Ir cilvēki, kam nesanāk.

Kad cilvēks nav īstajā vietā, cieš visi. Un vismazākā nelaime, patiesībā, ir viņa iekšējās mokas. Tās citi neredz. Toties visi sajūt viņa attieksmi, spējas, neieinteresētību. Uzņēmējs jau arī jūt. Visvairāk to, ka ar darbinieku ir vairāk jādarbojas –  viņš nemitīgi jāmotivē, jāatbalsta, jāiedrošina. Bet kurš un kā izmērīs to, ko viņš NAV izdarījis vai pārdevis savas attieksmes vai neieinteresētības dēļ?

Padomā pats, kad Tu pēdējo reizi piedzīvoji vilšanos kādā restorānā, veikalā, sporta klubā vai ārstniecības iestādē?

Kad Tu pēdējo reizi veikalā pagriezies un aizgāji neatskatoties, jo Tev kaut ko mēģināja iesmērēt  vai tieši otrādi – sajuties veikalā kā traucēklis?

Man tā gadās diezgan bieži. Piemēram, kad kancelejas preču pilnos plauktos mēģināju atrast vajadzīgā biezuma un krāsas papīra lapas. Pajautāju pārdevējai palīdzēt atrast, bet atbildē saņēmu – tur viss ir izlikts…

Vai, kad palūdzu restorānā ieteikt kādu zupu vai salātus, bet tev neko nevar ieteikt, vai saka, ka viss esot normāls. Tad arī saldais ēdiens paliek nepasūtīts. Ak, jā, reiz man tāds attapīgs oficiants pat neiedomājās piedāvāt pie mērces rīsus. Es nezināju, ka ēdiens ir kā mērce. Viņš neiedomājās, ka es to nezinu. Es ietaupīju, viņš nenopelnīja.

Reiz lielveikalā ieraudzīju izlejamā alus tirgotavu. Šķirnes tur bija daudz, neko konkrētu es negribēju, bet kārojās kaut ko garšīgu. Palūdzu, lai man kaut ko iesaka. Pārdevēja raustīja plecus, minstinājās, katram jau esot sava gaume, ko viņa tur daudz varot ieteikt. Un vispār viņai pašai alus nemaz negaršojot! Beigās izspiedu tik daudz, lai iesaka vismaz to, ko pērk visbiežāk. Otrreiz tur vairs neiešu.

Pretstatam atceros, ka līdzīgā veikaliņā pastaigas laikā Liepājā pārdevēja iedeva visu nogaršot. Vai vispār kaut kas var vēl labāk iedarboties?

Tie visi ir sīkumi. Šajos stāstos nav nekā skandaloza. Bet aiz katra šāda nieka stāv uzņēmējs, kurš ir ieguldījis visu savu enerģiju, spēkus un naudu, lai viņa ideja īstenotos, klienti izvēlētos tieši viņu, lai uzņēmums attīstītos, augtu un galu galā – nestu peļņu. Un šis nabaga cilvēks nevar saprast, kur ir problēma. Ir taču darbinieki, un ne jau šādi tādi, bet izvēlēti rūpīgi, izvērtējot viņus vairākās intervijās; darbinieks arī solījās, ka ar visu tiks galā un ka šī nozare ir viņa sirdsdarbs, tieši to taču ir mācījies, ieguvis pieredzi… Tad kāpēc viss sanāk tik remdeni?

Atbilde ir vairāk nekā vienkārša – šie cilvēki nav īstajā vietā. Viņiem nav dabas dota talanta darīt izvēlēto darbu ar mīlestību. Ne jau tā, ka viņiem nekas nesanāk un nepadodas. Bet tieši šī nozare nav viņu joma. Nu, piemēram, tas, kurš ir vismīļākā bērnaukle, diez vai būs lielisks finanšu direktors. Ikviens cilvēks ir talantīgs kādā noteiktā virzienā, bet ne visās jomās.

Ja izvēle nav cilvēka būtībai atbilstoša, darba rezultāts liek vilties. Izmantojot cilvēku tipus, no šādām nelaimēm sevi var pasargāt jau laikus – var noskaidrot, vai cilvēks darbam derēs.

Tieši par to, kā izskatās nepareizā darbinieka izvēle un kādas tam ir sekas, es aprakstīšu un parādīšu.

