Socionikas teorija

Socionika – mācība par cilvēka uztveramās informācijas uztveri un apstrādi, par apkārt esošo realitāti un par cilvēku informātisko mijiedarbību. Šajā rakstā tiks sniegts kopējs ieskats par socioniku, īss tās pamata jēdzienu apskats.

Saskaņā ar socionikas pamattēzēm, eksistē 8 dažādi cilvēka uztveramās informācijas veidi – aspekti. Aspektu uztvere nav viennozīmīga, ar vieniem aspektiem informācija tiek uztverta bez izkropļojumiem un ir iespējama elastīga un radoša darbība ar to. Savukārt ar citiem aspektiem uztverto informāciju uztveram  neadekvāti vai arī tā izraisa atgrūšanu.

Socionikas pamatus veido A modelis – nosacīts psihes modelis, kurā aspekti sakārtoti noteiktā veidā, ņemot vērā tās uztveres īpatnības. Kopā tiek izdalīti 16 socioniskie tipi, katram no tiem ir unikāls aspektu novietojums  A modelī. Katram sociotipam ir apzīmējums no burtu abreviatūras (piemēram ILI), tāpat arī nosaukums, piemēram, Robespjērs, kas dots par godu kādam litarārajam varonim vai vēsturiskai personībai.

Tipu pazīmes.

Tiek izdalīti četri sociotipa pazīmju pāri  (dihotomas). Tās ir:

• ekstraversija/introversija,
• loģika/ētika,
• sensorika/intuīcija,
• racionalitāte/iracionalitāte.

Katram sociotipam var dominēt tikai viena pazīme no dihotomu pāra. Citiem vārdiem runājot, nav iespējams vienlaikus būt ekstravertam un introvertam, vai racionālam un iracionālam.

Aspekti

Melnā (spēka) sensorika –  stingrība, noturība, spēja turēties pretī spiedienam. Attiecībā uz cilvēka personību – cilvēka fizisko dotumu uztveršana, cilvēka ranga un statusa novērtēšana.

Melnā  (iespēju) intuīcija  – situācijas attīstības iespējamo variantu uztveršana, tāpat arī slēptu īpašību vai priekšmetu iespēju atklāšana, cilvēka spēju noteikšana.

Melnā (darījumu) loģika – dažādu procesu organizēšana – no parasta fiziska darba līdz sarežģītiem tehnoloģiskiem vai biznesa procesiem.

Melnā (emociju) ētika – plašā nozīmē dažādu sistēmu iekšējās enerģijas izmainīšana, attiecībā uz  cilvēka personību – emocionālā stāvokļa izsekošana un ietekmēšana.

Baltā (sajūtu) sensorika – harmonijas sajušana, kas izpaužas materiālos priekšmetos, skaistuma uztvere, kas izpaužas kā krāsa, skaņa, smarža, garša. Tāpat atbild arī par sava ķermeņa izjušanu un veselības stāvokli.

Baltā (laika) intuīcija – dažādu notikumu un procesu mijiedarbība laikā, to savstarpēja saskaņošana, priekšvēstnešu novērtēšana, situācijas attīstības iespējas tajā vai citā virzienā.

Baltā (struktūras) loģika – dažādu objektu kā sistēmas izskatīšana, sistēmas elementu savstarpējo sakaru noskaidrošana, to mijiedarbības likumsakarības, veseluma un daļas savstarpējā saistība.

Baltā  (attiecību) ētika – slēptā mijiedarbība starp objektiem, attiecībā uz cilvēkiem – simpātijas, antipātijas un neformālas attiecības starp tiem.

Aspektus “melnā sensorika”, “melnā intuīcija”, “baltā sensorika” un “baltā intuīcija” sauc par iracionāliem, caur tiem notiek nepastarpināta informācijas uztvere. Aspekti “baltā loģika”, “baltā emocija”, “melnā loģika” un “melnā ētika” ir racionāli un caur šiem aspektiem notiek spriešana, informācijas uztveres novērtēšana. Melnie aspekti ir ekstraverti un tie ir vērsti tieši uz pašiem novērojamajiem objektiem vai procesiem bez piesaistes pašam novērotājam. Baltie aspekti ir introverti, tie atbild par likumsakarībām un attiecībām starp objektiem un procesiem un paša novērotāja attieksmi pret to.

