Lasītāju jautājumiVai duālais arī skalo smadzenes?
Hakslija Admin. pajautāja pirms 9 mēn.

Sveiki

Dzīvoju ar aktivatoru. Bieži nākas dzirdēt ka atkal neesmu izdarījusi sadzīviskas lietas kā vajag. Šādos momentos sajūtos patiešām kā bērns, kurš daudz   ko dara nepareizi. Rodas spīts, dusmas utt. Interesē viens- vai duālais arī mēdz skalot smadzenes par sadzīviskām problēmām – piemēram, neizkārta veļa, nesakārtota telpa utt ?

Hakslija

2 atbildes
info Admin. atbildēja pirms 2 mēn.

Sveika, Hakslij!

Paldies Tev par šo lielisko jautājumu. Tā kā es pati arī dzīvoju aktivācijas attiecībās, tad ļoti labi saprotu, ko Tu vēlies noskaidrot.

Pastāv viedoklis, ka aktivācijas attiecības ir praktiski komfortablākais attiecību veids un dažiem pāriem pat vēl labākas, nekā duālās attiecības. Tomēr es uzskatu, ka nedrīkst akli ticēt apgalvojumam, ja neizproti šo attiecību dabu, nozīmi un visus iespējamos riskus. Tad arī rodas sašutums, un izmisuma brīžos pat vēlme visu pamest un doties mītiskā duālā tipa meklējumos. Tomēr uzreiz gribu teikt, ka nevienas attiecības nav kā putna pietns vai medusmaize. Katrās būs kādi pārpratumi vai nepatīkamāki brīži, bet socionikas zināšanas mums vienkārši ļauj to visu prognozēt, saprats un neņemt tik ļoti pie sirds.

Par šo jau esmu stāstījusi savos bezmaksas video semināros (tos var atrast manā youtube kanālā), ka aktivācijas attiecībās ir daudzi faktori, kas tās spēj nokaitēt un radīt konfliktus. Bet lielā mērā šeit ir nozīme arī katras iesaistītās puses pašvērtējumam, emocionālajam briedumam, veselīgais spējai uzņemt kritiku, kā arī tam, ko katrs no mums sagaida no attiecībām un kā iedomājamies saskaņu.

Ja tā ar vēsu prātu apskatāt, tad nav jau nekas nepareizs vai ļauns tajā, ka cilvēks pamana un vēlās uzlabot sadzīviskas nekārtības. Izmazgāta veļa, ja to uzreiz neizkarina, mēdz sasmakt un arī stipri saburzās, to ir grūtāk gludināt. Arī kārtīgā telpā uzturēties ir patīkamāk un mājīgāk. Tas, ka apzinies šo savu vājo vietu, ir pilnīgi normāli, tomēr nav īsti veselīgi, ka runājot par to, sajūties kā mazs bērns. Tas liecina par to, Tevī ir kādas nesakārtotas psiholoģiskas lietas, ko, iespējams, vajadzētu risināt pie speciālista, nevis vainu meklēt attiecībās. Padomā, kāpēc tik sāpīgi uztver to, kas pēc būtības tāds nav. Un tici man, es to patiešām labi saprotu, jo līdzīgi arī pati esmu jutusies. Tomēr es vienmēr attiecības esmu uztvērusi kā iespēju personīgajai izaugsmei. Lai arī dažkārt tiešām sajūtas nav patīkamas, tomēr tad, kad padomos ieklausās un tos ņem vērā, tad tādā veidā varam pilnveidoties, pievērst lielāku uzmanību tam, kas citādi liktos mazsvarīgas vai neinteresantas.

Jāsaprot arī, ka tās īpašības, dēļ kurām Tev mīļotais tik ļoti patīk, vienlaikus ir tās, ar kurām viņš pamana un aizrāda kaut ko tādu, kas Tevi sāpina. Visticamāk Tev patīk Tava Štirlica izlēmība, darbaspējas, gaumes izjūta un vēl vesela virkne īpašību, kuru ietekmē šis tips savā dzīvē ir pietiekoši daudz sasniedzis un pielieto šīs savas prasmes zināmā mērā uzlabojot arī Tavu dzīvi. Tomēr Tev nepatīk, ka viņš sagaida arī Tavu iesaistīšanos. Tik ļoti gribās, lai viss notiek automātiski, pats no sevis, lai katrs no mums darītu tikai to, ko gribās. Tomēr tā ir utopija, tā nenotiek. Katram no mums "ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek".

Pamēģini uz šo paskatīties kā uz kaut ko interesantu, kā uz jaunu veidu tikt ar kaut ko galā, kā jaunu izaicinājumu, kā iespēju sevi pilnveidot. Tā Tu pakāpsies drusku augstāk savā attīstībā un pārstāsi meklēt nepilnības tur, kur to patiesībā nav.

P.S. Duālajās attiecībās partnera pamācīšana notiek maigākā veidā, tāpēc tā nav tik iedarbīga:)

Hakslija atbildēja pirms 2 mēn.

Es ar savu attiecību ētiku ļoti pamanu visas attiecību pilnības un nepilnības – sajūtu līmenī. Es mazāk domāju, pamatā jūtu. Un protams, negatīviste būdamu, lielāku uzsvaru lieku uz nepilnībām. Mani nomoka fakts, vai tik es sev necenšos iestāstīt, ka ar aktivatoru man ir labi un duālu nevajag. 🙂 Es patiešām izjūtu visu labo, par ko Tu runā, bet – bāc, kaut kas tomēr iekšā KREMT.

  1. Vai nu tā ir apziņa, ka tāds duālais ar visiem labumiem, kas tam nāk komplektā eksistē – līdz ar to iespēju intuīcija brēc. 😀 (šāds scenārijs būtu ietekmējams/maināms)
  2. Vai arī šīs sajūtas pamats ir tie brīži, kad nesaņemu tādu informāciju/rīcību, kādu sagaidu zemapziņā. (zemapziņa, cik saprotu, nav ietekmējama). Izskaidrošu – dažkārt ir tādi brīži, kad savam Štirlicam ko stāstu, bet jūtu, ka viņš to uz doto brīdi nevēlas dzirdēt – nepievērš uzmanību tā kā šķietami vajadzētu. Un otrādi. Nespēju atšķirt vai tā ir/nav mana iedoma vai kaprīze.
  3. Nenoliedzu, ka mani secinājumi ir aplami. Tāpēc jautāju kādam gudram cilvēkam ar spēcīgu loģiku. 😀 Ja pajautātu savējam Štirlicam, tad pasarg dievs. Tiklīdz tiek skarta attiecību tēma negatīvā "nokrāsā", dabūnu pa pilnu programmu (protams, kāds tur brīnums, jo nav tak normāli ko tādu sacīt savam mīļotajam. :D)

Varbūt Tev ir kāds loģisks skaidrojums šajā sakarā? 🙂

Top