Zināt socionikas pamatus (un pat mazliet vairāk par pamatiem) ir viens, tomēr pielietot to praksē ir izaicinājums. Jā, tas izskaidro to, kā veidojas attiecības ar citiem, tomēr ir ļoti grūti saprast sev tuvo cilvēku sociotipus. Jo kāds ir vairāk pazīstams, jo grūtāk, tādēļ, ka gribas viņam piedēvēt kādas vēlamās īpašības un iezīmes.
Nonākot dzīvē pie nepieciešamības iepazīties pieaugušā vecumā, ņemot vērā, ka uz ielas man neviens nenāk klāt iepazīties, saņēmu padomu iereģistrēties iepazīšanās portālā internetā - Tinder. Cerības jau lielas, ka sapņu princis mani tur gaida ? Nedaudz prakses un portāla darbība un tā piedāvātās iespējas skaidras – sieviešu profilus neredzu, bet vīriešu profilos teksta un aprakstu praktiski nav, tikai bildes Protams, cerība, ka socionikas zināšanas palīdzēs atrast to piemēroto – jo gribu saderīgas attiecības. Bet rezultātā secināju, ka izvēlos jau tikai pēc bildēm – patīk, nepatīk, jo maksimums, ko kāds par sevi pierakstījis, kas patīk brīvajā laikā, kaut kāda aptuvena nojausma par nodarbošanos, kāds sevi raksturojošs teikums pierakstīts, labi, ja vienam no 50. Un Tinder princips arī tieši tik vienkāršs – patīk – pa labi, nepatīk – pa kreisi.
Spriežot pēc visa ar apbrīnojamu precizitāti biju izvēlējusies sensoros. Nu daži intuīti varbūt kļūdas pēc arī ietrāpīja manā sarakstā. Un gandrīz visiem, kas patika man – patiku arī es, tā kā visi labprāt uzsāka ar mani sarunu. Pati pirmā nerakstīju, jo nebija vajadzības, knapi spēju atbildēt visiem interesentiem, kas rakstīja man. Daļa vīriešu atkrita, jo sarakste neveidojās. Citi ar jokiem, citi nopietnāk rakstīja – bet biju atvērta sarakstei. Vēl daļa pirmajos teikumos atklāja, ka piedāvā seksu, turklāt tikai seksu un tā uzreiz. No sērijas – ja patiks, tad iepazīsimies no rīta. Vilinoši.. Atkrīt tātad vēl krietns bariņš potenciālo prinču. Toties papļāpājot par šādām tēmām saistībā ar viņu piedāvājumiem šo to interesantu par vīriešiem un viņu seksuālajām interesēm gan var uzzināt – labs informācijas ieguves avots kopumā.
Daļa savukārt skaisti prot patērzēt, raksta, stāsta, rada gluži patīkamu cilvēku iespaidu – es pat teiktu katras pamatskolas literatūras skolotājas sapnis – kaut nu ar tādu entuziasmu būtu sacerējumus rakstījuši skolas laikā! Saņēmos arī randiņam – pirmie divi jau skaidrs, ka nav cerīgi pretendenti, bet piekritu izmēģinājuma nolūkos – nez kā tas būs, jo 100 gadus neesmu iepazinusies un randiņu periodu izbaudījusi. Izrādās nav tik traki – kafija, papļāpāšana, svarīgāko jautājumu noskaidrošana, ar varu nekur nevelk un kost nekož. Tad nākamais pretendents likās – nu baigi labais, jau kādu laiku sarakstījāmies, kamēr saskaņojām tikšanās laiku. Bet tāāāda vilšanās – viņš dzīvē nemaz neatbilda manam uzburtajam tēlam. Secinājums – nevar ilgi sarakstīties – jāapskata uzreiz, kamēr kaut ko nesadomājos.
Nu tad sekoja posms – īsa sarakste un apskate dzīvē. Mēģināju jau uz aci noteikt kādas socionikas iezīmes – dažiem varēja saprast loģisks/ētisks vai ekstraverts/intraverts nu un sensorika daudziem dominēja. Bet tajā brīdī tas ir stipri vienalga, ja viņš nemaz nepatīk.. ☹ Cilvēks jau labs, bet kā vīrietis pavisam vienaldzīgs – buču pat negribētu dot. Sajūta tāda, ka gluži vienalga, vai pretī sēž suns, kaķis vai svešs vīrietis – patiesībā kaķis pat būtu foršāks..