A modelis

A modelis ir cilvēka psihes funkcionēšanas modelis. Šis modelis hipotētiski izdala psihē astoņas funkcijas, kas shematiski izvietojas taisnstūrī  2×4  horizontālos līmeņos un divos vertikālos blokos. A modelis savu nosaukumu ir ieguvis par godu socionikas radītājai Aušrai Augustinavičūtei.

Funkcijas A modelī

I – bāzes funkcija, nosaka  cilvēka kopējo pasaules ainas uztveri.

II – radošā, nosaka darbības veidus lai realizētu bāzes funkcijas vajadzības.

III – lomas funkcija, caur šo funkciju cilvēks parasti cenšas sevi parādīt kā kompetentu, taču risināt sarežģītas situācijas un ilgstoši strādāt šīs funkcijas režīmā cilvēkam ir sarežģīti. To var aplūkot kā sava veida rezervi, kas ieslēdzas nepazīstamās situācijās vai kad bāzes un radošā funkcija izrādās nepietiekoša uzdevuma atrisināšanai.

IV – sāpīgā, vismazākās pretošanās funkcija. Šajā funkcijā cilvēks sāpīgi uztver pat neitrālu informāciju, iespējamas neadekvātas reakcijas, šajā funkcijā šim cilvēkam nepieciešama taktiska palīdzība.

V – suģestējamā funkcija. Ar šo funkciju cilvēks informāciju uztver nekritiski, turklāt cilvēks ar pateicību uztver jebkuru palīdzību un padomus šīs funkcijas sakarā.

VI – aktivācijas. Šajā funkcijā arī labprāt tiek pieņemta palīdzība, taču šeit cilvēkam pašai jau ir kaut kādas vēlmes vai viedoklis par normām, tāpēc uztvere vairs nav tik nekritiska, ka suģestējamajai funkcijai. Ar šo funkciju notiek partnera novērtēšana attiecībā uz to, cik partneris ir piemērots.

VII – ierobežotā. Ar šo funkciju cilvēks labi uztver un pārstrādā informāciju, bet cenšas ierobežot savu darbību, bieži tiek izmantoti ierobežojoši argumenti šīs funkcijas sakarā.

VIII – fona funkcija. Parasti izpaužas bez vārdiem darbos, organiski un dabiski, bez liekiem paskaidrojumiem un partnera  uzmanības pievēršanas šim aspektam.

Visi aspekti iedalās ekstravertos un introvertos, racionālos un iracionālos. Atkarībā no tā, kādi aspekti un kādā kārtībā stāv Ego bloka A modelī, tiek noteiktas visas četras tipa pazīmes.

Spēks

• Stiprās funkcijas – 1.,2.7.,8 (bāzes, radošā, ierobežojošā un fona) – pārliecības zona, zona, kurā risinājumi tiek meklēti patstāvīgi, šeit ir efektīva rīcība. Stiprās funkcijas iemieso indivīda spējas.
• Vājās funkcijas – 3.,4.,5.,6 (lomas, sāpīgā, suģestējamā un aktivācijas) – nepārliecinātības, šaubu zona. Šeit informāciju uztver izkropļotā veidā, cilvēks ir atkarīgs no apkārtējiem, šeit notiek pielāgošanās.

A modeļa bloki.

A modeļa funkcijas strādā pārī, kur viens no aspektiem ir racionāls, otrs iracionāls. Šos pārus sauc par blokiem.

