Kāpēc LOĢISKIE tipi NEDRĪKST STRĀDĀT PĀRDOŠANĀ un apkalpošanā

Kaut arī es parasti esmu rāma kā mamuts, daži vienlaikus sakrītoši nepatīkami notikumi arī mani spēj pamatīgi izsist no līdzsvara. Tomēr labā ziņa ir tā, ka tas mani beidzot pamudināja uzrakstīt šo rakstu. Nevis, lai sūdzētos, bet drīzāk lai pasargātu uzņēmējus no neveiksmēm un nepareizajām izvēlēm.

Šodien atgadījums bija pavisam parasts. Devos uz sava mobilo sakaru operatora salonu, lai saņemtu testēšanai viņu piedāvāto mobilo internetu. Es esmu viņu biznesa klients jau vairāk kā gadu. Līdz šim ar saskarsmi viss bija labi, jebkuras manas pretenzijas tika izskatītas ar izpratni, iejūtīgi un pieklājīgi, vienmēr šķīrāmies kā draugi un es jutos kā ieguvēja. Arī šorīt sazvanījāmies par manu vēlmi, viņi laipni visu izskaidroja, bet solīja ar kurjeru man visu piegādāt rīt no rīta. Tas man neder, tāpēc saku, ka braukšu vien pati pakaļ uz salonu, jo tā būs ātrāk. OK.

Tātad – salons. Sēž smaidīgs puisis pie viena “aizgalda” un smuka meitene pie otra. Izvēlos meiteni un jau pēc minūtes par to smagi nožēloju. Izklāstu viņai savu vēlmi. Viņa ievada manus datus sistēmā un saka, ka es nevaru dabūt rūteri, jo man ir parāds. Kā parāds? Tikko nebija un tagad ir? Jā, tas esot vecs parāds, no 2009.gada, summa – 1.6 eiro. Zinu, ka tajā laikā es noteikti nebiju viņu klients, bet nu labi. Bet kāpēc es par to neko nezinu visus šos gadus? Kāpēc pa šo laiku man neviens par tāda parāda eksistenci neko nav teicis? Meitene atbild, ka par tādiem niekiem neviens atgādinājumu nesūta. Bet toties par tādiem niekiem es nevaru dabūt rūteri. Tad ko man darīt? Esot jāiet internetbankā apmaksāt, tad pēc 2 stundām varu nākt atkal. Bet kas, cik un kur man ir jāmaksā, ja es nekad dzīvē neesmu redzējusi tādu rēķinu? Un kā samaksāt internetbankā, ja nav interneta? Klusums.

Kādi ir varianti? Klusums. Meitenei par to nav ne mazākās intereses. Domās esmu jau uzvārījusies, jo to internetu man reāli vajag. Jau iedomājos kā dusmīgi zvanu uz biznesa klientu nodaļu par maldināšanu, kā braucu mājās pēc kodu kalkulatora, kā atkal atpakaļ uz bankas filiāli internetbankā maksāt parādu, tad konstatēju, ka man pat nav rēķina un summas vai iemesla, kas jāapmaksā. Un tad es atceros, ka esmu taču biznesa klients, nevis vienkārši Evija. Un prasu – bet varbūt es tomēr varu to rūteri saņemt kā biznesa klients? Jā, varot. Pīiiiiiiii (velna milti, piķis un zēvele, ka tevi jods parauj, sasper tevi velns)!!!! Un viņa klusējot sāk noformēt dokumentus, cilāt kastītes. Ar mani gan nerunā, bet es nojaušu, ka tiek piepildīta mana vēlme.

Kamēr es dziļi elpoju, pie blakus galdiņa smaidīgais puisis laipni apkalpo dāmu, kas izrādās nemaz nav viņu mobilo sakaru kliente, iedod atlaidi, sieviete palūdz uzlīmēt aizsargstikliņu uz telefona, puisis smaida un neatsaka, ņemas, drusku nesanāk, bet viņš atkal mēģina. Pa vidu visam viņi laipni aprunājas, puisis piedāvā viņai mainīt mobilo operatoru, viņa smaida pretī. Tad dāma uzdod jautājumu – man vecajā telefonā bija feisbuks latviski, bet tagad jaunajā nav. Un puisis saka – dodiet, paskatīsimies! Un es domāju, par ko man tā nenoveicās….

