Ir labi izrauties no stereotipu važām un saprast, ka darīt „kā visi” un „tāpēc, ka tā vajag” nozīmē iznīcināt sevi, būt mūžīgi nemierā ar sevi un vienmēr tādam kā nepilnvērtīgam. Kāpēc precēties vai turpināt būt kopā ar kādu tikai tāpēc, ka viņš atbilst ideāla cilvēka standartiem pēc citu domām, bet patiesībā tevi emocionāli iznīcina un ar savu attieksmi grauj tavu pašvērtējumu un pašcieņu. Kāpēc censties būt labam visiem, ja patiesībā tev ir vienaldzīgs viņu viedoklis, tikai tāpēc, lai atbilstu tam, ko no tevis sagaida citi.
Jauna – laimīgāka un patīkamāka – dzīve ir iespējama, ja uz sevi un cilvēkiem mēs sāksim raudzīties ar pamatotu izpratni par to, kā es un tas otrs uztver pasauli – apstrādā informāciju, ko redz, dzird un jūt. Izklausās pārāk vienkārši un ne visai ticami. Bet tas reāli darbojas un „izpratnei” ir arī vārds.
Tā ir jauna, bet ļoti efektīva zinātne par to, kas mums visiem ir kopīgs, bet ar ko viens no otra atšķiramies. Tas ir instruments, kas palīdz izprast sevi un citus, ļauj būt tev pašam un lepoties ar to. Tā nav ezotērika vai mistika. Tie ir reāli procesi, kas notiek mūsu apziņā un zemapziņā. Informācijas plūsmas mehānisms, kas nosaka mūsu attieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, sevi, savu vietu pasaulē, lomu ģimenē un sabiedrībā.
Jaunā zinātne socionika māca, ka ikviens ir stiprs dažās izpausmēs, bet neviens nav pati pilnība, jo tas no dabas mums nav dots. Tikai mijiedarbībā ar otru cilvēku, kam stipras ir tās jomas, kurās paši esam vāji, varam kļūt par pilnību, papildināt viens otru, palīdzēt un iemācīt ieraudzīt to, ko paši nespējam saredzēt.
Tā palīdzēs apzināties sevi un secināt, ka manas domas un jūtas ir normālas un adekvātas, ka spēja uz lietām un notikumiem raudzīties citādāk, nekā tās redz mamma, draugi vai dzīvesbiedrs ir tava bagātība, nevis trūkums. Ka tavas atšķirīgās intereses, piemēram, nevēlēšanās apmeklēt ballītes, ir normāla parādība, nevis kūtrums.
Pavisam ir 16 veidi kā cilvēks uztver, apstrādā un nodod tālāk informāciju. Tas nozīmē, ka ikviens no mums pieder kādam no 16 tipiem. Šī tipa iezīmes izpaužas mūsu vārdos, rīcībā, žestos, attieksmē pret dzīvi un cilvēkiem, reakcijās, domāšanas procesā un daudzās citās jomās. Tas lielā mērā nosaka visu mūsu dzīvi un attiecības, jo laba saderība ir iespējama vien ar dažiem no 16 citu tipu cilvēkiem. Savukārt viena daļa no 16 mums vienmēr būs nesaprotami, nepieņemami, kaitinoši vai vienaldzīgi, jo viņu atšķirīgais pasaules redzējums nav savienojams ar to, kā tieši tu saproti lietas.
Šīs zināšanas teicami palīdz izskaidrot konfliktu cēloņus. Nav vairs lieki jātērē savi nervi un enerģija ar neefektīvām darbībām cenšoties kādu pāraudzināt vai pārliecināt. Kā uz delnas skaidri kļūst ikviena cilvēka rīcības motīvi, tev vairs nav jādzīvo ilūzijā par to, ko vari no otra gaidīt, bet ko šis cilvēks nekad tev nespēs dot, jo tas vienkārši nav viņa spēkos.
Socionika iedod jaunas acis un paplašina tavas iespējas. Tas nav rāmis, bet gan lietošanas instrukcija pašam dārgākajam, tomēr līdz šim nesaprotamajam mehānismam – tev pašam!
Socionika ir universāla zinātne. Tā, tāpat kā aritmētika, piemēram, var tikt pielietota ļoti dažādām cilvēka dzīves sfērām. Visur, kur sevis un citu cilvēku izprašana būtiski ietekmē savstarpējās rīcības rezultātu, socionika var palīdzēt ar efektīviem risinājumiem.
Socionika apraksta cilvēku savstarpējo mijiedarbību ar citiem cilvēkiem un cilvēka mijiedarbību ar sabiedrību kopumā. Mēs ticam, ka visi cilvēki ir labi, tikai ne visas attiecības ir domātas tam, lai dzīvotu un darbotos kopā ilgstoši un auglīgi.
Katrs cilvēks piedzimst ar noteiktu raksturu un spējām, savām stiprajām un vājajām rakstura īpašībām saskaņā ar savu personības tipu – vienu no sešpadsmit iespējamajiem.
Tāpēc iepazīsties ar socioniku – zinātni, praktiskās psiholoģijas nozari, kas radusies uz K.G.Junga, E.Krečmera, A.J.Ļičko un A.Kempinska informatīvā metabolisma teoriju bāzes, par pasauli un par cilvēka sociālo dabu, par sabiedrības sociālo struktūru, dažāda tipa cilvēkiem, un dažādām savstarpējo attiecību formām.
