Tievēšanas ieteikumi iracionāliem intuītiem. 6. un 7.nedēļa

6.nedēļa.

Labrīt! Šorīt uz svariem -800grami. Kopā no kampaņas sākuma zaudēti 4,4 kilogrami.

Tie iracionālie tipi tiešām ir vienreizēji – vel pirms nedēļas šausminājos, ka VERVe ir traki garlaicīga nodarbība, bet pati jau reizes 7 to apmeklēju! Eh…. tas ir nelabojami, kā tās domas mainās un zvēresti tiek lauzti aci nepamirkšķinot…
6.tievēšanas nedēļa atnāca ar pārmaiņām attieksmē un jauniem izaicinājumiem. Vakaros pēc sešiem neēdu vispār. Organisms ātri pierod un nemaz arī neprasās. Tas pats arī sporta sakarā – ir iestājies pieradums un kad ir dienas, kurās netieku uz treniņu, jūtos dīvaini, ir tā kā žēl.
Kad apkārt nav nekādu kārdinātāju, esmu viena, diētu ievērot nav grūti. Grūti ir tad, kad citi naškojas. Tad ir jāpadomā līdzi, vai man to tik tiešām gribās un vajag, jo pirmā reakcija ir vienkārši ñemt un bāzt mutē, līdzi nedomājot.
Pārtieku es pamatā no olām un biezpiena, ēdu vienu vai divus ābolus dienā. Čaklajās dienās uzvāru kādu vistas zupińu, tā vismaz bērniem tiek kaut kas vēderā:) Ātri pagatavojami ir arī salātu no pukkāposta – sagriež to mazos gabalińos, pievieno persilādes, citrona sulu un simbolisku pilienu ellas. Vel viens slińku salātu variants – 2 vārīti burkāni, bundžińa zirnīšu un burciña marinētu šampinjonu. Liek visu kopā błodā, klāt 15%krējumu un ir garšīgi:)
Pagājušā nedēła bija traki veselīga, bez piles vīna, tāpēc turēt sevi uz pareizā ceła bija salīdzinoši viegli, 5 reizes biju sporta klubā un pat pārspēju pati sevi un aizgāju uz nodarbību svētdien devińos no rīta. Tas man ir łoti neraksturīgi. Pēc tam biju traki apmierināta ar sevi.
Šajā nedēłas nogalē gan ir iecerēts papriecāties, tāpēc no pirmdienas ar dubultu atdevi būs jādzer ūdens, jāsporto un jātur ciet mute.
Šajā periodā łoti palīdz tuvinieku atbalsts, uzmundrinājuma vārdi. Tas, ka sporta nodarbībās spēju izdarīt aizvien vairāk un labāk. Tas, ka svārki griežas uz rińki. Vel ir łoti daudz darba priekšā, un disciplinēt sevi nav viegli, brīžiem liekas, ka varbūt jau gana, ka var neiespringt, nedomāt, bet tad tomēr saprotu, ka ir iekustināts baigais akmens, kas nu jau ripo vajadzīgajā virzienā un būtu mułkīgi to stumt atpakał.
Un ko tad, ja nu man tiešām izdosies notievēt?;)

 

7.nedēļa

Šajā tievēšanas nedēļā svars ir tāds pats kā iepriekšējā, bet es šoreiz par to vispār nepārdzīvoju, jo laikam beidzot tiešām pienācis tas brīdis, kad “muskuļi taču ir smagāki nekā tauki”. Sasodīts – es spogulī redzu patīkamas izmaiņas!:) Esmu palikusi kompaktāka. Arī centimetru mērs saka, ka samazinājums ir. Vairāk gan tajās vietās, kur nevajag, bet mazāk tur, kur nebūtu žēl pazaudēt, piemēram, gurnos ir nost 2 cm, ap nabu – 5, krūtis saplok gandrīz pa stundām, bet no rokām nost 1 cm. Un ir vienas bikses, kuras es vairs nedrīkstu vilkt, jo tās jau nepiedienīgi karājās.
Protams, brīvdienās bija arī iepriekš solītā atpūta, kas droši vien man arī atspēlējās šodien uz svariem. Bet es “izvirtu” ļoti eleganti – bagete, visādi trekni sieri ar ievārījumu, fua gra un šampanietis… Viskārdinošākā, protams, bija maizīte – kraukšķīgā bagete, nespēju pret to palikt vienaldzīga. Par visu dzīvē ir jāmaksā – tā es pēc brīvdienām domāju vājprātīgi grūtā sporta treniņā ar nosaukumu “Training tower”, kuras laikā man pamīšus gribējās vemt un nomirt, es atcerējos katru izdzerto šampanieša glāzi un zvērēju nekad vairs dzīvē to neatkārtot. Bet nu…. Jūs jau zināt, ka es esmu iracionāla un ātri aizmirstu visus savus solījumus, tāpat kā piedzīvotās sliktās sajūtas. VERVe un Training tower – gaidu ar nepacietību nākamo treniņu!
Ēšanas ieradumos nav nekā jauna – biezpiens ar augļiem, ceptas olas bez sāls, divi āboli dienā, vieglas zupiņas, puķkāpostu salāti, kafija, citronūdens, kaut kas no vistas, ā vienu dienu bija tītara šķiņķis, bet vakar krāsnī cepu foreli, un tādā garā. Badā es neesmu, neko īpašu man nekārojas, sports ēstgribu nav palielinājis. Kad atceros, apēdu pāris tējkarotes kviešu kliju, uzdzerot daudz ūdens. Šonedēļ kādu dienu pagatavošu kaut ko no zirņiem vai pupām. Neko no ēdamā es nesveru, tikai ēšanai izmantoju mazākas bļodiņas un šķīvīšus.
Un vel man liekas, ka mans darbs patērē dikti daudz enerģijas. Pēdējās nedēļās praktiski katru dienu man ir uzstāšanās. Kad esmu trīs stundas norunājusi un noplivinājusies ar rokām, esmu pilnīgi beigta, neko negribu. Tāpēc cenšos labi paēst pirms runāšanas, kas nupat arī sāk palikt gandrīz neiespējami, jo ir radikāli samazinājies mans kuņģa izmērs. Pati domāju, ka manas porcijas tagad ir uz pusi mazākas, nekā iepriekš, bet pieēšanās sajūta iestājas jau pusceļā. Pēdējo reizi vakarā paēdu līdz sešiem, bet dzert ūdeni un tējas beidzu ap astoņiem.
Pašreiz novārtā palikušas visas sāpīgās procedūras cīņai ar nīsto apelsīnu miziņu, bet godīgi sakot, spogulis rāda, ka sports atstāj pozitīvu efektu arī šajā ķermeņa daļā pat bez medus masāžām, ietīšanās un rullēšanās uz zilumtaisīšanas mašīnas.
Šajās brīvdienās lutināšanas programmā būs pirtī iešana. Ēšanas ziņā atlaižu nebūs, tāpēc nākamās trešdienas atskaitei jābūt ar mīnuszīmi.

Nav komentāru

Pievienot komentāru