• Ego bloks – 1.,2. (bāzes, radošā) funkcijas – spēcīgas, labi apzinātas. Caur Ego bloku cilvēks izrāda vislielāko sociālo aktivitāti, darbu ar šīm funkcijām visvairāk pieprasa sabiedrība.
• Superego bloks – 3.,4. (lomas, sāpīgā) funkcijas – vājas, labi apzinātas. Superego blokā cilvēks apzinās savu vājumu, bet cenšas atbilst prasībām, kuras tam izvirza sabiedrība.
• Superid bloks – 5.,6 (suģestējamā un aktivizācijas) funkcijas – vājas, slikti apzinātas. Superid blokā cilvēks izjūt nepieciešamību pēc palīdzības no apkārtējiem, un kad šī palīdzība tiek sniegta, izjūt pateicību pret to, kas to sniedzis. Pašam sevi ar šīm īpašībām apgādāt cilvēkam ir sarežģīti.
• Id bloks – 7., 8. (ierobežojošā un fona) funkcijas – stipras, slikti apzinātas. Id blokā cilvēks izrāda aktivitāti, kas pamatā vērsta uz savu vajadzību apmierināšanu  un netiecas pēc aktīvas informācijas apmaiņas.

Funkciju dimensijas.

Funkciju spēku var izvērtēt pēc darbības laikā.

4 dimensijas:

• PIEREDZE – paša redzētais, izsecinātais, piedzīvotais
• NORMA – piesavinātais atbilstoši sabiedrības normām
• SITUATIVITĀTE – normas interpretēšana atbilstoši situācijai
• LAIKS – viendabīgu risinājumu izslēgšana, adaptēšanās pārmaiņām

A modelī:

4 dimensiju funkcijas – 1. un 8. (pieredze, norma, situativitāte, laiks)

3 dimensiju funkcijas – 2. un 7. (pieredze, norma, situativitāte)

2 dimensiju funkcijas – 3. un 6. (pieredze, norma)

1 dimensiju funkcijas – 4. un 5. (pieredze)

1-dimensiju funkcija var balstīties tikai un vienīgi savos vērtējumos. Kaut arī 1-dimensijas funkcija atzīst sabiedrības NORMAS, tā spēj darboties tiktāl, cik gūta personīgā PIEREDZE. Tā kā pieredze nepārklājas ar standartiem, veidojas neierasti, individuāli risinājumi, kas nesaskan ar vispārpieņemto. Cilvēks par to var nenojaust, jo salīdzinājuma (normu) nav!

Sociotips ir tas, kā dažādas funkcijas ir izvietojušās konkrētā tipa psihes modelī. Katras funkcijas novietojumam ir būtiska nozīme. Viena funkcija (piemēram, loģika) var atrasties jebkurā pozīcijā un tāpēc tās darbība būs radikāli atšķirīga.

Mentālās un vitālās funkcijas

Mentālās – 1.,2., 3.,4.funkcija – atrodas apziņā.

Apdomā realitāti un apzināti tai pielāgojas. Šī informācija izplatās sociumā.

Mentālās funkcijas savas problēmas risina ar mentālām metodēm – informācijas vākšana un apstrāde, strīdi, pierādīšana.

Vitālās funkcijas – 5., 6., 7., 8.funkcija – ārējās pasaules atbalss indivīdā, atspoguļo pasauli no organisma iekšpuses kā kaut ko nepārtrauktu, vienotu, nedalāmu.

Vitālās funkcijas savas problēmas risina, uztverot signālus no kairinātājiem un reaģējot ar automātisku rīcību.

Mentālās funkcijas ne tik daudz rīkojas, cik domā, spriež par kaut ko. Vitālās – otrādi. Nedomā, bet dara.

Mentālā uztvere nozīmē ievērot zināmu distanci starp apgūstamo objektu. Vitālā uztvere ir saplūšana ar objektu.

Stiprās funkcijas mentālajā blokā

Atspoguļo galveno tipa būtībā, tās ir stipras, apzinātas personības funkcijas. Tā ir pārliecinātības zona. Pēc šīm funkcijām cilvēks izvēlas dzīves mērķus un līdzekļus to sasniegšanai.

1.bāzes, personības un intelekta pamats. Uztver informāciju adekvāti un var būt par ekspertu jautājumos, kas saistīti ar šo funkciju.

