Atrast savējos

Tracis ar Bruknas muižas iemītniekiem man lika vairāk paklausīties priestera Mediņa runas un uzzināt viņa pasaules redzējumu. Un ir drusku skumji apzināties, cik ļoti vide ietekmē cilvēka viedokli ap pasauli mums apkārt. Skumji, ka Mediņš visus kā vienu vaino vienaldzībā un nerūpēs par saviem līdzcilvēkiem. Skumji, ka viņš nav redzējis citu attiecību un attieksmes modeli, kas arī pastāv tepat līdzās.
.
Un tā ir ar mums visiem – vide formē mūsu uzskatus un attieksmi. Trūcīgi cilvēki uzskata, ka naudas cilvēkiem nav. Pārtikušajiem šķiet, ka viss ir kārtībā ar cenām un visi visu var atļauties. Bariņš algotu darbinieku priecājas par iespēju aizšmaukt no darba stundu ātrāk un atliek dzīvošanu uz atvaļinājuma laiku. Un mudina viens otru priecāties par to, ka vispār ir darbs.
Saka – nonācis vilku barā, gaudo kā vilks.
Bet, ja nu sirdī tu jūties kā baltā vārna? Gribi citādāk? Gribi vairāk? Bet nav neviena, kas to sapratīs, atbalstīs, iedvesmos un iedrošinās? Kam ticēt – tam, kurš iesaka rāmi samierināties ar dzīves piešķirtajām dāvanām vai ieklausīties savā sirdsbalsī kaut ko dzīvē mainīt? Un, ja mainīt, tad ar ko sākt, kur atrast domubiedrus, pieredzējušu un drosmīgu skolotāju, kas tam visam jau izgājis cauri?
.
Es nekad nebūtu mainījusi savu ierasto algota darbinieka dzīvi, ja man blakus negadītos spēcīgi un par sevi pārliecināti cilvēki, kas dzīvoja labāk kā es, darīja, nevis to, ko vajag, bet to, ko izloloja paši, kuri alka pēc augstāka sava dzīves līmeņa satura un materiālo iespēju ziņā.
Kā es viņus atradu? Vienkārši vēroju cilvēkus sev apkārt, noskatīju, kurš mani pievelk ar savu rīkošanos, mērķtiecību, ambīcijām un centos būs viņu tuvumā. Nekautrējos uzdraudzēties virsū, piedāvājos kaut ko palīdzēt vai vienkārši pa tiešo jautāju, kā tas viņam ir izdevies. Un manī tas modina un uztur sajūtu, ka es arī varu. Ja ne tā pat, tad pa savam, bet varu.
Es ar apbrīnu un cieņu vēroju viņu drosmi uzsākt pašam savu biznesu, uzņemties pilnu atbildību par katru savu veiksmi un neveiksmi. Es biju pavisam jauniņa, kad mana VID kolēģe #sigitakeiša aizgāja no darba un atvēra pati savu grāmatvedības uzņēmumu. Es biju mēma, ka tā var! Un var vēl šobaltdien!
Un es joprojām to turpinu darīt – meklēju manas apbrīnas vērtus cilvēkus, lai smeltos drosmi. Nav svarīgi, vai tas ir liels bizness vai neliela nodarbe, kurā rosies viens pats.
Mani iedvesmo Dagnija Lejiņa, Jolanta Priede, Jānis Viegliņš, Vivita Leismane, Dmitrijs Komarovs, Ieva Kar, Sintija Roberta, Inese Prisjolkova, Guna Indriksone, Mārtiņš Strauss, Ieva Brante, Āris Birze, Guna Meija, Antra Blūma un vēl daudzi citi sen un pavisam svaigi iepazīti supervaroņi.
.
Nav pasaulē labāka darba kā strādāt pašam uz sevi. Bez priekšniekiem. Pats noteikt savu dzīvi, prioritātes un ritmu. Tomēr tikai maza daļa uzdrošinās to realizēt, jo baidās neiederēties sev apkārt esošajā vidē, baidās izcelties un gribēt no dzīves vairāk. Nejūtas paši gana enerģiski, lai nenolektu pusceļā, lai nepadotos pie pirmajām grūtībām. Īsti nezin, ko tieši darīt, baidās no izgāšanās, neveiksmes, baidās palikt bez savas ikmēneša garantētās algas. Baidās, ka būs ļoti daudz un ilgi jāstrādā. Baidās paši no savām vēlmēm, jo tās taču var piepildīties…
.
Atceries kā skolā pirmajā klasē mūs pie rokas ieveda vidusskolēni? Tādi mierīgi, visu zinoši – kur kas atrodas, kā jāuzvedas. Un tas mazināja to nezināmā stresu.
Sperot pirmos soļus savu izmaiņu ceļā arī tagad tev vajag to pieredzējušo draugu. Bet, ja nu tāda nav? Ja apkārt visi ir tādi kā es?
Ir jāmeklē jauni draugi, jāizdara apzinātas izvēles. Tādas, kas dzīvi padarīs labāku.
Tapēc piemēram, pastāv arī mūsu slēgtā grupa 2 tipi satiekas. Lai būtu vide, kurā atrast atbalstu un domubiedru, iedrošinājumu vai mierinājumu. Lai tu satiktu pieredzējušus cilvēkus, kas zina kā. Lai tu ieraugi, ka ir normāli gribēt vairāk un labāk! Un tik pat normāli ir negribēt neko.
Atrast savējos, ar kuriem ir pa ceļam, uz viena viļņa, ar kuriem saskan dzīves pieeja, vērtības, risināšanas metodes.
Ar kuriem kopā uzzināt, ka esi normāls, ka tavas vēlmes ir saprotamas un sapņi – piepildāmi.
😉Uzdrošinies un tev taps dots!
Patika? Padalies ar citiem:
  •  
  •  
Evija Čeprova
evija.ceprova@gmail.com