Būtiskākā problēma – nesakrīt izglītības līmenis, inteliģence, attiecīgi intereses. Un protams – neveidojas nekāda jūtu ķīmija – tīri fiziski nav nekādu fluīdu, vai kas nu tie būtu. Sajūtas – man nepatīk, būtu neērti iziet ar tādu vīrieti sabiedrībā vai parādīt draudzenēm, un kur vispār ar viņu varētu iziet?? Ikdienā mūsu ceļi nekad nekrustotos un šādu sabiedrības daļu nebūtu iepazinusi. Līdz ar to – pat, ja kāds būtu mans duālais – vienalga nederētu, tātad ar socioniku vien ir par maz. Bet es devu viņiem iespēju, neizbrāķēju uzreiz tikai tādēļ, ka celtnieks, autoservisa darbinieks utml.
Nu labi – daži bija ar kaut ko labi vai interesanti – gan interesanti laiku pavadīju, kaut ko jaunu uzzināju ārpus savas ikdienas, kaut kur aizbraucu, kāds iešarmēja – noteikti ētiskais ?, pat fluīdi bija sajūtami. Tā kā bija silta vasara, gari, gaiši vakari – bija daudzi randiņi ar braukšanu uz pludmali un peldēšanu – vīrieši jau arī nav muļķi – var uzreiz redzēt sievietes figūru. Arī sievietes vecumam un izskatam ir nozīme vīrieša acīs, tāpat arī es nespēju pieņemt, ka vīrietim jābūt tikai mazliet glītākam par pērtiķi.. Ne jau tumsā atlikušo kopdzīvi vadīsim. Bet par sievietes vecumu runājot – vīriešiem interesē jaunākas – t.i. zem 30. Sapratu, ka daži savu vecumu ir norādījuši mazāku, nekā patiesībā, lai jaunākas meitenes nenobītos, vai neatšķirotu viņu kā nederīgu, tāpat es kādam iekritusi acīs tikai izskata dēļ, bet vecuma dēļ mani izbrāķētu. Bet vēl svarīgi – ko un kādam nolūkam meklē. Attiecības vai izklaidi utml.
Mana anketa bija pilnīgi bez teksta, jo vīriešiem pamatā bija tādas pašas. Bildes ieliku trīs – divas no tām pēc iespējas dabiskas, lai atnākot uz randiņu nav pārsteigums, ka esmu neglītāka, bet viena bija profesionāli fotografēta bilde – lai pavisam skaisti. Tātad mani izvēlējās pēc izskata, nevis pēc satura un dvēseles skaistuma.. tas noteikti man mīnusiņš. Bet man nebija bildes, kur var redzēt mani pilnā augumā, kā arī manas bildes bija apģērbā, kas nav seksīgs, bez dekoltē, viena bilde pat ar brillēm – nekādā veidā necentos pievērst sev uzmanību kā seksuālas iekāres objekts un ar izskatu neizaicināju uz seksuāla rakstura piedāvājumiem.
Ko uzzināju, secināju un varu ieteikt:
- Vīriešiem nepatīk, ja sieviešu bildes mākslīgi rada nereālu iespaidu – piem, ieliek skaistas acis vai profilu, bet dzīvē atnāk uz randiņu resnulīte, sūdzas, ka sievietes ieliek vecas bildes no skaistiem jaunības gadiem, grib redzēt pilnā augumā. Sievietei tādā randiņā noteikti ļoti neērta sajūta, ka vīrietis ir vīlies, jo viņa pati ir mānījusies.
- Vīriešiem jāsaņemas uzsākt sarunu, līdz ar to viņi sūdzas, ka sievietes viņiem uzreiz skarbi atbild uz sarunas uzsākumu. Viņš taču ir centies – vai nu sagatavojis joku, vai komplimentu, vai jautājumu – un tad sieviete pretī atbildot – nesaki man, ka man skaists smaids, ja neko oriģinālāku nevari izdomāt – jūs visi vienādi, tikai makaronus kariniet… Jautājums – ko tad šīs sievietes dara iepazīšanās portālā. Labāk būt laipnai gan sarakstē, gan klātienē – vismaz viņam paliks labas atmiņas, pat, ja tur nekas nebūs sanācis.
- Ja vīrietis skaidri un gaiši pasaka, ka meklē vai piedāvā tikai seksu – domās pasakiet - paldies, ka viņš to atklāti pasaka, nevis stāsta pasakas, liek noticēt cēliem nolūkiem un rezultātā tāpat grib tikai vienas reizes seksu, nu labi – dažu reižu. Daļa ir attiecībās, kas meklē paralēlos sakarus – ir tādi, kas slēpj to, ir, kas pasaka.
- Vīrieši randiņos grib bučoties arī trīsdesmit/četrdesmitnieku vecumā, turēt rociņu, apgrābstīt arī tad, ja nepozicionē tikai seksuāla rakstura interesi. Viena vecuma vīrieši vidējos gados var būt ļoooti atšķirīgi – gan jauneklīgi, gan vecišķi, uzvesties kā pusaudži vai kā onkoļi.