Pa to laiku mani dokumenti ir noformēti. Man iedod parakstīties un bez paskaidrojumiem par uzstādīšanu izsniedz rūteri. Bez jebkādas nožēlas un līdzjūtības par man sagādātajām galvassāpēm. Uz maniem jautājumiem gan viņa atbildēja, to nevar noliegt, bet skaidrs, ka mēs viena otrai ļoti neiepatikāmies un līdz ar viņu arī mans mobilo sakaru operators ir nonācis neveiklā situācijā.

Es pat neko īpašu negribēju, man nebija sevišķu prasību, nebija šaubu vai alternatīvu. Bet ir taču klienti, kas ir prasīgāki, uzstājīgāki, kašķīgāki… Kā viņa rīkojas tad? Pēc 14 dienām nesīšu to kasti atpakaļ. Un man jau tagad ir sajūta, ka es viņu vairs negribu redzēt.

Atnācu mājās ar cerību un rūteri. Ņemos, bakstos, uzstādīšanas instrukcijas klāt nav. Mēģinu, nesanāk, domās zākāju apkalpošanu, bet atpakaļ taču nebraukšu…. Vispār jau viss beidzās laimīgi, jo izrādās, ka es esmu gana pieredzējusi un apķērīga.

Socionikā cilvēkus iedala loģiskajos un ētiskajos tipos. Man trāpijās loģiskā tipa meitene. Bet kur tad ir tā vaina tiem loģiskajiem tipiem? Kāpēc viņi nedrīkst pārdot un apkalpot? JO VIŅI IR LOĢISKI. Un tas nozīmē, ka atbild to, ko pajautā. Ja nepajautā – tava problēma. Ja tu neuzrunā pārdevēju – neko darīt, citu reizi. Ja kaut kas nepatīk – ir taču citas izvēles. Kā pajautā, tā atbild un nav ko lieki dzesēt muti. Jebkuru piedāvājuma izteikšanu viņi uzskata par uzbāšanos. Smaids un laipnības ir nenopietnības un lišķības pazīme. Ja paprasīsi, tad iedos prasīto. Nepārjautās vai tas tiešām ir tas, pēc kā atnāci. Viņš ir neieinteresēts un atsvešināts. Viņš liek justies vainīgam, kā parādniekam, kā neaptēstam un tādam, kas patraucējis viņa mieru. Visa viņa būtība signalizē, ka tavas problēmas un vajadzības viņam ir vienaldzīgas. Tikai neprasi neko vairāk, jo jau šo man bija grūti atbildēt.

Un nav tas tāpēc, kas cilvēks gribētu būt riebeklis, bet gan tāpēc, ka viņš no dabas ir radīts citiem uzdevumiem, kur iejūtība tikai traucētu – darbs ar iekārtām un mehānismiem, analītika, izmeklēšana, ķirurģiskas operācijas un tādā garā.

Bez tam pats loģiskais tips nemaz nedomā, ka viņš ir nelaipns vai viņam kaut kas nesanāk. Ja sanāks par to diskusija vai darbā būs kāds aizrādījums, visticamāk viņš tā arī nesapratīs, kur bija problēma, jo viss taču tika izdarīts pēc vispareizākās instrukcijas.

Bet ir viņiem pretējie tipi – ētiskie. Viņiem patīk aprunāties, labi sanāk iejusties otra vajadzībās, nav grūti pajautāt, pavisam dabiski izdodas paslavēt savu produktu. Viņi labi jūt kā otru iepriecināt, viņi nekautrējas ieteikt, jo tas jau ir tikai ieteikums. Viņiem ir vesels arsenāls ar laipniem vārdiem un viņi nekautrējas tos teikt : “lūdzu, paldies, atvainojiet, varbūt jūs gribēsiet…, vēl ir tāds variants….” Viņi nekautrējas piezvanīt, viņiem nav grūti visu sīki un smalki izstāstīt, jo dara otram to, ko paši vēlētos saņemt pretī. Viņi ir ieinteresēti un pretimnākoši. Viņiem nav žēl pasniegt kādu simbolisku dāvaniņu, iedot nelielu atlaidi, izdarīt vairāk, nekā no viņa sagaida.

Reiz kosmētikas sasniegumu izstādē es nolūkoju vienu man interesējošu kosmētikas brendu. Man bija pagarš vēlmju un vajadzību saraksts, bet sāku ar lūpukrāsas izvēli. Tur bija daudz testeru, un es jau vienu liku pie lūpām, kad pārdevējs (arī jau dīvaini, ka vīrietis, varbūt tas pat bija uzņēmuma īpašnieks), man saka – es jums neieteiktu mēģināt šo lūpukrāsu. Es atbildu, ka higiēnas jautājumi mani nebaida, galvenais, lai man tonis piestāv. Tomēr izrādījās, ka kungs nemaz neuztraucas par manu veselību, bet laipni izskaidroja – nopirksi, tad varēsi mēģināt. Loģiski taču, vai ne? Kopš tās reizes es vairs nelietoju neko, no šī uzņēmuma produkcijas. Arī loģiski.

