A modelis
A modelis ir cilvēka psihes funkcionēšanas modelis. Šis modelis hipotētiski izdala psihē astoņas funkcijas, kas shematiski izvietojas taisnstūrī 2×4 horizontālos līmeņos un divos vertikālos blokos. A modelis savu nosaukumu ir ieguvis par godu socionikas radītājai Aušrai Augustinavičūtei.
Funkcijas A modelī
I – bāzes funkcija, nosaka cilvēka kopējo pasaules ainas uztveri.
II – radošā, nosaka darbības veidus lai realizētu bāzes funkcijas vajadzības.
III – lomas funkcija, caur šo funkciju cilvēks parasti cenšas sevi parādīt kā kompetentu, taču risināt sarežģītas situācijas un ilgstoši strādāt šīs funkcijas režīmā cilvēkam ir sarežģīti. To var aplūkot kā sava veida rezervi, kas ieslēdzas nepazīstamās situācijās vai kad bāzes un radošā funkcija izrādās nepietiekoša uzdevuma atrisināšanai.
IV – sāpīgā, vismazākās pretošanās funkcija. Šajā funkcijā cilvēks sāpīgi uztver pat neitrālu informāciju, iespējamas neadekvātas reakcijas, šajā funkcijā šim cilvēkam nepieciešama taktiska palīdzība.
V – suģestējamā funkcija. Ar šo funkciju cilvēks informāciju uztver nekritiski, turklāt cilvēks ar pateicību uztver jebkuru palīdzību un padomus šīs funkcijas sakarā.
VI – aktivācijas. Šajā funkcijā arī labprāt tiek pieņemta palīdzība, taču šeit cilvēkam pašai jau ir kaut kādas vēlmes vai viedoklis par normām, tāpēc uztvere vairs nav tik nekritiska, ka suģestējamajai funkcijai. Ar šo funkciju notiek partnera novērtēšana attiecībā uz to, cik partneris ir piemērots.
VII – ierobežotā. Ar šo funkciju cilvēks labi uztver un pārstrādā informāciju, bet cenšas ierobežot savu darbību, bieži tiek izmantoti ierobežojoši argumenti šīs funkcijas sakarā.
VIII – fona funkcija. Parasti izpaužas bez vārdiem darbos, organiski un dabiski, bez liekiem paskaidrojumiem un partnera uzmanības pievēršanas šim aspektam.
Visi aspekti iedalās ekstravertos un introvertos, racionālos un iracionālos. Atkarībā no tā, kādi aspekti un kādā kārtībā stāv Ego bloka A modelī, tiek noteiktas visas četras tipa pazīmes.
Spēks
- Stiprās funkcijas – 1.,2.7.,8 (bāzes, radošā, ierobežojošā un fona) – pārliecības zona, zona, kurā risinājumi tiek meklēti patstāvīgi, šeit ir efektīva rīcība. Stiprās funkcijas iemieso indivīda spējas.
- Vājās funkcijas – 3.,4.,5.,6 (lomas, sāpīgā, suģestējamā un aktivācijas) – nepārliecinātības, šaubu zona. Šeit informāciju uztver izkropļotā veidā, cilvēks ir atkarīgs no apkārtējiem, šeit notiek pielāgošanās.
A modeļa bloki.
A modeļa funkcijas strādā pārī, kur viens no aspektiem ir racionāls, otrs iracionāls. Šos pārus sauc par blokiem.
- Ego bloks – 1.,2. (bāzes, radošā) funkcijas – spēcīgas, labi apzinātas. Caur Ego bloku cilvēks izrāda vislielāko sociālo aktivitāti, darbu ar šīm funkcijām visvairāk pieprasa sabiedrība.
- Superego bloks – 3.,4. (lomas, sāpīgā) funkcijas – vājas, labi apzinātas. Superego blokā cilvēks apzinās savu vājumu, bet cenšas atbilst prasībām, kuras tam izvirza sabiedrība.
- Superid bloks – 5.,6 (suģestējamā un aktivizācijas) funkcijas – vājas, slikti apzinātas. Superid blokā cilvēks izjūt nepieciešamību pēc palīdzības no apkārtējiem, un kad šī palīdzība tiek sniegta, izjūt pateicību pret to, kas to sniedzis. Pašam sevi ar šīm īpašībām apgādāt cilvēkam ir sarežģīti.
- Id bloks – 7., 8. (ierobežojošā un fona) funkcijas – stipras, slikti apzinātas. Id blokā cilvēks izrāda aktivitāti, kas pamatā vērsta uz savu vajadzību apmierināšanu un netiecas pēc aktīvas informācijas apmaiņas.

Funkciju dimensijas.
Funkciju spēku var izvērtēt pēc darbības laikā.
4 dimensijas:
- PIEREDZE – paša redzētais, izsecinātais, piedzīvotais
- NORMA – piesavinātais atbilstoši sabiedrības normām
- SITUATIVITĀTE – normas interpretēšana atbilstoši situācijai
- LAIKS – viendabīgu risinājumu izslēgšana, adaptēšanās pārmaiņām
A modelī:
4 dimensiju funkcijas – 1. un 8. (pieredze, norma, situativitāte, laiks)
3 dimensiju funkcijas – 2. un 7. (pieredze, norma, situativitāte)
2 dimensiju funkcijas – 3. un 6. (pieredze, norma)
1 dimensiju funkcijas – 4. un 5. (pieredze)
1-dimensiju funkcija var balstīties tikai un vienīgi savos vērtējumos. Kaut arī 1-dimensijas funkcija atzīst sabiedrības NORMAS, tā spēj darboties tiktāl, cik gūta personīgā PIEREDZE. Tā kā pieredze nepārklājas ar standartiem, veidojas neierasti, individuāli risinājumi, kas nesaskan ar vispārpieņemto. Cilvēks par to var nenojaust, jo salīdzinājuma (normu) nav!
Sociotips ir tas, kā dažādas funkcijas ir izvietojušās konkrētā tipa psihes modelī. Katras funkcijas novietojumam ir būtiska nozīme. Viena funkcija (piemēram, loģika) var atrasties jebkurā pozīcijā un tāpēc tās darbība būs radikāli atšķirīga.