Kāpēc katra otrā laulība tiek šķirta? Galvenie šķiršanās iemesli sākas jau partnera izvēlē
Kāpēc divi cilvēki, kuri reiz bija iemīlējušies un solīja būt kopā visu mūžu, pēc dažiem vai pat vairākiem desmitiem gadu vairs nespēj sadzīvot? Vai cilvēki mūsdienās kļuvuši egoistiskāki? Vai viņi pārāk ātri padodas? Vai pāri vienkārši neprot sarunāties?
Tie ir biežākie skaidrojumi, kad runājam par to, kāpēc izjūk attiecības un kādi ir galvenie šķiršanās iemesli.
Taču pēc vairāk nekā 3500 individuālām konsultācijām esmu nonākusi pie cita secinājuma.
Daudzas laulības netiek šķirtas tāpēc, ka cilvēki nebūtu pietiekami centušies. Tās izjūk tāpēc, ka jau partnera izvēles brīdī netika izvērtēta abu cilvēku savstarpējā saderība.
Problēma bieži sākas daudz agrāk nekā pirmais lielais strīds. Tā sākas brīdī, kad mēs izvēlamies partneri pēc iemīlēšanās, kopīgām interesēm un cerības, ka ar mīlestību pietiks visai dzīvei.
Kāpēc pāri šķiras, ja sākumā viss bija labi?
Attiecību sākumā cilvēki parasti redz viens otra patīkamākās īpašības. Ir uzmanība, interese, sarunas, tuvība un vēlme būt kopā. Abi pielāgojas, cenšas atstāt labu iespaidu un daudz ko uztver vieglāk nekā vēlāk kopdzīvē. Tāpēc cilvēki bieži saka: “Sākumā mums viss bija ideāli.” “Es nevarēju iedomāties, ka mēs kādreiz tik ļoti attālināsimies.” “Mēs bijām pārliecināti, ka esam viens otram īstie.”
Taču attiecību sākums vēl neparāda, kā pāris funkcionēs ikdienā. Dzīves partneris nav vajadzīgs tikai romantiskiem vakariem un kopīgiem ceļojumiem. Ar šo cilvēku būs jāpieņem lēmumi, jārisina sadzīves jautājumi, jāaudzina bērni, jāpārvar finanšu grūtības, slimības, nogurums un dzīves krīzes. Tieši ikdienā kļūst redzams, vai divi cilvēki viens otru papildina vai arī abiem visu laiku jācenšas vienam otru pārveidot.
Viens no biežākajiem šķiršanās iemesliem – nepiemērota partnera izvēle
Kad laulība izjūk, cilvēki mēdz meklēt vienu konkrētu iemeslu. Krāpšana. Alkohols. Nauda. Seksuālās attiecības. Atšķirīgi uzskati par bērnu audzināšanu. Partnera emocionālā nepieejamība.
Šie faktori tiešām var kļūt par tiešo šķiršanās iemeslu. Taču daudzos gadījumos tie ir tikai redzamā daļa tam, kas attiecībās noticis jau ilgāku laiku.
Zem tā bieži atrodas daudz dziļāka problēma – cilvēki viens otram nav piemērots papildinājums. Viens uzņemas visu atbildību, bet otrs pierod, ka viņa vietā visu izdarīs partneris. Viens pastāvīgi dod, bet pats nesaņem to, kas viņam nepieciešams. Sākumā šīs atšķirības var šķist nenozīmīgas. Pēc desmit vai divdesmit gadiem tās var pārvērsties par dziļu vientulības sajūtu laulībā.
Divi labi cilvēki var būt nesaderīgs pāris
Šī ir viena no grūtāk pieņemamajām atziņām. Mēs gribam ticēt, ka tad, ja abi cilvēki ir godīgi, strādīgi, atbildīgi un mīl bērnus, laulībai vajadzētu izdoties. Taču labs cilvēks ne vienmēr ir piemērots dzīves partneris tieši Tev.
Divi cilvēki var būt ļoti labi katrs atsevišķi, bet kopā veidot attiecības, kurās abi jūtas nesaprasti, nepieņemti un noguruši. Tas nenozīmē, ka viens no viņiem ir vainīgs. Tas nozīmē, ka viņu psihes uzbūve un savstarpējā mijiedarbība nerada vajadzīgo papildinājumu.