Kad lielveikalos tiek rīkotas ēdienu degustācijas vai pie parfimērijas veikala meitene stāv ar smaržu pudelīti rokās un uzsmidzina to katram, kas vēlas pamēģināt, tajā nav nekādas loģikas, jo neviens taču par to nemaksā. Toties tiek radīta labvēlīga attieksme, cilvēki tiek iepriecināti un viņi vēlas atgriezties vietās, kur pret viņiem jauki izturas. Jā, nekur jau nav teikts, ka tieši tā cienājošā vai smidzinošā meitene ir ētiska (tā var arī nebūt), bet cilvēks, kas to ir sarīkojis, noteikti rīkojas kā ētiskais, jo labi apzinās, ka ar tādu attieksmi un rīcību ilgtermiņā var nopelnīt vairāk.

Šādu stāstu man un arī noteikti Tev, kas lasa, ir vesela bezgalība. Tos mēs piedzīvojam ik dienu, ik uz katra soļa. Un galīgi jau nav tā, ka loģiskie tipi ir nekam nederīgi cilvēki. Ne tuvu. Viņi ļoti labi spēj darboties finanšu jomā, vadībā, kontrolēšanā, sistēmu sakārtošanā un uzraudzīšanā, zinātnē, celtniecībā, medicīnā u.c.. Bet pārdošana un apkalpošana ir tā joma, kurā viņi moka paši sevi un liek slikti justies arī viņu klientiem.

Un zini, kas ir pats paradoksālākais – arī loģiskais grib, ka viņu apkalpo ētiski: jauki, sirsnīgi, laipni, iejūtīgi un patiesi ieinteresēti.

Tāpēc uzņēmumu īpašniekiem ir jābūt gudriem un jāpieņem darbā tam atbilstoša tipa darbinieki. Tad uzņēmums ātri sasniegs nospraustos mērķus un nezaudēs esošos klientus.

11 Komentāri
  • Suse
    Publicēts 19:48h, 30 Novembris

    Interesants raksts. Logiskiem pardevejiem vajag stradat pie pirmas nepieciesamibas precem. Un vel viens priekslikums stradat lielvalstis kur cilveku ir daudz, tur nejutis pirceju trukumu .Varbut vajadzetu parcelties uz valsti kur viss tiek uztverts vesak.Pluss ir tas, ka logiskais pardevejs apkalpos diena vairak cilvekus, kompanija iegus tikai.

  • ētiskais ar stāžu
    Publicēts 21:48h, 30 Novembris

    Man viens tāds loģiskais ietirgoja nepareizas skrūves. Izbraukāju lieki 15 km, jo nederēja. Atdevu tās skrūves atpakaļ un prasu viņam. Kas tagad jāsaka? Viņš atbild ‘paldies”! Nu loģiski, vai ne! Atvainoties jau var ienākt prātā tikai ētiskajam.

  • tirgotājs
    Publicēts 22:25h, 30 Novembris

    Domāju, ka loģiskie labi der parādu piedziņā un tirdzniecībā, tur kur piemēram jāstaigā pa dzīvokļiem. Tur, kur viņu no viena izsper ārā ar kāju, vai pasūta tālāk, bet viņš mierīgi iet uz nākošo. Nenopirka šeit, gan jau nopirks citur. Ētiskie ir tik vērtīgi apkalpošanā tāpēc, ka viņiem vispār nav pieņemams negatīvs rezultāts. Viņi paši gūst baudu no pozitīva rezultāta, no tā, ka spējuši būt otram noderīgi. Es loģiskajam neuzticētu pat granti tirgot karjerā.

  • Anna
    Publicēts 09:25h, 01 Decembris

    Tā nu gan mīlīši nav. Esiet nedaudz specifiskaki. Es esmu loģiskais tips, Entp un ja man ir viena īpašiba tad tā ir izmantot loģiku, ka iegūt, paturēt un attīstīt customer relationships business par labu. Pirmā meitene ko aprakstījat, iemesls nav loģiska bet atvērta necieņa un rupjums pret klientu.

    • Dakteris
      Publicēts 10:30h, 01 Decembris

      Jā, jā “customer relationships business”. Loģiskie plosās!
      Vai tur arī ir rakstīts, ka mammai vajag roku slimnīcā paturēt?

