Kā notievēt iracionālam intuītam?

Nav šaubu, ka svara nomešana ir daudz mokošāka un ilgāka, nekā tā uzaudzēšana, tomēr Ir cilvēki, kam zaudēt liekos kilogramus izdodas neatgriezeniski, bet citi ierindo sevi pie mūžīgajiem tievētājiem, kam nekad tā līdz galam savu mērķi ideālā svara izskatā neizdodas sasniegt vai noturēt uz ilgu laiku.weight-loss-before-and-after_545

Atzīšos, ka arī es pati piederu mūžīgajiem tievētājiem. Pirmo reizi tievēju jau uz vidusskolas izlaidumu. Toreiz tas veiksmīgi izdevās ar Latvijā svaigi ienākušo Svara vērotāju metodi, bet jau drīz es atkal ēdu pa vecam, svars pieauga un pēc tam līdz pat šai dienai man vienmēr bijuši 5-15 man traucējoši kilogrami, ar kuriem esmu cīnījusies ar dažādām metodēm vai uz laiku tam pilnīgi atmetusi ar roku, samierinājusies un atkal visu sākusi no jauna. Septiņas reizes esmu iestājusies Svara vērotājos, ikreiz nometot apmēram 5kg, bet nekad neesmu gājusi uz nodarbībām līdz vēlamā svara sasniegšanai. Vienmēr visu pametu pusratā. Esmu gājusi uz sporta klubiem. Parasti tas ilga 1 līdz 2 mēnešus, līdz noplaka iedvesma un zuda par sportu interese. Esmu izlasījusi masu informācijas par veselīgu ēšanu, zinu un saprotu visus procesus organismā, bet tomēr mani ir tik viegli pavedināt pārkāpt sev pašai dotos solījumus. No rīta es varu izlemt pievērsties proteīna dietai, bet tad virtuvē ieraudzīt rupjmaizes šķēli un atmest iecerei ar roku. Tas pats arī alkohola lietošanu – notievēšanas vārdā izlemt aizliegt sev to lietot, bet pēc stundas ļauties draudzenes ierosinājumam nosvinēt piektdienu un ar vieglprātīgu “eh, dzīvojam taču vienreiz”, atjēgties ar vīna glāzi vienā rokā un treknu siera šķēli otrā.  Izlemt un uzsākt vienmēr ir bijis viegli un interesanti, taču turēties pie plāna iespējams tikai līdz brīdim, kad rodas kāds labāks/vieglāks/patīkamāks piedāvājums.

Šāda lēkāšana ir ļoti nomācoša, nemaz nepalīdz celt pašvērtējumu un liek zaudēt ticību saviem spēkiem.

Viss iepriekš minētais man lika domāt par to, kā tievēšanas paradumi iet kopā ar sociotipiem piemītošajām īpašībām, un bilde izkristalizējās pavisam skaidra. Turklāt tā attiecas ne tikai uz ēšanas paradumiem, bet veselu virkni citu ikdienas paradumu, dzīves kvalitāti un prasībām pret sevi un citiem kopumā. Kā jau bieži esmu uzsvērusi, socionika ir ļoti praktiska zinātne – gan izskaidro, gan dod padomus kā iziet no situācijas.

Tātad, attiecībā uz veselīgu izskatu un pašsajūtu vislielāko ietekmi atstāj iezīmju pretstats intuīcija un sensorika. Sensorie tipi labi apzinās savu ķermeni, tas viņiem ir vērtīgs pats par sevi, tāpēc arī rūpes par savu svarīgāko dzīves instrumentu ir pašsaprotamas un patīkamas. Sensorie tipi daudz skaidrāk apzinās un izjūt izmaiņas vai nepilnības savā ķermenī, izjūt neērtības, kādas sagādā sāpes, svīšana vai kustību traucējumus, ko rada liekais svars. Sensora dāma pēc ēšana saka – iešu pastaigāt, izkustēties, citādi vēders apvelsies. Tas gan nenozīmē, ka sensorie tipi nemēdz uzbaroties, jo arī ēšana šiem tipiem ir lielāka bauda nekā intuitīvajiem, tāpēc, ka sagādā patīkamu kairinājumu garšas kārpiņām, arī bada sajūta ir skaudrāka un pieprasa tūlītēju apmierināšanu.

Intuitīvie tipi savu ķermeni apzinās diezgan neskaidri. Tas pats par sevi nav vērtība, jo daudz šiem tipiem svarīgāka ir iekšējā pasaule, smadzenes, talanti un viss cits netveramais, kas saistās ar cilvēku. Bieži intuitīvie tipi it kā brīnās paši par sevi, ar neizpratni izturas pret paša pieņemtajiem lēmumiem un visai negribīgi uzņemas atbildību par savas rīcības sekām. Resni intuitīvie tipi bieži saka – es turpinu ēst un nespēju apstāties; svars pieaug, es kļūstu resns; neko nevaru sev izdarīt. It kā tas viss notiktu bez paša cilvēka līdzdalības. Nevis – es daudz ēdu, riju kā cūka, tāpēc tagad esmu resns, bet gan – kilogrami pienāca klāt. Paši. Pa nakti. Miegā.

Tas liek domāt, ka intuitīvajiem tipiem ir grūti kontrolēt un vadīt sava ķermeņa prasības, vajadzības, izprast to, kas tam nāks par labu, bet kas – novedīs postā. Intuitīvais iet savu sajūtu pavadā, bet nevada tās. Neizprot. Un negūst baudu no sava ķermeņa.