- Padomā, lai ir iespēja veiksmīgi izbeigt randiņu, ja nu vīrietis galīgi nepatīk. Nevajag pirmajā randiņā doties vairāku stundu pastaigā gar jūras krastu, jo laiks ar nepatīkamu vai vienaldzīgu vīrieti vilksies mūžību.
- Sarakstei pieiet viegli, ar humoru, bet neslēpt iepazīšanās nolūkus. Tieši atklāt, ka meklē vīru gan nav prāta darbs – uzreiz nobīsies visi. Bet arī apvainoties uz nepieņemamiem piedāvājumiem nevajag – vienkārši izbeigt sarunu.
- Oriģināli piedāvājumi, ko var saņemt – pāris meklē sievieti izklaidēm trijatā, precību piedāvājumu otrajā randiņā, vedot parādīt, dzimtsarakstu nodaļu, kurā to darīt, vēlmi ievadīt veģetārieša dzīvesveidā un jogas mācībā, randiņu nūdistu pludmalē, peldi naktī pa pliko, saulgriežu rituālu šamaņu tradīcijās, šašlika cepšanu vasarnīcā, intelekta testu (literatūra, klasiskā mūzika, operas) – lai kvalificētos mīļākās (nevis dzīves draudzenes) statusam, erotiskās masāžas piedāvājums – turklāt 1.reize būšot par brīvu!!!!
Ik pa laikam tā meklēšana un randiņi traki apnīk un nogurdina. Briesmīgi. Nezinu vai to ilgstoši var izturēt un vēl jo vairāk – izbaudīt. Reizēm man bija pat 2 ātrie randiņi dienā. Atšķiroju gandrīz visus kā nederīgus. Domāju, ka dzīvē šo trīs mēnešu laikā satiku kādus 30 vīriešus. Ar dažiem tikos vairākkārt – ja nu iepatīkas. Bet patiesībā – ja nepatīk, tad negribas nemaz otrreiz tikties. Vairākkārt tikos ar kādiem 6 -7, ar vienu no viņiem ilgāku laiku uzturējām tādas draugu attiecības – no sērijas, ja reiz citas kompānijas nav, forši divatā uz jūru aizbraukt, vai paņemt līdzi uz pasākumu, kur nav kompānijas, it kā patīk, bet neko dziļākām attiecībām līdzīgu veidot negribas – bet skaidrs, ka tas bija socioniski saderīgs. Vēl viens no viņiem, ar ko tikos vairāk kā mēnesi – inteliģents, veda pusdienās, bet meklēja tikai mīļāko – nesakrita mums no iepazīšanās sagaidāmais rezultāts.
Pēc 3 mēnešiem man palaimējās – satiku ļoti piemērotu kandidātu, viss patīk. Nevienu citu randiņu vairs negribēju. Patiesībā jau atmetu cerības Tinderī atrast kaut ko pieņemamu un biju gatava izreģistrēties. Bet sarakste izvērtās interesanta, asprātīga, sarunājām tikties. Neizlikos par to, kas neesmu, bet piespēlēju viņa jokiem – intrigu jau tas radīja. Viens no retajiem piedāvājumiem – pieklājīgā restorānā. Un pirms tam pajautāju – vai esi gatavs sastapt savu Laimi? Tas viņam iespiedās atmiņā ? Rezultātā pirmais uz stundu plānotais pusdienaslaika randiņš izvērsās trīs stundu garumā ar nepārprotamu abpusēju vēlmi tikties atkārtoti. Otrajā reizē jau ekskursija pa Latviju, ieskaitot muzejus un kultūras objektus. Pilnīgi normāls vīrietis, normāla attiecību attīstība, uzvedība, aplidošana – viss kā tam jābūt. Bet, ja nebūtu pirms tam satikusi to virkni ar nekam nederīgajiem, iespējams nenovērtētu. Tagad bija ar ko salīdzināt. Vienkārši viss veidojās ļoti normāli un secīgi, sarunas vedās viegli, nebija arī tādas iztaujāšanas pēc saraksta – lai pārbaudītu – vai man der. Un kas svarīgi – bija savstarpēja patikšana. Bez tās nekur. Netestēšu uz saderību, ja neliekas pievilcīgs vīrietis. Bet šis likās pievilcīgs, tad interesē saderība, sociotips, lai uzzinātu, kā ar viņu pareizi apieties, lai visi laimīgi.
Nedomāju gan, ka palaimējās satikt duālo, jāaizsūta uz konsultāciju drošības pēc, bet pēc sajūtām – vajadzētu būt kaut kam no „labā” gala. Katrā ziņā fluīdu, inteliģences un interešu līmenī ir labi. Un tā aplidota neesmu nekad mūžā – goda vārds!!!