    • Evija Čeprova
      Publicēts 11:26h, 01 Decembris

      Sveika, Anna.
      Redz kā ir sanācis, ka raksts ir aizskāris loģiskos, bet tāds nebija mērķis. Šis raksts ir veltīts uzņēmējiem, kas iegulda lielu darbu sava biznesa attīstībā, tā reputācijas celšanai, bet “nepareizie darbinieki” to iznīcina dažu minūšu laikā. Un uzņēmējiem ir tiesības zināt, kāpēc tā notiek, lai varētu šīs nepilnības labot.

      Es gribēju precizēt – meitene nemaz nebija rupja pret mani, viņa pat atvadoties pateica “Lai ierīce labi kalpo”, ļoti atbilstoši apkalpošanas standartam. Un viņai nebija nekāda iemesla būt necienīgai. Viss jau bija labi, kamēr notika pēc procedūras. Viņas rīkojās pilnīgi atbilstoši instrukcijai – pasmaidīja, sasveicinājās…

      Bet tieši te jau arī ir socionikas spēks – redzēt problēmu saknē un paredzēt to jau iepriekš, nevis norakstīt uz mazo pieredzi, neaudzinātību, neizglītotību.

      Katram tipam kaut kas padodas labāk, bet kaut kas – ne pārāk. Un es nesaku, ka loģiskie nevar pārdot. Var. Bet ētiskajiem tas padodas vieglāk un sanāk patīkamāk. Jo katram no šiem tipiem ir dažādi mērķi. Jūs jau pati rakstāt, ka izmantojat loģiku lai paturētu un iegūtu un attīstītu (..) biznesu. Bet ētiskais aiz tā redz cilvēku. Un tāpēc izpildījums ir tik atšķirīgs. Un tāpēc klients to jūt “muguras smadzeņu” līmenī.

      Es pati esmu loģiskais tips un ļoti labi zinu cik lielu enerģiju no manis prasa apkalpošana. Ja tas būtu iespējams, es to ļoti labprāt vispār nedarītu. Un es arī varētu pati sev oponēt un teikt, ka nemaz jau man tik slikti tas nesanāk, jo es zinu, kas tas ir vajadzīgs “priekš lietas”.

      Tā globāli es te redzu vienu citu problēmu – daudzi nav gatavi atzīt paši sev, ka viņa izvēlētā profesija nav viņa sapņu darbs. Tāpēc, lai nepazaudētu cieņu savās acīs, cilvēks aizstāv savu veikumu. Tas ir normāli. Bet daudz vieglāk dzīvot būtu tad, ja apzinātos, kas padodas, bet kas tomēr nē, tad būtu lielāka iespēja attīstīt savus talantus, nevis reanimēt jomas, kas nekad nebūs eksperta līmenī.

  • Arnis
    Publicēts 16:12h, 05 Decembris

    No vienas puses- jā, bet no otras puses, es gandrīz vienmēr zinu, pēc kā es dodos uz to vai citu veikalu un ja man pietrūkst padoma kādā specifiskā lietā, labprātāk dzirdētu konkrētu, loģisku atbildi, nevis, atvainojos par banalitāti, kafijas piedāvājumus. Es neeju uz veikalu socializēties. Mani arī kaitina uzbāzīgie pārdevēji, kas liek justies, it kā es kautrētos paprasīt vajadzīgo, ja ne viņu laipnās uzrunas.

    • šefs
      Publicēts 01:34h, 06 Decembris

      Kāda varētu būt loģiska oficianta atbilde par kādu ēdienu ēdienkartē – zivs ar kartupeļiem un salātiem.
      Ētiskais pateiks – “grilēta upes forele, baltvīna mērcē, ar kartupeļu krokētēm un utt…. Iesaku pamēģināt, ļoti garšīgi!”
      Pārdevējs tirgo veļas mašīnu. Pircējs jautā – cik veļas var vienā reizē izmazgāt?
      Loģiskais – 6 kg, redziet šeit uz mašīnas ir rakstīts 6kg! Ko Jums tas izsaka? Cik sen svērāt uz svariem savu veļu?
      Ētiskais – Vatēto vai vilnas, divmetrīgo segu varat droši izmazgāt.
      Taisnība protams ir abiem, tikai 90% klientu un pircēji ver savus makus vaļā izdzirdot otro atbildi, nevis saka “ā nu labi, paldies, mēs padomāsim”

  • Kaspii
    Publicēts 21:48h, 15 Decembris

    Dzīvoju laukos un bija darīšanas Rīgā, atcerējos par vējjaku, kurai trūkst rāvējslēdzēja aiztaisāmais (kurš man nebija līdzi un izmēru neiznāju), tomēr iegāju rokdarbu preču veikalā. Domāju, uz aci nopirkšu…kaut divus dažādus, ja jau tālu ceļu esmu braukusi.

