Tievēšanas ieteikumi iracionāliem intuītiem. 8-14.nedēļa

8.nedēļa. 71.6kg

– 600 grami. Šis nāca ļoti, ļoti grūti. Vēl vakar es meklēju visādus iemeslus, lai nesvērtos, jo visu nedēļu svari rādīja tikai pieaugumu. Tam pat īsti nebija iemesla un izskaidrojuma, jo es smuki ēdu un kārtīgi vingroju. Godīgi sakot, es gandrīz salūzu.
Vakar nolēmu ieviest jaunus nosacījumus un nakts melnumā izgāju paskriet. To es sen nebiju darījusi, pusotru gadu. Ārā bija nenormāli auksti, man gribējās iet atpakaļ, bet apziņa, ka šodien jāsverās, mani dzina uz priekšu un es lēnā garā norikšoju 4 km, kas man pašai bija patīkams pārsteigums. Un tas, kā redzams, kaut ko iekustināja.
Šodien ar jaunu iedvesmu piedalījos Bodytoning nodarbībā, paņēmu smagākas hantelītes un pēc nodarbības sevi palutināju ar relaksāciju tvaika saunā. Vēl pa šo nedēļu bija arī intervāla treniņš un intervāla riteņu griešana, kas bija ļoti dinamiski, svīdīgi un ne pārāk viegli.
Ēšanas ziņā izmaiņu maz. Vienu dienu pagatavoju zirņu pikas – seno laiku ēdienu. Vajadzēs vārītus pelēkos zirņus, ar mizu vārītu kartupeli, sīpolus un kūpinātu tītara šķiņķīti. Uz pannas sacep sasmalcinātus sīpolus un kubiņos sagrieztu šķiņķīti. Ar blenderi samaļ zirņus un kartupeļus. Visas sastāvdaļas sajauc kopā un no masas ripina olas lieluma bumbulīšus. Bērni nesaprata tādu ēdienu, bet es to atceros no laikiem, kad mana omīte bērnībā to gatavoja, un man baigi garšo:)
Nākamais izaicinājums ir pagatavot kotletes no maltas mencas. Es vēl domāju, kā es tieši tās liesi izpildīšu, bet iespējams, ka es tās cepšu silikona formītēs krāsnī, lai nav jācep uz pannas eļļas peldē.

Kopumā nu jau ir zaudēti 5 kilogrami. Patiesību sakot, tas nav liels svars, vismaz ne tādā izpausmē, lai būtu jāmaina apģērba izmērs. Ticiet man, es biju veikalā un centos iespraukties mazāka izmēra kleitā, bet šitas triks nenostrādāja, tāpēc jaunas drēbes es vel nepērku. Redzēs kā būs, kad būs nost vēl 3 kg.
Uztaisīju šodien bildes un salīdzināju ar tām, kas taisītas janvāra resnuma apogeja laikā – uzmini, kura vieta ir visvairāk un redzamāk notievējusi? Lāpstiņas! Tādas spicas palikušas…🙂
Nekādas papildus aktivitātes ieviest man īsti nepietiek jaudas, negribās iet pastaigāties. Dažas dienas sevi aizdzenu vismaz līdz veikalam kaut ko palaikot un apskatīt spogulī. Redzu un jūtu, ka esmu plānāka ribu rajonā, arī vaigi ir iekrituši. Gurnos ir nost 3 cm, bet tas ir tik maz, ka uz aci to nemaz nevar redzēt. Saka, ka tad, kad svars pieaug, tas vispirms nāk klāt apakšpusē un tad pakāpeniski palielinās viduklī un vaigos, bet, kad krītās, tad viss notiek tieši otrādi.
Šajā nedēļas nogalē iedzeršu vīniņu. Esmu nopelnījusi:)

