Kur meklēt otru pusi?

Pietiek dzīvot vienatnē. Ilgojos pēc īsta ādas cilvēka blakus! Man patiktu saprātīgs sarunu biedrs, dzīves rūpju nenomocīts, asprātīgs, izskatīgs, erudīts un vienkārši mīļš radījums. Kur tādus izsniedz?

Tie, kam pie sirds neiet draudzēšanās sociālajos tīklos, visbiežāk ir nedaudz vīlušies otras puses meklējumos. Pareizāk sakot, visnotaļ mazajās iespējās tādus satikt reālajā dzīvē. Tagad visi ir tik steidzīgi, ka diez vai pievērš uzmanību simpātiskajai kundzītei aiz tevis rindā pie kases lielveikalā. Draugu lokā visi pa pāriem, vai loks tik šaurs, ka pie trešā saskaitāmā izbeidzas.

Naktsklubos arī viss mainījies – tur cilvēki dodas iedzert un padejot, nevis iepazīties. Meitenes izklaidē pašas sevi, vīriešiem savas runas pie galdiņiem. Skaidrs, ka kādreiz jau kādam gadās noķert dzirksteles acīs un tauriņus vēderā arī naktsklubā, tomēr tā vairs nav ikdiena.

Atliek darbs. Nav jau nemaz tik slikti, var satikt pat īstas pērles, ja vien tu nestrādā skolā, kur uz sporta un rokdarbu skolotāju ir simts cita par citu labākas pretendentes labākajos gados.

Cilvēki meklē viens otru. Viens izmisīgi, cits apdomīgi. Bet visi kā viens tā kā nedaudz kautrējas par to, jo jūtas brīžiem kā puscilvēki, kā nenovērtēti, jo ir taču vieni.

Es atceros laiku, kad pati biju viena. Mani meklējumi un gaidīšana ilga piecus gadus. Kad es šķīros, nekad nedomāju, ka tik ilgi būšu viena. Vientuļajos gados es piedzīvoju visdažādāko emociju gammu. No milzu apņēmības līdz totālam izmisumam, no vienaldzības līdz klusām cerībām. Tik ļoti gribējās to īsto, mīļo un vienīgo! Bet kur lai tādu satiek? Lūkojos apkārt draugu lokā. Tur jau visi pa pāriem. Kolēģi? Sieviešu kolektīvā?! Cerību pilns skatiens un smaids uz vīriešiem benzīntankos, sporta sacensībās (tfū, kur tik es nebiju un kāda velna pēc? Vai tad mani interesēja hokejs un rokasbumba?), lielveikalos…. Nekas un ne reizi. Neatlika citi varianti kā iepazīšanās sociālajās vietnēs. Par godu šim notikumam toreiz ievilku mājās internetu. Tajos laikos par to vēl bija jāmaksā nauda! Un sākās sarakstīšanās epopeja. Gan smieklīgi, gan naivi, gan diennakti neatejot no datora, gan viltus profili, gan atmaskošana.

Nebija jau tā, ka galīgi nebija variantu. Bija. Visādi. Īstermiņam un ilgtermiņam, jaunāki un vecāki. Pārgudri un ne visai, latvieši un krievi. Nabadzīgi un pārtikuši. Asprātīgi un bezcerīgi naivi. Bet nekā, kas derētu tieši man.

Man toreiz ļoti gribējās, lai mani iepazīstina ar kādu sakarīgu vīrieti. Nu, kāds pazīstams lai atnāktu un teiktu – re, foršā Evija, iedošu tavu telefona numuru tādam superīgam vīrietim, viņš Tev noteikti patiks, un Tu viņam arī.  Bet tā nenotika. Varbūt arī labi, ka tā. Jo vēlāk, kad pati reiz kādam tā gribēju izlīdzēt, sapratu, ka tam nav vērtības. Tam, kuru gatavu noliek priekšā, ir pārāk īsi vai gari mati, pārāk tievs vai pārāk resns, nepietiekami izglītots vai bagāts, pārlieku pļāpīgs vai ne visai daiļš.

Tāpēc jādarbojas vien pašam. Es savu laimi satiku interneta ārēs. Tāpēc joprojām saku, ka tā ir laba vieta, lai viens otru atrastu. Es priecājos par saviem klientiem, kas šobrīd aktīvi meklē savu otru pusi, ņemot vērā semināros un vebināros apgūtās viltības sava cilvēka  “izskaitļošanai”. Ņemot vērā ārējo izskatu, apskatot fotogrāfijas un analizējot saraksti, to ir diezgan viegli  izdarīt. Tipu var noskaidrot pēc frizūras, tērpa, acu skatiena, apkārtējās vides, runas manieres, vārdu lietojuma un citiem knifiņiem.

Taču tas neder visiem. Jo kāds kautrējas, ka tā uzzinās par viņu ko intīmu, kādam trūkst pacietības sarakstīties, kāds cits neuzticas nepazīstamiem. Tāpēc jāmeklē citas iespējas.

Jāsaka, ka viss būtu vienkāršāk, ja otras puses meklējumus mēs tik ļoti neslēptu un informētu par to gan savus tuvākos draugus, gan atklātu arī savos sociālajos tīklos. Būt pārī, attiecībās taču ir tik dabiski, vēlēties attiecības ir pavisam normāli, saprotami, ka iespēja satikt otru pusi ir jāveicina visos iespējamos veidos.

Arī “cilvēku tipi” dažreiz rīko pasākumus, piemēram, tipu pikniku, kuros vienam otru satikt un iepazīt. Par tuvākajiem pasākumiem lasi šeit.

 

Evija Čeprova
evija.ceprova@gmail.com
4 Komentāri
  • Dostojevska
    Publicēts 10:26h, 03 Decembris Reply

    Hmm…, ja es pareizi saprotu ir viens brīvs Gabēns?! 🙂 Kāds vecums ir aktuāls?

  • Evija Jasūna
    Publicēts 15:59h, 04 Decembris Reply

    Agri, salaboju profilu:)

  • Dostojevska
    Publicēts 08:29h, 05 Decembris Reply

    🙁 33 Un atkal nekā…

  • Arturs Gerasimovs
    Publicēts 07:58h, 10 Maijs Reply

    Dostojevskim jādodas dzīvē un tad atradīs gabēnu vai štirlicu!
    Tā teikt vispirms atrodi sevi dzīvē un pārējais būs kā bonuss pats par sevi ☺

Pievienot komentāru