Tievēšanas ieteikumi iracionāliem intuītiem. 3.nedēļa

Aizritējusi 3.tievēšanas nedēļa. Vispirms paldies visiem maniem atbalstītājiem par labiem vārdiem un uzmundrinājumu – tas ļoti iedvesmo!:)

Tātad, šīsnedēļas sasniegumi ir -2,2kg, kas, taisnības labad ir jādala ar 2, jo pagājušajā nedēļā svars nebija kritiens ne par gramu un ikmēneša procesu dēļ bija ūdens aizture organismā, bet jau otrajā rītā pēc svēršanās, kad sieviešdienas bija beigušās, svars bija par kilogramu mazāks.

Joprojām ievērojot savu iracionālā intuīta dabu, es savu tievēšanas plāniņu veidoju maksimāli brīvu, mainīgu un elastīgu. Man nav nekādu striktu ierobežojumu. Jo no pieredzes zinu, ka pēc neilgas ciešanās vienmēr seko smaga noraušanās. Tā nu esmu sev pateikusi, ka drīkstu visu. Un, ja drīkst, tad nemaz tik ļoti negribās.

Ēdu biezpienu ar krējumu bez sāls, vienmēr pa rokai ir olas, kas der gan ceptas, gan vārītas, šorīt pa ilgiem laikiem brokastīs ēdu rupjmaizi ar lieso sieru “Diplomāts”. Bija arī frikadeļu zupa, vistas filejas kotletes. Vispār man šausmīgi nepatīk ēst gatavošana, tāpēc es maksimāli izlīdzos ar kaut ko ātri ledusskapī paķeramu. Piemēram, es nopērku kūpinātus vistas pusspārniņus vai tītara šķiņķi, kas ir ātri un viegli pieejams brīdī, kad piemeklē bads. Redz, tas iracionālais tips jau nedomā uz priekšu, tāpēc bada sajūta uzkrīt tikpat negaidīti, kā rudens pusē sniegs. Skaidrs jau, ka pareizi būtu sagatavot “pareizo” ēdienu jau laicīgi vairākas dienas uz priekšu, bet manā gadījumā tas ir vienkārši neiespējami. Ne jau tāpēc, ka nav laika, bet tāpēc, ka es tāda esmu…

Dzeru daudz ūdens. Tas neprasa nekādu piepūli, jo tiešām gribās dzert. Dzeru parastu krāna ūdeni, kam pievienoju gabaliņu citrona patīkamākai garšai. Ja gribās ēst vakarā, tad nomizoju trīs burkānus un vienkārši nograužu. Varētu jau sagatavot salātus, bet – skatīt augstākJ Augļus esmu ierobežojusi līdz diviem āboliem dienā.

Jau labu laiku zināju un sapratu, ka mana lielākā problēma ir sāļi ēdieni. Man ļoti garšo, piemēram, olīvas, vītināta gaļa, trekni sieri, skābi kāposti, marinētas sēnītes. Pēc tādām garšas baudām rezultāts vienmēr ir sejā – pietūkušas acis un patiesībā arī rokas un viss ķermenis. Tāpēc nolēmu kaut uz dažām dienām cik vien iespējams ierobežot sāls uzņemšanu. Un te nu radās jauna problēma – ko ēst, kad vairs nav ko ēst! Palika biezpiens, kas jau drusku sāk pieriebties, jo mūžam tāds taupīgs, vājpiena. Un tad man radās ģeniāli garšīga ideja – nopirku pilnpiena biezpienu, kam ir pavisam cita garša, drusku krējumiņu, un piegriezu klāt banānu un bumbieri! Ooooo, tas ir dievu ēdiens, goda vārds! Kāpēc es par to nebiju iedomājusies agrāk?

Šajā nedēļā mans organisms ir pilnīgi alkoholbrīvs, bet šo nepilnību jūtu, ka drīz labošuJ. No citām “grēka” lietām šajā periodā man gadījās 3 konfektes, ko atnesa klients un neuzmanīgi atstāja uz galda. Patiesībā man tās vispār negribējās, bet kaut kā iracionālā intuīta garā  vienu brīdi attapos ar konfekšu papīriņiem rokās un saldu garšu mutē. Tas viss aiz neuzmanības. Parasti es visus potenciālos kārdinātājus atdodu bērniem vai nobāžu kaut kur skapī. Kad ir prom no acīm, tad vienkārši neeksistē. Tas tāds intuīta plusiņš.

Dārzeņi šobrīd kaut kā nerullē, jo iegadījies tāds periods, kad dārzeņu cenas lielveikalos ir nejēdzīgi augstas. Ja jāizvēlas gaļa vai paprika, tad tomēr gaļai priekšroka. Un dārzeņi arī neprasās. Parasti es paļaujos uz sava ķermeņa signāliem, ja traki gribās kādu specifisku augli vai dārzeni, es to ēdu, kamēr vairs negribās.  Pašreiz gribās tikai burkānus. Un vel tikko par bietēm atcerējos – būs kaut kur jāiekombinē.

Arī darbi šajā nedēļā ir daudz, tas ļoti novērš domas no ēšanas, vienīgais trūkums, ja mājās tieku tikai ap deviņiem, bet pēdējā ēšana bijusi dienā, tad gan sanāk vēlās vakariņas, bez kurām būtu labi iztikt.

O sport ! Tu esi drosme, gods un prieks. Ak, sport !Tu esi auglība, Tu esi progress! (LOK himna). Joprojām esmu savas mīļākās sportiskās aktivitātes meklējumos. Pagājušajā nedēļā biju uz trim nodarbībām – fitnes yogu un intervāla treniņu. Bija kārdinājums saforsēt ar aktivitātēm un iet vel arī ceturto reizi, bet es labi sapratu, ka tas draud ar dziļa riebuma rašanos pret fiziskām aktivitātēm, un treniņu svētdien es atcēlu. Jāsaka, ka lielās cerības, ko liku uz intervāla treniņu tomēr neattaisnojās, jo tas bija par traku. Es sajutos veca un tizla, jo akrobātika un lēcieni man nepadevās, es biju pārsvīdusi jēgu jau trešajā nodarbības minūtē un domāju, ka tas nav priekš tik veciem ļaudīm kā es. Tā var ņemties jaunībā. Par laimi es tur nebiju vienīgā seniore un man bija drusku žēl, ka mēs tur tā tizlojāmies pakaļ jaunām un spēcīgām meitenēm ar lielu enerģijas lādiņu. Iracionālam intuītam tas liekas stulbi.

Pirmdien biju uz ABL+strečing, bet šodien uz Verve. Principā tā pati atvasinātā fitnes yoga. Tie paši suņi un karavīrs skatās uz sauli. Neuzbudina. Nākamo mēģināšu Fit Ball, pēc tam rindā ir Piyo. Patiesībā, man laikam vienkārši gribās Pilates, bet izskatās, ka tās vairs nav modē, jo nav nodarbību sarakstos. Modē tagad ir sevis mocīšana un izdzīšana visādos smagi ātros un grūtos treniņos. Pat nepamēģinot zinu, ka tas nav mans. Nokusīs sniegs, paliks siltāks, iešu skriet.

Parādījies arī pirmais tievēšanas blakusefekts – pavicinot rokas, no pirksta nolidoja gredzens.  Un es ielīdu svārkos, kurus jau biju norakstījusi. Viss virzās uz pareizo pusi!:)

Nav komentāru

Pievienot komentāru