9.nedēļa. 71.6kg

Šodien jau tradicionāli svara krituma nav, jo atnākušas ikmēneša nebaltās dienas, bet tas nozīmē vismaz divas labas lietas – man, piemēram, vēl nav iestājies klimakss un es neesmu stāvoklī!:D
Vispirms paldies visiem padomdevējiem, kas pēc pagājušās nedēļas posta mani nepaguruši atbalstīja, iedvesmoja, sūtīja receptes un ieteikumus. Ieguvu jaunus ieteikumus kā pat slinkam intuītam nepalikt neēdušam. Piemēram, Iveta man ieteica kā liesi pagatavot pikšas vai mencas smalkmasu – paciņas saturu sadala gabaliņos kā zivju pirkstiņus un uz pannas bez eļļas apcep un pasautē. Es drusku šo recepti modificēju un maltu mencu ieliku silikona formītēs, cepu krāsnī un sanāca baigi labi. Vēl mēģināšu maltu vistas fileju saripināt kā frikadelītes un vienmēr tādas turēt saldētavā krājumos, lai bada brīžos vienkārši tās iemestu verdošā ūdenī un superliess ēdiens dažās minūtēs ir gatavs.
Tā kā biezpiens un olas brokastīs man jau drusku apnicis, atcerējos par vienu citu intuitīvo tipu risinājumu pirmajai ēdienreizei – vakarā griķus ieber bļodiņā, aplej ar ūdeni un atstāj briest līdz rītam. No rīta var apliet ar kefīru un tā ēst, bet es vēl pievienoju vienu tējkaroti tādu linu biezputras pulveri “Hudeika”, kur klāt ir arī kaltēti burkāni, sīpoli un citi krikumi. Tas uzlabo griķu garšu. Citreiz, kad atceros, pievienoju arī tējkaroti klijas, kas garšu gan neiespaido, bet patīk vēderam.
No augļiem šonedēļ es praktiski atteicos. Varbūt bija 2 āboli.
Jā, protams, kā jau iepriekš draudēju, brīvdienās bija prieki – dzēru šampīti un ēdu grēcīgus gardumus. Tomēr pēc tam es to centīgi atstrādāju – trīs stundas tīrīju un mazgāju mašīnu un vēl svētdienas vakarā noskrēju 5 kilometrus. Pirmdien kopā ar bērniem pastaigājāmies pa lielveikaliem – 4 stundas smaga darba pielaikošanas kabīnēs un cilājot apavu kastes.
Uz sporta nodarbībām eju 3-4 reizes nedēļā. Biju uz Fitball, ABL +streching, Pilates, Fatburner, Verve. Jāatzīst, ka neviens muskulis man vairs pēc nodarbībām nesāp, tāpēc, iespējams, man vajadzētu slodzi palielināt. Bet, ja godīgi, tad es neesmu īsti droša, ka to varēšu (vai gribēšu). Sports joprojām nav kļuvis man mīļš, baudu no tā negūstu. Vien prieks par sevi, ka saņemos un to izdaru.
Attiecībā uz ēšanu jāatzīst, ka ir iestājušās kaut kādas dīvainas pārmaiņas attieksmē. Piemēram, šodien pēc darba braucu gar lielveikalu un domāju, ka varētu taču nopirkt kaut ko garšīgu. Gan sev, gan bērniem. Un ko es nopirku? Kefīru, teļa gaļas kauliņus zupai, ābolus bērniem, puķkāpostu. Pastāvēju pie gatavo salātu letes – nekas neinteresē. Kūpinātu tītara šķiņķi? Nē. Kūkas? Vispār nē. Tad ko man šobrīd kārojas? Ā, jā – gar svaigās maizes nodaļu ejot gan sirds ietrīcējās. Bet man palika žēl sasniegto rezultātu, nodomāju, vai tiešām tas bagetes gabaliņš ir tā vērts.
Tā nu man šobrīd izskatās, ka pēc divu mēnešu iešūpošanās es beidzot esmu iegājusi kaut kādā jaunā stadijā ar citu attieksmi, izpratni un izpildījumu.
Traucē nogurums. Iespējams, man pietrūkst kāda mikroelementa vai vitamīna. Sporta nodarbībās diezgan bieži kājas rauj krampji, tāpēc šodien aptiekā nopirku magniju un B12.
Uzgāju vienu video, kurā bija laba doma – ja tu sāc ēst astoņos no rīta, bet pēdējo reizi ēd arī ap astoņiem vakarā, tad likumsakarīgi laiks, kurā uzņem pārtiku, ir ļoti garš. Kā plaši atvērts vēdeklis. Šajā laikā var apēst ļoti daudz ēdiena. Video minētais risinājums bij sākt ēst vēlāk, piemēram vienpadsmitos, tā šo vēdekli sašaurinot. Tā kā es esmu tāds cilvēks, kas nekādi nevar iztikt bez brokastīm, tad šis ieteikums man neder, bet pavisam labi darbojas mana vīra ieteiktais risinājums neēst pēc sešiem. Un tā patiešām sanāk apēst mazāk.
Tā kā iracionālam intuītam viss ātri aizmirstas, tad domājot par pagājušas nedēļas postu, es nekādi nevaru saprast, kāpēc man gribējās visu pamest. Šobrīd nekas tāds man vispār nav padomā, pat neskatoties uz rezultātu bez izmaiņām. Man viss patīk, tāpēc es turpinu!:)