Attiecību saderība nav morāls vērtējums. Tas nav jautājums par to, kurš ir labs un kurš slikts. Tas ir jautājums par to, vai konkrētie cilvēki spēj viens otram dabiski dot to, kā otram pietrūkst.
Mīts, ka saderīgākie ir līdzīgi cilvēki
Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki kļūdās partnera izvēlē, ir priekšstats, ka veiksmīgas attiecības veido divi līdzīgi cilvēki. Mēs meklējam cilvēku ar līdzīgu gaumi, interesēm, dzīvesveidu un raksturu.
“Mums patīk vienas filmas.”
“Mēs klausāmies vienu mūziku.”
“Mums abiem patīk ceļot.”
“Mēs domājam ļoti līdzīgi.”
Kopīgas intereses var palīdzēt cilvēkiem satuvināties. Taču tās pašas par sevi nepasaka, vai pāris spēs harmoniski dzīvot kopā ilgtermiņā.
Dabā visizturīgākās sistēmas neveidojas no divām vienādām daļām. Bite nav līdzīga ziedam. Sēne nav līdzīga kokam. Taču katrs otram dod to, ko otrs pats sev nevar nodrošināt. Zieds dod bitei nektāru, bet bite palīdz ziedam apputeksnēties. Koks dod sēnei organiskās vielas, bet sēne palīdz kokam uzņemt ūdeni un minerālvielas.
Tā ir simbioze.
Tieši šāds princips darbojas arī saderīgās cilvēku attiecībās. Abi var būt ļoti atšķirīgi, taču viena cilvēka stiprās puses papildina otra vājās vietas.
Divu līdzīgu cilvēku problēmas var dubultoties
Līdzība ne vienmēr ir priekšrocība. Ja abi cilvēki izvairās no konfliktiem, neviens neuzsāk nepatīkamo, bet nepieciešamo sarunu. Ja abi ir neizlēmīgi, svarīgi ģimenes lēmumi gadiem netiek pieņemti. Ja abi ir ļoti piesardzīgi, neviens neiedrošina ģimeni spert soli uz priekšu. Ja abi labi redz riskus, bet neviens neredz iespējas, dzīve kļūst pārāk ierobežota.
Šādās attiecībās cilvēki var viens otru ļoti labi saprast. Taču ar saprašanu vien nepietiek. Attiecībās nepieciešams arī cilvēks, kurš spēj izdarīt to, kas otram padodas grūtāk. Tieši tāpēc saderība neveidojas tikai no līdzības. Tā veidojas no savstarpēja papildinājuma.
Kāpēc izjūk attiecības, kurās abi cenšas?
Konsultācijās es reti sastopu cilvēkus, kuri neko nebūtu darījuši, lai glābtu laulību. Parasti viņi ir centušies gadiem. Runājuši. Piekāpušies. Piedevuši. Mainījuši savu uzvedību. Lasījuši attiecību grāmatas. Apmeklējuši psihologu vai pāru terapiju. Mēģinājuši būt pacietīgāki, maigāki, saprotošāki un mazāk prasīgi. Tomēr pēc visa paveiktā viņi joprojām jautā: “Kāpēc mums tik un tā ir tik grūti?”
Dažkārt problēma patiešām ir komunikācijas prasmēs vai neatrisinātā aizvainojumā, taču ir situācijas, kurās cilvēki gadiem cenšas nevis atrisināt konkrētu problēmu, bet panākt, lai partneris kļūtu par citu cilvēku. Lai klusais sāktu daudz runāt, lai piesardzīgais kļūtu spontāns, lai emocionālais vienmēr reaģētu mierīgi un loģiski, lai cilvēks, kuram grūti pieņemt lēmumus, pēkšņi kļūtu izlēmīgs. Taču cilvēka psihes pamatuzbūvi nevar pārveidot tikai ar prasībām, sarunām vai mīlestību.
Kāpēc izjūk laulība tikai pēc 20 vai 30 gadiem?
Ja partneri nav bijuši saderīgi, var rasties jautājums: kā viņi spējuši nodzīvot kopā tik ilgi? Tāpēc, ka cilvēki spēj pielāgoties ļoti ilgi. Viņi pacieš, cer, uzņemas vairāk, nekā spēj nest, samazina savas prasības, atsakās no savām vajadzībām.
Viņi saka sev:
“Kad piedzims bērni, mēs kļūsim tuvāki.”