2.radošā. Ātri apgūst informāciju un bieži ģenerē to pats, brīvi kritizē.

Vitālā bloka stiprās funkcijas

Šo funkciju saturu cilvēks reti apdomā, radoša darba šeit praktiski nav, bet lēmumus pieņem zibenīgi, ģenerē zemapziņas līmenī, bez liekiem vārdiem un domāšanas. Šo funkciju spēks un ieslēgšanās ātrums nosaka cilvēka neapzinātu pārliecību par sevi.  Visbiežāk ieslēdzas “ugunsgrēka” situācijās, kad nav laika domāt  vai arī ikdienišķās sadzīves situācijās, kad ierastās darbības neprasa smadzeņu pieslēgšanu.

7.ierobežojošā. Visstiprākā katram cilvēkam. Ar tās palīdzību var norobežoties no jebkuras nevēlamas iedarbības, ierobežot pārlieku lielu ārējās pasaules aktivitāti. Tomēr arī ierobežot pašu var tieši ar šo funkciju. Tas atbruņo, neatstāj nekādus līdzekļus.

8.realizējošā. Bez vārdiem ar darbiem. Vienmēr ieslēgta darbā, veido cilvēka dzīves fonu. Nevajag tiekties uz radošu darbu, bet tas ir drošs pamats jebkurās situācijās.

Mentālā bloka vājās funkcijas

Kalpo cilvēka adaptācijai sabiedrībā. Šeit ir svarīgas sabiedrības normas, sabiedrības gaidas. Cilvēks nekad nav pārliecināts šo funkciju saturā, kā arī nav pārliecināts vai atbilst sabiedrības prasībām.

3.lomas funkcija. Adaptīva. Lai adaptētots nepierastās situācijās, spēlē lomu, cenšas paspīdēt ar šo funkciju.

4.sāpīgā, vismazākās pretošanās vieta. Grūti uztvert šo informāciju adekvāti, strādāt ar to radoši, tāpēc labāk nekritizēt jautājumos, kas ar to saistīti. Pat uzslavu uztver ar neticību.

Vitālā bloka vājās funkcijas

Vājas, neapzinātas iezīmes, kas ir padevīgas. Tās var vadīt ar informāciju no ārpuses, viegli padodas suģestijai, programmēšanai. Informācija tiek uztverta nekritiski, ar uzticēšanos, tiek iegaumēta bez analizēšanas.

Šeit cilvēkam nepieciešama  palīdzība, bet mācās par šo tēmu viegli un efektīvi. Cilvēks ar pateicību uztver informāciju un palīdzību pa šīm funkcijām.  Dāvanas jāsarūpē tieši šo funkciju jomā.

5.funkcija – suģestējamā. Ieejas vārti informācijai. Uztveram, lai nodotu tālāk citām funkcijām.

6.referentā. Vāja, darbam nederīga funkcija, taču mācīšanās notiek tik viegli, ka dod labus rezultātus. Ar šo funkciju cilvēks orientējas uz referentās grupas viedokli, sevi tam nepretnostatī. Grūti turēties pretī apstākļiem.

Funkciju produktivitāte

Akceptējošie elementi (1., 3., 5., 7.funkcija) uztver un rada apziņā realitāti un nodrošina psihi ar objektīvu informāciju. Tas vienmēr ir objektīvās vides atspoguļojums. Informācija par objektīvo ārējo pasauli un sevi pašu, kā objektivitātes daļu. Akceptējošajam elementam vienmēr ir raksturīga saplūšanas sajūta ar atspoguļojamo realitāti. Šī informācija tiek uztverta kā objektīva esamība, ko var uztvert, atskaņot un izmantot.