    Paprasu pārdevējai nepieciešamo, bet saku, ka izmēru nezinu.
    Viņas atbilde: “Nē! Nē! Nevar pirkt, ir dažādi izmēri, ja jums nederēs, nevarēs aiztaisīt”
    Es apmulsu, no tādas asas, atbaidošas atbildes: “Nu man vajag apmēram, uz aci paskatīšos..”
    Pārdevēja: “Nē, tā nevar pirkt, jums jāatnāk ar jaku.”

    Es stāvēju apmulsusi, negāju prom, teicu, ka tomēr paskatīšos, izvēlējos vienu (nevis divus dažādus)- tiešām derēja!

    Es jutos diez gan stulbi, veikalā bija vēl citi cilvēki. Es saprotu, ka nebiju sagatavojusies, bet tomēr man pašai ir izvēle un tā bija mana nauda, kuru tērēju. Es saprotu, ja pārdevējs man laipni ieteiktu atnākt ar jaku, lai zinātu precīzu izmēru..tomēr, es tāpat būtu riskējusi!

    • ance
      Publicēts 01:13h, 11 Janvāris

      pieļauju, ka pārdevēja šādi rīkojās, jo diezgan bieži, klienti, nopērk lietas – tā uz aci – un tad nāk atpakaļ gribot mainīt un izsaka pretenzijas. ja neļauj mainīt.

      pati strādāju apkalpojošā sfērā (esmu loģiskais) un diezgan bieži sanāk šādas situācjas. mums veikalā, pārdošanā, ir diezgan specifiskas lietas (lielizmēra auskari – tuneļi, tetovēšanas adatas, pīrsingi utt), kuras tā – uz aci – nu īsti nav vērts pirkt, īpaši, ja pērk draugam, paziņai vai kādam citam, kas neesi Tu pats. ja vēl tetovēšanas adatas, kas nav izņemtas no oriģināliepakojuma, vēl varam samainīt, tad pīrsingus vai tuneļus nemainam, tīri higēnisku apsvērumu dēļ. bet ir cilvēki, kas nopērk tā uz aci, kaut arī uz vietas brīdinam (nevis tāpēc, ka es esmu loģiskā, bet jo ir jau šāda pieredze), ka ja nezina precīzi, kāds izmērs nepieciešams – labāk noskaidrot un tad atgriesties, jo atpakaļ nepieņemam un mainīt nemainam.. cilvēki tik nosaka, ja jā jā… nopērk. un pēc dienas, divām, vai nedēļas, skrien un taisa histērijas, kāpēc mēs neņemam atpakaļ, nav taču mērīts, un patērētāju aizsardzību likums utt…

      pieļauju, ka minētajai pārdevējai arī ir bijuši šāda klientu uzvedības pieredze, kā dēļ viņa arī centās labāk atrunāt, nekā pēc tam bojāt nervus, jo viņa it kā Jums iesmērēja nepareizu (kaut arī pati vēlējāties pirk ” uz aci” )

      ps ne visi cilvēki, spēj uz aci noteikt, ko vajag, un ne visi sapratīs, ka tā bija pašu kļūda, pirkt uz aci.. lielākā daļa vainos pārdevēju, pieprasīs atlaidi, uzrīdīs vid utt

  • Tele1
    Publicēts 13:05h, 20 Decembris

    Esmu mobilo telefonu pārdevējs. Vecāks pāris veikalā aplūko telefonu maciņus. Jautāju vai nevajag palīdzību. Nē, nē nevajag, atcērt. Visu labi redzam, paldies! Pēc brīža izvēlas maciņu un nāk maksāt. Es saku, vai esat pārliecināti, ka Jums vajag tieši šo? (tas bija veca modeļa, ādas maciņš, nocenots no 50 uz 10. Jā, tieši šo 100%. Man protams bija vēlēšanās tikt vaļā no šī vecā maciņa, bet biju neatlaidīgs. Protams, kad parādīju, ka kameras caurumi atšķiras un izmērs ir savādāks, tad galvas vien nogrozīja. Es saku viņiem, ziniet, ietaupīju Jums 10 Eiro! Vai,paldies, paldies! ….bet es varēju arī neko neteikt.

Pievienot komentāru