Es centīšos šos gadījumus arī komentēt, paskaidrojot, kas tieši ir nogājis greizi un kā to varētu labot. Šoreiz visās fotogrāfijās ir redzams darba rezultāts, kad pie darba ir ķēries intuitīvā tipa cilvēks – pēc savas būtības filozofs, sapņotājs un mākslinieks, kas slikti saprot, ko nozīmē skaistums, komforts, ērtības, un kādam tam ir saistība ar klienta apmierinātību un ienākumu gūšanu. Šiem tipiem dažkārt abas rokas ir kreisās, nauda un dzīves materiālā puse nav galvenais, tāpēc arī rezultāts ir pa roku galam. Idejas un domu pasaule šiem ir daudz interesantāka. Viņi daudz labāk strādā ar galvu, nekā ar rokām.

Risinājums – darbam apkalpošanā un pārdošanā, teritorijas uzturēšanā un jebkādu materiālo vērtību vairošanā, uzlabošanā pieņemt darbā sensoros tipus. Viņi ir reālisti un praktiķi, kas zina lietu vērtību, lieliski veic darbus ar rokām un prot nopelnīt naudu. Kā tādus atpazīt un pieņemt darbā, uzzini, sazinoties ar mani.

13 Komentāri
  • Anonymous
    Publicēts 06:48h, 10 Decembris Reply

    Labāk par to,kam sanāk…

  • Evija Jasūna
    Publicēts 10:52h, 10 Decembris Reply

    Paldies, tā ir laba doma, ieviesīsim arī tādu rakstu sēriju:)

  • Gundega
    Publicēts 10:38h, 11 Decembris Reply

    Mīļi nosmējos lasot 🙂 Šajā rakstā ļoti labi redzams tavs sociotips – gan tajā, ka ātri un atjautīgi visur pamani kļūdas, ko kritizēt, gan tajā, ka veikalā un restorānā tev patīk, lai kaut ko rekomendē (sensorie droši vien paši no sevis zina, ko viņi grib).
    Malacis! Turpini izplatīt socionikas gudrības 🙂

    • Evija Jasūna
      Publicēts 19:52h, 13 Decembris Reply

      Paldies, Gundega! Ja Tev arī gadās kāds līdzīgs stāsts, padalies arī Tu savās gudrībās.:)

  • klizma
    Publicēts 18:23h, 06 Jūnijs Reply

    Tā jau visi tipi ar savām stiprajām funkcijām var klizmot uz citu vājajām, ne tikai sensorais Napoleons, kurš visas šīs nebūšanas pamanījis. Arī viņam pašam gan jau, ka daudz kur varētu piesieties viņa vājajām funkcijām.

    • Evija Čeprova
      Publicēts 19:23h, 06 Jūnijs Reply

      Labdien! Kāpēc Jūs domājat, ka šo ir pamanījis Napoleons? Vispār es esmu intuitīvais Balzaks…:)

      Vienkārši šīs nebūšanas ir vislabāk redzamas ar acīm. Citas tik smuki nevar parādīt bildēs:)

  • Marco
    Publicēts 11:00h, 07 Jūnijs Reply

    Te nav runa par piesiešanos vājajām funkcijām, jo tās ir katram. Bet par to, ka gala rezultāts būs slikts, ja biznesu veidosiet uz savām vājajām funkcijām. Bizness galā nesanāks. Arī sensoro, kas ielīdīs zinātnē vai analītikā, gaidā tāds pats liktenis, tikai tas nav tik publiski pamanāms. Šādas nejēdzības, kad kaut kas netīrs, nolauzts, nelaipns un nekārtīgs redzam uz katra soļa. Varbūt raksta autore var paanalizēt, kāpēc tad tieši nesanāk. Viņi taču nedara to speciāli? Man liekas, ka šī varētu būt aktuāla tēma mums visiem.