Neskatoties uz šīm atšķirībām ķermeņa pieņemšanā, ne visi intuītīvie tipi ir resni un ne visi sensorie ir slaidi. To ietekmē vēl viens iezīmju pāris. Racionāls un iracionāls. Šis pat ir visbūtiskākais.

Un te vislielākās ziepes piedzīvo iracionālie tipi. Kāpēc? Tāpēc, ka iracionālie tipi ļoti iespaidojas no tā, kas notiek apkārt, mirkļa impulsa. Kaut ko ieraudzīju (iracionālie sensorie) vai kaut ko uztvēru čuja līmenī (iracionālie intuitīvie) un viss – iepriekš aktuālais mērķis pazaudēts un nomainīts ar citu. Iracionālie tipi ir cilvēki, ka redz vai uzstāda sev vienlaikus daudz mērķus, bet virzās uz tiem ar vienu metodi. Tikko šī viena metode neiedarbojas, tā mērķis vairs nav aktuāls. Vienkāršā valodā runājot – ja ar pirmo piegājienu nesanāca, tad tas vairs nav interesanti. Visticamāk tas ir tāpēc, ka ideja vai mērķis nav radies paša iracionālā tipa sirds dziļumos, bet gan ir nācis no ārpuses – dzirdēts kāda cita viedoklis par ārējo izskatu, veikalā ieraudzīta skaista kleita, kaut kas izlasīts žurnālā vai noklausīts svešās sarunās autobusā. Par to ātri tiek zaudēta interese, jo patiesībā tas nav paša iracionālā tipa sapnis, bet svešus sapņus pievilt un mainīt ir pavisam vienkārši. Racionālie tipi ir daudz noturīgāki sava mērķa sasniegšanā, jo viņiem ir tikai viens mērķis, bet ļoti daudz metodes kā to sasniegt. Kamēr savu mērķi nesasniegšu, nevaru iet pie nākamā. Racionāla sensorā tipa meitene jau februārī dodas uz masāžām, vingrošanu un sāk ievērot diētu, lai peldkostīmu sezonā labi izskatītos. Un tik tiešām šo mērķi realizē.

Iracionālo tipu vieglā pārslēgšanās no vienas lietas uz otru viņus vienlaikus padara par cilvēkiem ar īsu atmiņu – vienreiz pārēdos picu, sāpēja vēders, bet šoreiz jau tā ir cita pica un droši vien vairs nebūs tādas pašas sajūtas. Racionālie tipi šajā ziņā ir daudz apdomīgāki, atceras neveiksmes, izdara secinājumus un otrreiz vairs tā nerīkojas.

Iracionālajiem tipiem ļoti ātri viss apnīk un paliek garlaicīgi. Tāpēc ikviena diēta vai fiziska aktivitāte, kas prasa disciplīnu un regularitāti jau kopš pašiem pamatiem ir lemta neveiksmei. Tā nedarbosies!!!! Jo jau zemapziņas līmenī iracionālajam “mati ceļas stāvus” no domas vien, ka  tā un ne savādāk tagad būs jādara ilgi. Nelīdz ne abonementu pirkšana uz sporta klubu, ne aplikācijas telefonā ar atgādinājumiem. Ja interese pazaudēta, nekas iracionālo tipu nespēj piespiest pieturēties pie iepriekšējā plāna. Izņēmums ir vienīgi patiesa interese vai patikšana pret izvēlēto aktivitāti – hokejs, dejas, iepirkšanās un tamlīdzīgi. Ja tas no sirds patīk, tad gan iracionālais to darīs ar patiesu iedvesmu, līdz brīdim, kamēr radīsies kāda aizraujošāka lieta.

Apzinoties šīs savas smadzeņu uzbūves īpatnības jau daudz gudrāk varam uzsākt (un beidzot pabeigt) grūto tievēšanas procesu.

Lai šie vārdi nebūtu vien sausa runa, es pati esmu jau sākusi svara samazināšanu, šim procesam ik nedēļu katru trešdienu līdz 1.jūlijam varēs sekot līdzi ikviens manā Facebook profilā. Šajā laikā es eksperimentēšu un centīšos atrast veiksmīgus risinājumus fiziskām aktivitātēm un ēšanas ieradumu maiņai, ņemot vērā iracionālā tipa intereses un iespējas.

Secinājumi un ieteikumi tiks publicēti arī šeit.

5 Komentāri
  • Sintija
    Publicēts 14:34h, 02 Februāris Reply

    Turpinājums taču sekos?!?

  • IVETA
    Publicēts 10:08h, 03 Februāris Reply

    Lai izdodas!

  • Zane
    Publicēts 16:31h, 20 Februāris Reply

    Cik interesanti! Paldies! Es pati esmu racionāla intuīte. visi tievēšanas pasākumi parasti ilgst krietnu laiku- varu ēst super veselīgi un sportot mēnešiem ilgi katru dienu, bet tad vienā brīdī, kā sniegs uz galvas, uzkrīt slikts garastāvoklis, apnikums , “man viss ir apnicis” stadija, un tad metos ēst.. rīt, pareizāk sakot. Tad pēc kāda laika (parasti patiešām kādu mēnesi), kad šis jandāliņš ledusskapī noplok, sāku sportot un normāli ēst, jo šoreiz “man viss riebjas” uznāk no manas ārpus rāmju uzvedības. un tā pēc kādiem 2 mēnešiem man atkal uznāks “man viss riebjas, gribu miltus un saldumus”.. Dzīve arī xNxJ nav viegla 😀

  • Anna
    Publicēts 12:32h, 26 Februāris Reply

    nu es esmu vēl resnāka nekā tejā atēlā

Pievienot komentāru