Vai tavas attiecības tiešām ir saderīgas?

5819297350_7bc4a2e959

Lai arī cilvēks parasti domā, ka viņa attiecības ir diezgan saskanīgas, normālas, kopdzīve diezgan bieži parāda pavisam ko citu. Es pastāstīšu, kādas manā skatījumā ir nesaderīgas attiecības.

Ja tu nezini KAS un KĀ ir labi, tad arī diezgan nepatīkama kopdzīve var likties normāla un pieņemama.

Lielākoties visiem labu attiecību mēraukla ir „bet kuram tad attiecībās iet gludi? Kurš tad nestrīdās?” Ja spēju sev apkārt atrast vismaz vienu pāri, kam attiecībās iet sliktāk kā man, tātad es iekļaujos normā, man ir normālas vidusmēra attiecības.

Negribas pēc darba vai brīvdienās būt mājās, bet tiek atrasti visādi hobiji vai neatliekami darbi. No rīta jau ap septiņiem dažs ierodas darbā un vakarpusē nesteidzas darbus pabeigt. Vīrieši steidzas medībās vai makšķerēt, ar čomiem pazūd garāžā vai sporta zālē, satiekas ar draugiem krogā vai iestrēgst laimētavā. Nekur jau nav teikts, ka nedrīkstētu sievu ņemt līdzi un viņu tas noteikti garlaikotu, nē, bet vienkārši negribās. Negribās būt kopā.

BD1234-001.jpg

Sievietes iet uz kori/vēderdejām/baznīcu, lasa sieviešu žurnālus, apmeklē pašizaugsmes seminārus, vienas brauc ceļojumos uz Kipru, kāda varbūt arī vienatnē iedzer vīnu no skaistas glāzes un klusībā cer, ka kādu dienu viss būs savādāk. Būtu forši, ja to visu varētu darīt abi kopā, bet „viņam jau tas neinteresē, viņam tāpat ir labi”.

Pārmetumi un nepiepildāmas gaidas. Kāpēc viņš mani neapdāvina? Kur ir ziedi? Kāpēc man atkal uz teātri jāiet vienai? Kad viņs beidzot ieraudzīs, ka krāns virtuvē pil un to salabos? Kāpēc mūždien man vienai jārisina visas problēmas ar apsaimniekotāju? Kāpēc viņš mani nemīl tādu kā esmu, bet pieprasa, lai es notievēju un ielieku krūšu implantus?

Kāpēc viņa mani atkal zāģē? Kāpēc man uz viņu vairs nestāv? Kāpēc viss, ko es nopelnu vienmēr ir par maz? Kāpēc viņa mani uzskata par pamuļķi un mēģina pārtaisīt? Kāpēc par mani sūdzas savām draudzenēm? Nelepojas ar maniem panākumiem, neuzsmērē sviestmaizes līdzi uz makšķērēšanu…

Tam visam pāri vienmēr stāv cerība, ka kādreiz tas noteikti mainīsies, ka tā nebūs mūžīgi. Ka viņš/viņa mainīsies, es pamainīšu savu attieksmi, „kļūšu sievišķīgāka” vai „pelnīšu vairāk” un tad jau noteikti viss sakārtosies. Uzcītīgākie parasti metas ar attiecībām „strādāt”, izrunāties. Un no sirds cer, ka tas darbosies.

alpine_wellness

Ir cilvēki, kas saka, ka dzīve = problēmas, bet to izdaiļojot daži prieka un laimes mirkļi. Un tad tā dzīvošana un cerības ir no vienas priecīgas reizes uz nākamo. Ķerot tādas drupačas un centīgi atzīmējot galvā, ka jā, bija, tiešām bija taču forši, tātad ļoti iespējams, ka kādreiz būs atkal.

Cik bieži un par ko jūs sarunājaties?

Cik reizes dienā jums ir vēlēšanās otram piezvanīt, lai, piemēram, pastāstītu, cik dīvains klients bija atnācis, uzzinātu, kā mīļotais jūtās vai atgādinātu, ka mīli?

„Mēs jau 22 gadus esam kopā. Es tā biju sapņojusi par mūsu sudrabkāzām….” Ne jau kopdzīves gadi liecina par saderību. Cilvēka pacietības mērs tiešām spēj būt apbrīnojami liels. Varētu padomāt, ka par ilgiem laulības gadiem reiz pienāks pelnīta izdienas pensija. Reti kāds uzdrošinās aizdomāties, ka daudz vērtīgāk būtu nomainīt gadiem ilgās ciešanas kaut pret dažiem cieņas un miera pilniem gadiem. Katram citās attiecībās vai vismaz mājās.