    • Evija Čeprova
      Publicēts 00:36h, 13 Jūnijs Reply

      Paldies par viedokli:) Protams, ka neviens intuitīvais tips neizstrādā īpašu stratēģiju kā kaut ko sačakarēt vai izdarīt nesmuki. Vai speciāli neredz un nenovāc nekārtības, neremontē telpas….
      Te vispirms ir jāsaprot, ko vispār nozīmē intuitīvas un sensorais tips. Sensorais tips ir tāds cilvēks, kas visu uztver konkrēti. Redz to, uz ko skatās, jūt visas neērtības, ko piedzīvo viņa ķermenis un to uzreiz novērš. Viņa ķermenis ir ļoti jūtīgs un prasīgs pret visu, kas ar to notiek. Tāpēc sensorais tips ir praktiķis, jo viss materiālais šim tipam ir saprotama vērtība. Un tā ir sensorā tipa sūtība pasaulē – rūpēties par materiālajām vērtībām.
      Intuitīvais tips ir orientēts labāk izjust nemateriālo pasauli – laiku, iespējas, idejas, talantus. Viss netaustāmais ir intuitīvā tipa vērtības. Intuitīvais tips dažkārt skatās uz kaut ko, bet patiesībā šo lietu neredz, jo viņa skatiens ir pievērsts būtībai, nākotnei vai arī viņš vienkārši ir aizsapņojies. Tāpēc arī piemēros ilustrētais parāda, ka dzīves praktiskā puse šiem cilvēkiem ir otršķirīga lieta, viņi uz to neiespringst, jo tas nav tik svarīgi. Svarīgs ir viss nemateriālais, par to ir uzdevums rūpēties intuitīvajiem tipiem.
      Intuitīvie uztver kā piekasīšanos, ja viņiem aizrāda par virspusēju pieeju visiem materiālajiem jautājumiem. Savukārt jāsaprot, ka sensorais tips to visu REDZ momentā, viņam tas ir svarīgi. Sensorais tips nejūt un nesaprot intuīta bagāto iekšējo pasauli, viņam tas nav dots.
      Skaidrs, ka ne visi intuitīvie tipi ir nevīžīgi. Lielā mērā tas ir atkarīgs no tā, vai intuītam blakus bijis kāds labs sensors piemērs, kas ir iemācījis orientēties lietu pasaulē – kā pareizi mazgāt drēbes, lai tās nesakrāsotos, kā gludināt, ko nozīmē rūpīgi izmazgāta grīda un kāds ir kvalitatīvs plauktiņš….. Ja intuitīvais tips apzinās šo savu vājo pusi, tad sadzīvē nepieciešamās sensorās iemaņas cilvēks apgūst pat ļoti veiksmīgi. Slikti ir tad, ja cilvēks par to neko nezin.
      Sensorika ļoti noder, kad gribam par sevi radīt labu iespaidu. Sensora izskata cilvēku uztver adekvātāk, bet intuitīvs izskats liek cilvēku uztvert nenopietni, jāvelta vairāk laika, lai sevi pierādītu.
      Teikšu tā – visi vēlas redzēt un saņemt sensoru izskatu, apkalpošanu, kvalitāti, tas patīk ikvienam – kā intuītiem tā sensorajiem.

  • x
    Publicēts 22:55h, 10 Jūnijs Reply

    Daļai cilvēku nesanāk nekas, bet daļai padodas gandrīz viss. Kāda dotajiem piemēriem ir saistība ar socioniku? Jo izskatās baigi atlasīta izteikti negatīva informācija. Un ko tā pierāda tīri socioniski? Vājo funkciju impotences ilustrācija caur pārspīlejumiem un galējībām?

    • Evija Čeprova
      Publicēts 23:54h, 12 Jūnijs Reply

      Labdien! Rakstā esmu izklāstījusi, ka piemēri ir par to, kā izskatās gala rezultāts, kad praktiskas lietas dara intuitīvais tips, kura talanti labāk izpaužas netaustāmās, abstraktās jomās.
      Jā, šie piemēri tiešām ir atlasīti, lai parādītu socionikas praktisko pielietojumu, lai beidzot izskaidrotu, kāpēc ir tā, ka kādam sanāk, bet citam nesanāk. Socionika izskaidro katru no šīm fotografijām un iesaka risinājumus. Nevis vienkārši “Daļai cilvēku nesanāk nekas, bet daļai padodas gandrīz viss”. Socionika parāda, kurai daļai tad sanāk, kurai nesanāk, kas sanāk un kāpēc!
      Un tie nav pārspīlējumi, tā ir īsta realitāte, ko es esmu satikusi savā ikdienā. Tas ir fotografēts pie Latvijas uzņēmējiem. Un ja reiz viņi ir uzņēmēji, gan jau pilnīgi normāli cilvēki ar labiem nodomiem un tālejošiem plāniem savā biznesā. Iespējams, viņi ir neapmierināti par to kā viņiem veicas, jo viņi cenšas, bet nezin, ka kādā citā jomā viņiem veiktos daudz labāk. Vai arī viss būtu smuki, ja viņi pieņemtu darbā atbilstoša tipa darbinieku, bet paši pievērstos tiem darbiem, kas viņam labi sanāk. No tā iegūtu pilnīgi visi.