10.nedēļa. 71.4kg

Tā kā brīvdienās es slikti uzvedos, mīnusā tikai 200 grami. Bet mīnusā!!!!:)

11.nedēļa. 72.kg

Draugi, tā lūk izskatās +600 grami brīvdienu, prieka un mazkustības. Ja iepriekš es domāju, ka ieraugot plusu, mani ķers trieka, tad tagad izrādās, ka tas nemaz nav tik nāvējoši un nekādi mani neattur darboties tālāk.

12.nedēļa. 71.kg

Esmu atgriezusies, lai tievētu!:) Mīnusā 600 grami no pēdējā svara krituma, bet vesels kilograms no pagājušās trešdienas. Man patīk un es tiešām cenšos.
Kas pa šo laiku jauns? Tūliņ pastāstīšu.
Ir parādījies konkrēts mērķis pēc mēneša, līdz kuram man kā jau sprinterei ir ļoti kārdinoši nonākt vislabākajā iespējamajā kondīcijā – brauciens uz Franciju. Nu, to es varu – īslaicīgi ļoti saņemties un ļoti notievēt.
Pagājušajā nedēļā bija ļoti daudz darba un attiecīgi ļoti maz laika ēst, tāpēc te īsti nav mana nopelna, vienīgi apņemšanās un neēšana vakaros, kad visi darbi ir izdarīti. Vienkārši līst gultā un gaidīt brokastu laiku. Tāpēc tagad tā sanāk, ka ēdu divas reizes dienā – brokastis ap deviņiem un otrā ēdienreize sanāk ap četriem. Parasti apsolu, ka paēdīšu arī pirms sešiem, bet tad kā par spīti ēst vispār negribās, tāpēc bez variantiem ēšana pārceļas uz nākamo dienu.
Esmu ievērojusi, ka mazāk dzeru ūdeni, negribās. Un arī dārzeņi izsauc dīvainas skaņas vēderā, tāpēc mans ikdienas racions kļūst aizvien šaurāks, tomēr es par to nebēdājos, jo tā ir pat vienkāršāk. Biezpiens, gaļa, krabju nūjiņas, zivis (saira savā sulā), olas, kefīrs… tas laikam arī viss. Ābolu ēšanu esmu atcēlusi uz kādu laiku. Dzeru kafiju.
Vingrot eju praktiski katru dienu, vismaz 4 reizes nedēļā. Pirmdien netiku dienas pirmajā pusē, kad man ir abonements, tāpēc vakarā gāju staigāt pa Alfu, un, re – veseli 6km piestaigājās. Sliktā laikā arī tas ir variants. Turklāt slodzīte arī sanāk, kad bezgaisa kabīnē piemēri 8 pārus bikses un redzi, ka ZARĀ beidzot der ne pats lielākais izmērs:)
Ai, pareizi – ēšanas prieks pašreiz tāds, ka veikalos ir pieejami jaunie kāposti. Tas ir ideāls izejmateriāls salātiem. Saēvelē smalki kāpostiņu, pieliec dillīti, apslaki ar citronu sulu un pilienu eļļas un gatavs. Superīgs pasākums! Pat es tādus varu pagatavot.
Noteikti man palīdz arī sejas modelēšanas masāžas pie Ieva Paškeviča. Seja noliesē stundas laikā, tūskas pazūd, un pēc tās ne visai patīkamās, bet efektīvās stundas uzreiz gribās kaut ko labu sev izdarīt – pavingrot, nepaēst vai vismaz sākt ar sevi lepoties. Ievai ir ļoti spēcīgas rokas, iesaku ikvienam, kurš alkst piedzīvot kaut ko reāli jūtamu un, jā, arī drusku sāpīgu, bet iedarbīgu 🙂
Pozitīvu iespaidu atstāj arī dažādu mikroelementu lietošana, bet par to es uzrakstīšu kādreiz atsevišķi.
Svētdien beidzot biju aizgājusi uz slaveno Zumbas nodarbību. Visu laiku baidījos, ka man nekas tur nesanāks un es tikai izbesīšos no nespējas savirknēt kustības, bet tā nemaz nebija, visu es varēju, konkrēti iesvīdu un atslēdzos no ikdienas, jo ne par ko citu nemaz nevar padomāt, kā vienīgi par deju soļiem.
Priekšā atkal nejēdzīgi garas brīvdienas un dikti maz veselīgu dienu sportam un veselīgai ēšanai. Kā man ies nākamtrešdien, es nezinu, es ļoti centīšos būt laba meitene un nenovirzīties no kursa.