Produktīvie elementi (2., 4., 6., 8.funkcija) apstrādā informāciju, ko saņēmušas akceptās funkcijas.
Elementa produktivitāte ir tas, kas tiek secināts no apziņā uztvertās  un atskaņotās informācijas, ko saņēmuši akceptējošie elementi. Produktīvos elementus var nosaukt par radošiem, tāpēc, ka tajā, ko tie iegūst no akceptējošajiem elementiem apstrādes ceļā, ir daļa tā, kas nav bijis objektīvajā pasaulē. Tas ir viņu secinājums un viņu priekšstats par šo objektīvās pasaules parādību. Raksturīgs skats no malas.

Funkciju bloki

Par bloku sauc funkciju pāri, kam ir dažādi uzstādījumi (ekstraversija – introversija) un klases (racionāls – iracionāls). Dažādiem blokiem ir dažādi uzdevumi, un tie “ražo” dažādu produkciju.  Bloki ir funkciju pāris, kam ir dažāds vērtums (introversija/ekstraversija) un klases (racionāla/iracionāla)

Racionālas ir loģika un ētika 

Iracionālas ir sensorika un intuīcija 

Ekstravertas ir melnas 

Introvertas ir baltas 

Kopā sanāk 16 bloki, tie arī veido visus 16 sociotipus.

Katram blokam ir savs uzdevums. Katrs bloks “ražo” savādāku produkciju. 1.funkcija uztver, vērtē, salīdzina informāciju ar iepriekš zināmo. 2.funkcija ģenerē jaunu informāciju. Šī funkcija apkalpo pirmo. 1.funkcija ir pamats informācijas apstrādei blokā. 2.funkcija rada darba apstākļus pirmajai, kalpo kā atbalsts tās nesatricināmībai.

Katra sociotipa būtību vislabāk izsaka un raksturo tieši šis nelielais funkciju bloks, nevis tipa apraksts.

 Donkihots. Lai būtu plašas iespējas, ir labi jāsaprot, kas notiek, jādomā un jāsakārto savas zināšanas

 Hakslijs. Lai būtu plašas iespējas ir jāveido labas/sliktas attiecības

 Žukovs. Varas un ietekmes saglabāšanai ievieš un uztur kārtību

 Napoleons. Novērtē vides pievilcību, ietekmē un rūpējas par to saskaņā ar savām morālajām normām

 Džeks. Sastādīt plānus tam, lai paspētu izdarīt pēc iespējas vairāk mazākajā laika sprīdī

 Štirlics. Iekārtot telpu, lai iegūtu maksimālo labumu, organizētu lietderīgus darbus

  Hamlets. Radīt dinamisku darbību, lai nodrošinātu emocionālu spriedzi, emociju intensitāti

 Igo. Veselības uzturēšana, komforta un ērtību radīšana, lai radītu labu garastāvokli

 Robespjērs. Lai būtu taisnīgums un kārtība, ir elastīgi jāpieiet situācijām, jāmeklē un jāatrod iespējas, jāizdara pareizā izvēle

 Dostojevskis. Lai saglabātu attiecības, nepieciešams meklēt iespējas un ņemt vērā cilvēka iekšējo pasauli

 Maksims. Novērtē kārtību un likumu ievērošanu viņam uzticētajā teritorijā

 Draizers. Lai saglabātu attiecības, ir jācīnās ar ļaunumu

 Balzaks. Lietu organizēšana laika ekonomijai

 Gabēns. Lietu organizēšana ērtību un komforta nodrošināšanai

 Jeseņins. Vadīt emocijas un mainīt garastāvokli, lai pavadītais laiks būtu patīkams

 Dimā. Garastāvokļa radīšana sev un citiem, lai nodrošinātu iekšējo komfortu

Tipu valoda

Visprecīzākā sociotipa noteikšanas metode ir sociotipa valodas analīze. Tam nepieciešams garš, ilgstošs cilvēka stāstījums par tēmām, kas viņam tuvas labvēlīgā un draudzīgā gaisotnē. Vislabāk, ja to visu precīzi ir iespējams pierakstīt.