  • Agris
    Publicēts 13:31h, 13 Jūnijs Reply

    Raksts ir arī par mani – intuitīvo tipu, bet es uz to vienkārši tāpat jauki pasmējos, kā Gundega. Jo tā ir taisnība, ka pa lielam tā arī izteiktāk atspoguļojas šīs īpašības. Evija to, laikam jau kā atbilstošs tips, ir ļoti labi ievērojusi un atspoguļojusi. Skaidrs, ka viss nav tikai balts, vai tikai melns, bet tieši šādi piemēri labi parāda to, kāpēc būtu svarīgi to zināt un mēģināt izvairīties, uzlabot. Cik esmu saskāries ar lekcijām, prezentācijām, slaidiem un stāstiem, visā socionikā tie piemēri ir tādi izteikti, bet tieši tādi labāk fokusē uzmanību uz konkrēto lietu un tipu atšķirībām, jo citādi jau mēs visi esam gan mazliet, gan arī brīžiem gan tādi, gan citādi. Ja tu zini savās vājās vietas, tev ir iespēja tās uzlabot, vai darīt kaut ko tādu, kur tās nepamanīs, vai pamanīs mazāk. Socionika jau to arī pasaka, ka katram ir savas vājās un savas stiprās puses un neviens netiek nopelts, vai noniecināts par kaut kādām savām īpašībām, vai pazīmēm. Bet cits savukārt slavināts. To arī gan šajā rakstā pašā sākumā, gan vēlāk arī diskusijās Evija labi izskaidro. Tāpēc es nesaprotu, kādēļ kāds ir visu to “palaidis gar ausi”, un vēl jūtas aizvainots…?! Turklāt, ja cilvēks sevi var nosaukt par “klizmu”, vai kaut arī vienkārši “x”, tad tas laikam daudz ko par viņu pasaka… mums jau internets pilns ar anonīmiem kritiķiem un mūžīgi neapmierinātajiem, kas pašu rakstu nelasa (ir aizsvilies jau no virsraksta), un argumentēta atbilde, vai diskusija nav vajadzīga, jo ne jau pēc tās viņš ir nācis.

  • Ieva Velde
    Publicēts 18:27h, 13 Jūnijs Reply

    Es kā intuitīvais tips Jeseņins varu paust, ka tik traki, kā bildēs, ar mani nav. Protams, sensorie tipi prot labāk izskatīties un parūpēties par savu apkārtējo vidi. Kā iracionālais tips neprotu arī apieties ar naudu, daudz tērēju spontānos pirkumos, kuru jēgu vēlāk apšaubu. Tomēr nestaigāju nesaskaņotās un negludinātās drēbēs un, lai arī neesmu tik perfekta kā dažs labs sensorais, neesmu arī nevīža. Tiesa, nekārtība mani pietiekami, lai to novērstu, netraucē, un arī bez viena otra remonta sanāk iztikt. Bet nav tā, ka trūkumus nepamanu. Redzu, ka vajadzētu to vai ko citu, vienkārši parasti ir citas prioritātes. Praktiskajā dzīvē neesmu ne tuvu tik bezpalīdzīga kā augstāk atainotie intuitīvie tipi, vienkārši man tas neliekas tik svarīgi kā sensorajiem. Vienmēr taču ir kādas garīgas pārdomas, vēlmes, kaut kas radošs un nepraktisks padomā! Tomēr reizēm savus talantus izdodas ievirzīt arī praktiskā gultnē un gūt finansiālu labumu. Sensorie tipi uz manu dzīvi atstājuši minimālu ietekmi. Drīzāk esmu mācījusies no citu intuitīvo piemēra, redzot to, ko savā dzīvē nevēlos. Bet, jā, atzīstu, ja es būtu sensorais tips, es un mana apkārtējā vide noteikti izskatītos pavisam citādāk.

  • Evija Čeprova
    Publicēts 21:21h, 13 Jūnijs Reply

    Turpinot tēmu par sensoriku un intuīciju biznesā.
    Šodien aiznesu labot divus mobilos telefonus uz MobileMonsters. Ieraudzīju lieliskas telpas, viss skaisti izremontēts. Žēl, ka neiedomājos nofotografēt!
    Vieta nepavisam neatstāj iespaidu, ka tas ir serviss. Diezgan līdzīgi kādam SPA salonam. Patīkams apgaismojums, viss tīrs, ziedi, atpūtas/uzgaidāmā zona. Pieņēmēji puiši abi sensorie tipi, baltos, labi pieguļošos kreklos, strādā pārliecinoši, katra kustība atstrādāta. Nekādu “varbūt, iespējams, paskatīsimies, mēģināsim”….. Visu man izskaidroja, ātri noformēja dokumentus. Jā, pakalpojums nebija lēts, bet tā vide, kurā nonācu, izstaroja profesionalitāti. Man neradās nekādas šaubas, ka te man palīdzēs.
    Iegāju tikko arī viņu fb lapā un lasot atsauksmes redzu, ka citi ir līdzīgās domās un neskopojas ar uzslavām.
    Ko es ar to gribēju teikt – ja attiecīgajā biznesā tiek radīta sensora vide, tā ļauj pakalpojumu tirgot dārgāk, jo klientam ir labi redzams un saprotams, kāpēc un par ko viņš maksā.

Pievienot komentāru