Negribās seksu? „Tak nopērc seksīgu veļu vai aizej pie psihologa!” Atšķirīgas vēlmes seksā jau neskaitās iemesls domāt, ka kopdzīvei nav nākotnes. Viens grib, lai viņu paņem ar komandēšanu, citai gribās tikai gulēt jūraszvaigznes pozā. Kādai riebjas vīra vēsā piestutēšanās no sāniņa, kādu tracina viņas lēnā iesilšana. „Priekšspēle” bija jau no rīta, kad abi sastrīdējās par brīvdienu plāniem.

61037_dceb80ed3c

Nieinteresētība par otru. Neiecietīgas piezīmes. Nerēķināšanās ar otru. Atšķirīga humora izjūta. Sajūta, ka tas otrs nav īsti gudrs. Aizkaitināšanās par partnera rīcību, kauns par otra uzvedību. It kā jau nekas nopietns un būtisks, nesit taču, nekrāpj, nedzer… Tomēr rūgtums krājas, aizvainojums pieaug. Dzīve ir kā nemitīgs stress, mūžīga aizstāvēšanās un gatavība „dot pretī”. Nav miera, mājās nevari būt tu pats, atslābināties un gūt spēkus jauniem sasniegumiem lielajā pasaulē.

Cilvēki netic, ka ir iespējamas attiecības, kurās gribās būt kopā ar mīļoto un pārējā pasaule var arī pagaidīt. Tāpēc samierinās ar minimumu un neveiksmēs vaino sevi, otru vai likteni.

Jā, varbūt kādu  ar šo uzskaitījumu esmu pat skumdinājusi.  Ar šo rakstu vēlējos raisīt sarunas par to, kas mums katram der, kas ir labi TEV. Turklāt patiesībā mīļas un sirsnīgas attiecības nemaz nav tik grūti izveidot.

Ne jau vienmēr visur jāiet rokās sadodoties, ne jau visām sievietēm jāpeldas svaigos ziedos un jāsekso rītos un vakaros.

Galvenais saderības rādītājs ir abu vēlēšanās sarunāties, dalīties iespaidos, notikumos, pieskarties otram… Ne jau vienmēr tieši kopīga makšķerēšana skata pēc ir saskaņas rādītājs. Var jau tik pat labi abi trīs dienas no vietas gulēt dīvānā, skatīties filmas, našķēties un slinki pamīlēties. Citiem patiks kopā rušināties pa dārzu, citiem – sēņot vai iet pirtī, vēl kādiem meklēt apslēptus dārgumus, citiem dejot salsu vai gatavot maltīti. Galvenais saderības rādītājs ir nepārejoša vēlme būt kopā, kas ar gadiem tikai pastiprinās.

Droši atstāj savu viedokli komentāru sadaļā.

 

4 Komentāri
  • patika
    Publicēts 20:02h, 10 Janvāris Reply

    “Galvenais saderības rādītājs ir nepārejoša vēlme būt kopā”
    Skaisti un precīzi! Un, kad dzīve sakrīt uz nerva ar to, ka vienkārši defaultā ir nogurdinoša, iedomājoties vien, ka vakarā atkal būsiet kopā, runāsieties, mīlēsieties, kaut vai filmu skatīsieties, smaids izstiepjas no vienas auss līdz otrai un kļūst VIEGLI 🙂

  • Pārsmējos
    Publicēts 14:21h, 20 Janvāris Reply

    „Priekšspēle” bija jau no rīta, kad abi sastrīdējās par brīvdienu plāniem.

  • Remdenā dzīve
    Publicēts 11:43h, 23 Janvāris Reply

    Evija, super raksturojums! Un, kaut arī es nedzīvoju ideālajā saderībā, es tik un tā jūtos atvieglota, jo zinu, ka manas vēlēšanās un manas sajūtas ir tieši tādas, kādām tām jābūt un otra puse vairs nespēj pārliecināt, ka neesmu īsti riktīga!!! Un arī vīru saprotu un pieņemu.

  • Ineta Meldere
    Publicēts 14:38h, 23 Aprīlis Reply

    Galvenais, lai ir viegli un pat, ja otra puse izdomā atpūsties ar saviem draugiem, tad pēc tam atkal tikšanās un kopā pavadītais laiks ir vēl jaukāks. Bet tās nesaderīgās attiecības, kas bijušas līdz šim, ir tikai tāpēc, lai mēs novērtētu saderīgās. Bieži vien cilvēks pat nezin, ko grib no attiecībām, bet kad pabijis nesaderīgās attiecībās, tad ātri vien spēj pat precīzi noraksturot savu duālo partneri tikai pēc tā, ko sapratis, ka vēlas, kad bija nesaderīgas attiecības.

Pievienot komentāru