“Kad bērni paaugsies, mums atkal būs laiks vienam otram.”
“Kad viņam darbā būs mazāk stresa, viss uzlabosies.”
“Kad būs vairāk naudas, mēs vairs nestrīdēsimies.”
“Kad viņa sapratīs, cik man tas ir svarīgi, viss mainīsies.”
Gadi iet, bet būtiskā attiecību dinamika nemainās. Cilvēks var ilgi dzīvot cerībā uz nākotnes attiecībām, kas nekad nepienāk, tāpēc laulība dažreiz tiek šķirta nevis tad, kad problēma sākās, bet tad, kad vienam no partneriem beidzas spēks turpināt tai pielāgoties.
Vai komunikācijas trūkums ir galvenais šķiršanās iemesls?
Komunikācija ir svarīga, bet uzskats “jums vienkārši vairāk jārunā” var būt pārāk vienkāršots. Cilvēki var runāt stundām un tomēr nenonākt pie risinājuma. Viens runā, lai dalītos sajūtās, bet otrs klausās, lai atrastu praktisku problēmas risinājumu. Viens gaida emocionālu atsaucību. Otrs domā, ka palīdz, piedāvājot rīcības plānu. Viens vēlas, lai viņu uzklausa. Otrs uzskata, ka saruna ir bezjēdzīga, ja tās beigās nekas konkrēts netiek izlemts.
Abi var runāt vienā valodā, bet informāciju uztvert un apstrādāt atšķirīgi, tāpēc ne vienmēr problēma ir tajā, ka cilvēki nerunā. Dažreiz viņi nesaprot, kādā veidā otrs cilvēks uztver pasauli un ko viņš vispār spēj dot dabiski, bez pastāvīgas piespiešanās.
Ko par šķiršanās iemesliem palīdz saprast socionika?
Socionika pēta atšķirības cilvēku informācijas uztverē, lēmumu pieņemšanā un savstarpējā mijiedarbībā.
Tā palīdz saprast, kāpēc ar vienu cilvēku komunikācija un kopdzīve veidojas viegli, bet ar citu – pat pie labiem nodomiem – atkārtojas vieni un tie paši pārpratumi. Socionikas pamatā ir doma, ka vislabāko saderību neveido divi vienādi cilvēki. To veido cilvēki, kuru stiprās un vājās puses savstarpēji papildinās.
Viens ātrāk ierauga iespējas, otrs pamana riskus.
Viens palīdz rīkoties, otrs pasargā no pārsteidzības.
Viens rada emocionālo atmosfēru, otrs ienes praktisku stabilitāti.
Viens palīdz otram orientēties jomās, kurās viņš pats jūtas nedrošs.
Saderīgās attiecībās atšķirības nepazūd. Taču tās sāk darboties abu cilvēku labā.
Kas ir saderīgas attiecības?
Saderīgas attiecības nav attiecības bez strīdiem. Arī saderīgi cilvēki var dusmoties, pārprast viens otru un piedzīvot grūtus dzīves posmus. Atšķirība ir citur. Saderīgās attiecībās partnera stiprās puses palīdz tur, kur pašam ir grūti. Blakus šim cilvēkam nav pastāvīgi jātēlo kāds cits. Nav gadiem jāpierāda, ka Tavas vajadzības ir pamatotas. Nav jāizlūdzas tas, ko otrs pēc savas būtības nespēj vai nevēlas dot.
Kopdzīve ne tikai prasa enerģiju, bet arī to atjauno. Cilvēks jūt, ka partneris nevis dubulto viņa problēmas, bet palīdz ar tām tikt galā. Tā ir viena no svarīgākajām saderīgu attiecību pazīmēm.
Kā izvairīties no šķiršanās?
Garantēt, ka laulība nekad netiks šķirta, nevar neviens. Cilvēku dzīvē notiek krīzes, slimības, zaudējumi, atkarības, neuzticība un personiskas pārmaiņas, taču šķiršanās risku var būtiski samazināt, ja svarīgākie jautājumi tiek uzdoti pirms laulības, nevis tikai tad, kad attiecības jau nonākušas krīzē.
Nepietiek jautāt:
“Vai es viņu mīlu?”
“Vai mums ir kopīgas intereses?”
“Vai mums kopā ir jautri?”
“Vai viņš ir labs cilvēks?”
Nepieciešams vērtēt arī:
Vai mēs viens otru papildinām?
