ne jau visi cilvēki par tevi ir vienādās domās. Katrs tevi redz no sava sociotipa izpratnes par vērtībām. Kolēģis tevi redz no sava skatu punkta un domā, ka esi karjerists, mamma domā, ka esi neapdomīgs, draugi tevi apbrīno par humora izjūtu, bet pats sev liecies trausls un ievainojams. Ja tagad mēģināsi šajā viedokļu jūklī saprast, kā tad ir „īstenībā”, necik tālu netiksi. Jo katram tipam par citu cilvēku ir tikai viņam raksturīgais skatījums. Kas vienam patīk, otru kaitinās.

Sociotips par sevi iedod skatījumu, kāds esi salīdzinājumā ar citiem tipiem. Citi saka, ka visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas. Tomēr es domāju, ka viss atkarīgs no salīdzināšanas mērķa. Ja gribi sevi šaustīt vai žēlot, tad droši meties sevi pielīdzināt kādam neaizsniedzamam veiksminiekam ar radikāli atšķirīgu sociotipu. Taču, ja vēlies dzīvē sasniegt kādu mērķi, tad salīdzinājumam atrodi kādu izdarīgu sava sociotipa pārstāvi un pavēro, kā viņš izmanto savas stiprās puses, lai ātrāk un efektīvāk realizētos.

Tomēr te nav runa par labākām vai sliktākām personībām, cilvēkiem, bet gan par dabas ieliktajām spējām, potenciālu. Varam jau darīt kā multenē „Ledus laikmets 2” – mamutiene domā, ka ir oposums, pat uzvedas kā oposumi, tomēr visi redz tikai sajukušu mamutu. Dzīve paliek vieglāka un iespēju ir vairāk, kad neizliekamies, lietas nosaucam vārdā un izmantojam savās interesēs.

Tags:
,
Evija Čeprova
evija.ceprova@gmail.com
1 Komentārs
  • chaula
    Publicēts 19:00h, 24 Aprīlis Reply

    Kad es sevi redzu video, tad man diez ko nepatīk mans izskats un arī mana balss, jo vispār iekšēji jūtos skaistāka. Nākas secināt, ka citi redz ne to, ko redzu es. Kādam laikam jāiet pie ārsta…..

Pievienot komentāru