Filosofijas doktore Tatjana Prokofjeva ir izpētījusi socionikas aspektu semantiku (valodniecības nozare par vārdu nozīmi). Tā kā socionika ir zinātne par informācijas metabolismu, tās izpētes priekšmets ir apmaiņa ar informāciju. Vārdiem ir ļoti liela nozīme informācijas apmaiņas procesā, tāpat kā žestiem, mīmikai un paša runātāja ārējam izskatam.

Vērojot dažāda tipa cilvēkus, tika pamanīti katram tipam raksturīgo vārdu izvēle un ar tiem saistītās reakcijas. Viens un tas pats vārds viena tipa cilvēkam liks rīkoties, citam tipam liksies tracinošs, trešo pilnīgi garlaikos utt. atbilstoši izteiktās iezīmes spēkam un apzinātībai, kā arī funkcijas novietojumam šī cilvēka psihes modelī.

Aspektu (darbības vai sistēmas loģika, emociju vai attiecību ētika, laika vai iespēju intuīcija, sajūtu vai varas sensorika) semantika ir jāpārzina, lai  varētu noteikt cilvēka sociotipu, diagnosticētu cilvēka problēmas un konfliktu iemeslus, kā arī lai veidotu iecietīgu un efektīvu saskarsmi starp dažādu tipu cilvēkiem.

Atgādināšu, ka katra cilvēka valodā atbilstoši situācijai un cilvēka intelektam mēs dzirdēsim praktiski visus zemāk minētos vārdus vai jēdzieniski līdzīgus izteikumus, tomēr kaut kas no visa būs dominējošs, pārsvarā.  Nedrīkst aizmirst vērot arī neverbālo valodu, ir jāizprot no runas konteksta un cilvēka dvēseles stāvokļa vai viņš lielās, plātās, cenšas radīt iespaidu vai arī žēlojas, sūdzas, kas uzreiz vārdu krājumam piešķirs citu nokrāsu un jēgu.

 Iespēju intuīcija

Dominējošā iezīme Hakslijam, Donkihotam, Dostojevskim un Robespjēram

Potenciālā iespēja, spēja, minējums, neskaidrība, pēkšņi, daudznozīmīgi, māka redzēt būtību, veseluma uztvere, iekšējā uzbūve, oža.

Pamats, atvērtība, vienkāršība, saturs, būtība

Iespējas, dzīvotspēja, potenciāls, resursi, spēja, talants

Nenoteiktība, pēkšņi, “cīrulis debesīs”, daudznozīmīgi, neparastais, negaidītais, paradokss

Meklējumi, izvēle, minējums, iecere, ideja, izgudrojums, atradums, atklāsme, atklājums, priekšnojauta.

 Varas sensorika

Dominējošā iezīme Žukovam, Napoleonam, Draizeram un Maksimam

Spēks, vara, griba, ietekme, vēlmes, ārējais izskats, forma, krāsa, skaistums, teritorija, realizācija, aizsargāt, panākt

Saimnieka sajūta, es gribu, kontrasts, košs

Masa, daudz, pūlis, maz, pulcēšanās

Gatavs izmantot savu enerģiju, panākt, sasniegt mērķi, iekarot, piespiest, komandēt, līderība, mobilizēšanās, apspiest, ieņemt, izlēmība, šturmēt

Svars, vērtība, vara, ietekme, griba uzvarēt, spiediens, pretošanās, pārliecība.

Statuss, autoritāte, ambīcijas, ietekme sabiedrībā, nozīmība, prestižs.

 Darbības loģika

Dominējošā iezīme Džekam, Štirlicam, Balzakam un Gabēnam

Darbība, kustība, rīcība, pārvietošanās.

Darbs, lietišķa komanda, instruments, kvalifikācija, metode, nodrošināšana, ražošanas process, racionalizācija, tehnoloģiskums, tehnoloģija, funkcionalitāte, funkcija, efektivitāte

Saprāts, adekvāts, izdevīgums, veselais saprāts, zināšanas, labums, pragmātisms, prāts, saprātīga rīcība, racionāls, fakts, lietderība

Ekonomika, cena, uzņēmība, saprātīga cena, prast apieties ar naudu, vērtība, maksa.