Vai viņa stiprās puses palīdz man tajās dzīves jomās, kurās es jūtos nedroši?
Vai manas spējas un īpašības ir vērtīgas viņam?
Vai mēs kopā spējam risināt praktiskas problēmas?
Vai mūsu atšķirības veido sadarbību vai pastāvīgu cīņu?
Vai ikdienā mēs kļūstam stiprāki vai arvien vairāk iztukšoti?
Vai es pieņemu šo cilvēku tādu, kāds viņš ir šodien, vai arī dzīvoju cerībā, ka viņš mainīsies?
Šie jautājumi daudz vairāk pasaka par attiecību nākotni nekā iemīlēšanās intensitāte attiecību sākumā.
Vai katru laulību vajag glābt?
Nē.
Ir attiecības, kurās nepieciešams mācīties sarunāties, pārskatīt pienākumu sadali vai atjaunot tuvību.
Taču ir arī attiecības, kurās cilvēks gadiem cieš no vardarbības, atkarībām, atkārtotas neuzticības, pazemošanas vai pilnīgas emocionālās vienaldzības. Aicinājums “vairāk censties” šādās situācijās var tikai paildzināt ciešanas. Arī šķiršanās ne vienmēr nozīmē, ka cilvēks ir zaudējis vai nav pietiekami cīnījies par ģimeni. Dažreiz šķiršanās ir brīdis, kad cilvēks beidzot godīgi atzīst, ka attiecības viņu nevis balsta, bet gadiem grauj.
Svarīgākais nav saglabāt laulību par katru cenu. Svarīgākais ir saprast, kas attiecībās patiesībā notiek un vai tās ir iespējams veidot citādi.
Kāpēc katra otrā laulība tiek šķirta?
Nav viena universāla iemesla, kāpēc pāri šķiras. Laulības izjūk neuzticības, atkarību, vardarbības, emocionālās atsvešināšanās, finansiālu konfliktu un atšķirīgu dzīves mērķu dēļ.
Taču zem daudzām no šīm problēmām atrodas vēl viens būtisks jautājums:
Vai cilvēki jau sākotnēji bija viens otram piemēroti?
Vai viņu atšķirības veidoja papildinājumu?
Vai katrs attiecībās saņēma to, kas viņam bija nepieciešams?
Vai arī abi gadiem centās viens otru pārtaisīt, pieradināt un pārliecināt kļūt par kādu citu?
Daudzas laulības netiek šķirtas tāpēc, ka cilvēki neprot mīlēt. Tās izjūk tāpēc, ka ar mīlestību vien nepietiek, lai divi savstarpēji nepiemēroti cilvēki izveidotu harmonisku kopdzīvi.
Noslēgumā
Ja gribam saprast, kāpēc šķiras laulības, nepietiek vainot mūsdienu sabiedrību, komunikācijas trūkumu vai cilvēku nevēlēšanos censties.
Daudzi pāri cenšas ļoti ilgi.
Dažreiz pārāk ilgi.
Taču attiecību kvalitāti nosaka ne tikai centības apjoms.
To nosaka arī partneru savstarpējā saderība.
Dabā spēcīgākās sistēmas neveidojas no vienādām daļām. Tās veidojas no atšķirīgām daļām, kas viena otrai dod to, kā pašām pietrūkst.
Arī saderīgās attiecībās cilvēkiem nav jābūt vienādiem. Viņiem jāspēj vienam otru papildināt, jo labs cilvēks vēl nenozīmē piemērotu partneri. Un mīlestība vēl nenozīmē saderību.
Vēlies saprast, kas patiesībā notiek Tavās attiecībās?
Ja šobrīd domā par šķiršanos, šaubies par savu partneri vai nesaproti, kāpēc attiecībās, par spīti visām pūlēm, joprojām ir tik grūti, nesteidzies pieņemt lēmumu tikai emociju iespaidā.
“Attiecību diagnostika” (pieteikšanās ir te) palīdz soli pa solim izvērtēt attiecību realitāti, ieraudzīt atkārtojošos konfliktu cēloņus un saprast, vai problēmas ir atrisināmas vai arī tās sakņojas partneru savstarpējā nesaderībā.
Skaidrība ne vienmēr uzreiz pasaka, kāds lēmums jāpieņem.
Taču tā palīdz beidzot pārtraukt maldīšanos.