Kad kļuva moderni negribēt būt par sevi pašu?

Es pieņemu, ka visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem grūti pieņemt pašam sevi, grūti samierināties ar savu dabu, temperamentu. Jā, audzināt rakstura stingrību un disciplīnu vismaz padomju laikā augušajiem, bija goda lieta. Bija pareizāki cilvēki un bija tādi, kuriem līdzināties nemaz negribējās. Tomēr tolaik arī pārāk daudz no dzīves gribēt nedrīkstēja un domāt par sevi skaitījās egocentriski.

Tagad viss ir citādi. Tagad mums ir laiks sevi pētīt un analizēt. Un šajā pētniecības procesā daudzi saprot, ka galīgi nav mierā ar saviem sasniegumiem, pašdisciplīnu, attiecībām. Tātad kaut kur ir meklējama vaina. Visvieglāk to ir atrast pašam sevī. Tātad es esmu neriktīgs, ja nespēju pieklājīgi nopelnīt. Tātad man ir jāpilnveidojas, lai es spētu būt laimīgs šajās attiecībās. Ir tik viegli atrast virkni nepilnību, kas ļoti ticami varētu būt iemesls visdažādākajām nelaimēm. Un to tik veiksmīgi tagad ir uzķēruši visdažādākie eksperti un piedāvā to, ko cilvēks visvairāk vēlas. Transformējies! Pārtopi! Mainies! Pārdzimsti! Pārprogrammējies! Tam visam apakšā ir viens apsolījums – tu kļūsi par citu cilvēku, vairs nebūsi tāds kā iepriekš.

Nu, kāpēc? Kāpēc mums tik ļoti gribas raksturā pielīdzināties? Kāpēc gribās izcelt un slavināt kādas noteiktas rakstura iezīmes, bet citas redzēt kā mazvērtīgas vai sliktas? Kāpēc ir labi būt apsviedīgam un runātīgam, bet lēnprātība un apdomība skaitās slinkums? Kāpēc būt secīgam un strukturētam ir apsveicami, bet darboties iedvesmas pavadā ir stulbi?

Manuprāt, daba mūs katru ir radījusi ar gudru ziņu – tieši ar tādām īpašībām, kādas pasaulē ir ļoti, ļoti vajadzīgas. Balansam un harmonijai. Ir tikai jāzina tam vispiemērotākā vieta.

Nedari sev pāri – beidz transformēties un sāc dzīvot! Jo tu jau šodien esi ļoti ļoti labs.

#socionika #laimīgaidzīvei #karjera #tips #sociotips #pašapziņa #pašvērtējums #saderība #saskaņa #attiecības