-intraversija vai ekstraversija

-loģika vai ētika

-intuīcija vai sensorika

-racionalitāte vai iracionalitāte

Par to, kā izpaužas katra iezīme, pastāv vesela jūra dažādu aprakstu un lielākoties tie saistās ar sadzīviskiem cilvēka rīcības aprakstiem. Nu, piemēram, “es esmu sabiedrisks, man ļoti vajag cilvēkus”, kas bieži tiek tulkots kā ekstarvesija. Vai arī “es visu plānoju un tā jūtos labi”, kas rada iespaidu, ka runa ir par racionālu tipu.

Pazīmju pieejai ir daži trūkumi, un lielākoties tie saistās ar interpretāciju. Tas nozīmē, ka katrs lietotājs uzzināto informāciju tulko savās interesēs. Ne jau aiz ļauna nolūka, bet drīzāk kaut kādas sociālās vēlamības dēļ. Cilvēks pieņem, ka kāda no tipu veidojošajām iezīmēm ir labāka, augstāk novērtēta.

Man pašai sākotnēji sevī laikam tikai loģika likās laba iezīme. Par visu pārējo es biju neapmierināta. Likās, ka būt ekstravertam ir veiksmes atslēga. Skaidrs, ka arī racionāls ir ļoti apsveicama iezīme, tāpēc es to sev piedēvēju, jo biju pārliecināta, ka sabiedrība to no manis sagaida.

Šādas interpretācijas un vēlamības noved pie vēlama, nevis īstā tipa. Un tad socionika nestrādā, rekomendācijas “nepieguļ” kā uzlietas un nekādas pozitīvas pārmaiņas dzīvē ieviest nevar.

Lai tā nenotiktu un nebūtu jābuksē vienā vienīgā pazīmju pieejā, socionikā pastāv vēl citas, turklāt, daudz precīzākas metodes, kas savienojumā ar pazīmju pieeju, dod ļoti labus rezultātus gan sava, gan citu cilvēku sociotipa noteikšanā.

Viena no metodēm ir semantika. Tā ir cilvēka lietotā valoda, izteiksmes forma, kādu cilvēks lieto, lai pastāstītu jebko. Piemēram, savu dzīvesstāstu. Analizējot valodu, socionikas eksperts vērtē uz kādu aspektu (iezīmi) attiecas gandrīz katrs vārds cilvēka stāstījumā.

Piemēram, ir divu veida loģikas – sistēmas loģika un darbības loģika.

Vārdu krājums, kas raksturīgs tipiem ar spēcīgu sistēmas loģiku, ietver sevi šādus terminus:

Sistematizēšana, analīze, sakarības, pierādījumi, patiesums, likumsakarības, klasifikācija, cēloņsakarības, sistēma, var salīdzināt, salīdzināšana, statistika, struktūra, shēma.

Objektu atrašanās vieta, pozīcija, distance, likumsakarība, dimensija, konstrukcija.

Likums, instrukcija, konstitūcija, lēmums, prezumpcija, nolikums, tiesības un pienākumi, formalitātes.

Saprašana, pretrunas, kritēriji, patiesība, taisnīgums, vienlīdzība, etiķetes noteikumi, etalons, balanss

Organizācija, hierarhija, oficiālas attiecības, pakļautība, kārtība, noteikumi, reģistrs, stingrība, uzskaite, kontrole, sadale.

Savukārt tipiem, kam izteikta darbības loģika, raksturīgs šādu vārdu lietojums:

Darbība, kustība, rīcība, pārvietošanās.

Darbs, lietišķa komanda, instruments, kvalifikācija, metode, nodrošināšana, ražošanas process, racionalizācija, tehnoloģiskums, tehnoloģija, funkcionalitāte, funkcija, efektivitāte

Saprāts, adekvāts, izdevīgums, veselais saprāts, zināšanas, labums, pragmātisms, prāts, saprātīga rīcība, racionāls, fakts, lietderība

Ekonomika, cena, uzņēmība, saprātīga cena, prast apieties ar naudu, vērtība, maksa.

Tāpēc intervijas laikā es vienmēr pierakstu cilvēka teikto, lai laicīgi pamanītu vārdus, kas atklāj cilvēka tipu.

Vel viena metode ir cilvēka psihes modelis. Pārzināt kaut vai katra sociotipa vājo vietu un sadzirdēt to sarunas laikā, ir vēl viens solis tuvāk precīzai sociotipa noteikšanai.

Ar šo es gribēju teikt, ka socionika ir neaptverami plašs darbošanās lauks, tajā ir daudz pieeju un metožu, kas ļauj rast atbildes uz ļoti daudziem sevis un citu izprašanas jautājumiem.

Ja esi nostājies uz šīs takas un vēlies iegūt maksimālu labumu no socionikas zināšanām, turpini iet dziļāk.

Piemēram, šovakar sākam 2.līmeņa zināšanu kursus, kur tieši par šo visu arī sāksim runāt. Tā kā kurss būs pieejams arī ierakstā, vari pieteikties tam tad, kad būsi gatavs: