Uz nažiem

Esmu iekritusi nelielā atkarībā – skatos raidījumu На ножах par restorānu biznesu. Par to, ka ir cilvēki, kam šajā biznesā neiet. Cilvēki ir sapņojuši par to, bieži vien aizņēmušies lielu naudu, strādājuši, bet klientu un naudas nav. Bizness neaiziet. Tad ierodas superšefs Ivļevs, norāda uz kļūdām, tās izlabo un visi paliek laimīgi un ar cerību, ka tagad gan viss izdosies. Kādā intervijā pats Ivļevs atzina, ka pēc laika izdzīvo tikai 30% no restorāniem, kurus viņš ir uzlabojis. Pārējie tāpat bankrotē. Kāpēc tā?
Katrā raidījumā šefs uzsver īpašnieku un darbinieku RĪCĪBAS kļūdas, bet ne reizi neviens nav atzinis, ka pats cilvēks neder šim darbam vai biznesam. Nav tam piemērots. Sapņot un vēlēties ikviens var jebko, tomēr ne katrs spēj teicami to paveikt. Jā, kaut kā var. Muļļājas, zaudē ticību sev, čakarē savu komandu, bet neaizdomājas, ka vienkārši pats nav īstajā vietā. Patiesībā jau to tiešām ir grūti atzīt, tas nav patīkami, taču tas noteikti atvieglotu dzīvi gan sev pašam, gan arī izbeigtu nīkuļojoša biznesa ciešanas. Pat vel vairāk – neciestu klienti no nekvalitatīva pakalpojuma.
Sapņot ir labi, tomēr sapņi jāsamēro ar savām spējām. Tikai tad rezultāts pārspēs cerēto, ja katrs no mums darīs to, kam no dabas ir radīts.
Vai Tu jau zini, kam esi radīts?
#laimīgaidzīvei #socionika #karjera #bizness #īstaiscilvēksīstajāvietā#cilvēkutipiUz na

Patika? Padalies ar citiem:
  •  
  •  
Evija Čeprova
evija.ceprova@gmail.com