 Emociju ētika

Dominējošā iezīme Igo, Hamletam, Jeseņinam un Dimā

Uzbudinājums, sašutums, uztraukums, nomāktība, pārdzīvojumi, apspiestība, miers, kaisle.

Aicinājums darboties, iekšējais impulss, noskaņojums, izlēmība, fanātisms, enerģiskums, entuziasms.

Pārākās pakāpes formas runā – brīnišķīgs, briesmīgs, lielisks, pretīgs, satriecošs.

Emociju izrādīšana, artistisms, žestikulācija, kliedziens, iekaršana, mīmikas reakcijas, raudas, piesarkšana, ieturētība, smiekli, smīns

Cilvēku emocijas, sajūsma, naids, garastāvoklis, aizvainojums, panika, skumjas, prieks, romantisms, trauksme, šausmas

 Laika intuīcija

Dominējošā iezīme Balzakam, Jeseņinam, Hamletam un Džekam

Laiks, notikumu secība, pagātne/nākotne, kaut kad, prognoze, vēsture, plāns, punktualitāte, attīstība, process, stratēģija, kāda jēga, nav nozīmes.

Ilgums, laicīgi, termiņš, gaidīt, iedzīt, panākt, plānošana, brīdinājums, punktualitāte, steigties, izmantot laiku, paspēt.

Pieredze, retrospektīva, ņemt vērā kļūdas, prognoze, perspektīva, paredzēt, priekšnojauta

Vecums, mainīgums, vēsture, jaunība, vecums, briest, notikumu secība, mūsdienīgums, attīstība, agrāk, vēlāk.

Ātrāk, lēni, palēninās, ritms, temps, paātrinājums, sacensība uz ātrumu.

 Sajūtu sensorika

Dominējošā iezīme Dimā, Gabēnam, Igo un Štirlicam

Komforts, mājīgums, veselība, bauda, kvalitāte, prakse, pašsajūta, harmonija, šeit un tagad, estētika, ērtības, patīkams.

Labsajūta, uzmanība pret sīkumiem

Sajūtas, garša, tauste, uzticamība, krāsu toņi, pieskarties, pabakstīt, aiztikt, patīkams.

Pašsajūta, veselība, bauda, atpūta, telpas jušana, prasme apdzīvot telpu, dzīvesprieka procesi, atslābums, apmierinātība.

 Sistēmas loģika

Dominējošā iezīme Robespjēram, Maksimam, Žukovam un Donkihotam

Sistematizēšana, analīze, sakarības, pierādījumi, patiesums, likumsakarības, klasifikācija, cēloņsakarības, sistēma, var salīdzināt, salīdzināšana, statistika, struktūra, shēma.

Objektu atrašanās vieta, pozīcija, distance, likumsakarība, dimensija, konstrukcija.

Likums, instrukcija, konstitūcija, lēmums, prezumpcija, nolikums, tiesības un pienākumi, formalitātes.

Saprašana, pretrunas, kritēriji, patiesība, taisnīgums, vienlīdzība, etiķetes noteikumi, etalons, balanss

Organizācija, hierarhija, oficiālas attiecības, pakļautība, kārtība, noteikumi, reģistrs, stingrība, uzskaite, kontrole, sadale.

 Attiecību ētika

Dominējošā iezīme Dostojevskim, Draizeram, Hakslijam un Napoleonam

Cilvēku attiecības, brālība, naids, draudzība

Morāles kategorijas, labs, ļauns, pasaules skatījums, morāle, tikumība, kārtīgums, reliģija, sirdsapziņa, labi, slikti.

Pievilkšana, atgrūšana, piesaiste, psiholoģiska distance, vilkme

Jūtu izrādīšana, delikāti, bez ceremonijām, diplomātiski, žēlsirdība, atsaucība, cieņa, līdzcietība, ciešami, pārmetumi, prasme neaizvainot, cilvēcība, jūtība.

Jūtas, jauks, labs, ļauns, skaudība, mīlestība, naids, simpātija, antipātija, līdzjūtība.