13.nedēļa. 70.2kg

Re, ko var nostaigāt nost pa lielveikaliem! -800grami.

14.nedēļa. 70.2kg

Esmu iestrēgusi. Jau labu laiku patiesībā. Nekāda radikāla svara krituma nav jau kopš marta beigām. Taču, ja pavisam godīgi, es esmu drusku atslābusi ēšanas ziņā un bieži dodu sev atkāpes. Un te ir runa par garajām brīvdienām, kuras kopš Lieldienām ir savairojušās un bijušas līdz nelabumam daudz un bieži. Tas gan nav nekāds attaisnojums, drīzāk vainas novelšana.
Jā, man ir vājš raksturs un pietrūkst gribasspēka. Mani ir ļoti viegli novest no ceļa, īpaši jau brīžos, kad pašai ir sajūta, ka esmu to pelnījusi.
Tas, savukārt, prasa dubultu iespringšanu tajās retajās darba dienās, kas šajā posmā gadījās. Un es arī iespringstu. Ēdu reāli maz un ne visai garšīgi. Es ļoti centīgi vingroju, vismaz 4x nedēļā. Tas arī laikam vienīgais, kas neļauj svaram augt pēc delikatešu brīvdienām. Un kritumam pat nav pamata…
Par laimi svētki nu ir beigušies un darba procesā ir daudz vieglāk sevi disciplinēt.
Ir pagājuši tieši trīs mēneši kopš es vingroju. Tas nu ir iegājies kā neapspriežams rituāls. Tik daudz kustējusies neesmu nekad savā dzīvē. Nodarbībās es sevi nežēloju. Daru no visas sirds. Tomēr sāku just, ka palielinās ēstgriba. Tas nav labi. Un nesen sataustīju muskuļus vietā, kur iepriekš bija celulīts. Patīkami!:) Man mazāk gribas gulēt un vairs nesāp mugura.
Tas, kas pa šo laiku vispār nav mainījies – es joprojām ar mokām gatavoju ēst un ja varu, tad vispār negatavoju. Nu, nepatīk man. Neinteresē, nesanāk. Labi, ka ir biezpiens un kefīrs. Bieži ikdienā ar tiem arī izlīdzos. Šis laikam tā arī paliks vienmēr.
Līdz skriešanai tā arī neesmu tikusi, jo joprojām man tam ir par aukstu un vispār arī bieži vakaros nav spēka sevi izdzīt ielās.
Centimetros mērot zaudējumus, visvairāk ir samazinājušies gurni – mīnus 4 cm. Pārējais saraujas lēnāk.
Mērķis ir tik tuvu, bet izskatās tik grūti sasniedzams…..
Eju saņemties un sevi disciplinēt!

 

Evija Čeprova
evija.ceprova@gmail.com
Nav komentāru

Pievienot komentāru