Jūs viens otru saprotat. Kāpēc kopā tomēr ir tik grūti?
Attiecību sākumā Tev šķiet — beidzot esi satikusi cilvēku, kurš ir līdzīgs Tev. Jums ir viegli sarunāties. Jūs smejaties par vienām un tām pašām lietām, līdzīgi skatāties uz pasauli un stundām varat runāt par nākotni. Tev nav ilgi jāskaidro savas sajūtas. Otrs tās uztver gandrīz no pusvārda.
Un tomēr pēc dažiem kopdzīves gadiem Tu jūties nogurusi. Nevis tāpēc, ka starp jums nebūtu mīlestības, bet tāpēc, ka brīžos, kad Tev vajadzīgs atbalsts, arī otrs cilvēks gaida tieši to pašu no Tevis.
Kad attiecībās abi gaida, ka otrs izdarīs to, ko nespēj neviens
Sieviete konsultācijā stāstīja, ka attiecību sākumā viņu ļoti piesaistīja partnera līdzība ar viņu pašu. Abi bija jūtīgi, radoši un spontāni. Viņiem patika runāt par cilvēkiem, radošumu, nākotni un iespējām. Abi ātri aizrāvās ar jauniem plāniem un varēja viens otru emocionāli iedvesmot.
Viņai šķita: “Beidzot kāds mani patiešām saprot.” Taču ar laiku kopdzīvē sāka parādīties cita aina. Kad vajadzēja pieņemt praktisku lēmumu, abi vilcinājās. Kad radās finansiāli vai sadzīviski sarežģījumi – vajadzēja ņemt kredītu mājas remontam, neviens nejutās drošs, uzņemoties vadību. Kad vienam kļuva emocionāli grūti, otrs nevis palīdzēja atgūt līdzsvaru, bet pats ātri nonāca līdzīgā satraukumā.
Viņi daudz runāja par savām problēmām. Viņi analizēja, kā jūtas. Viņi viens otram solīja vairāk censties, bet pēc sarunām bieži nekas nemainījās.
Lai ģimenes dzīve vispār virzītos uz priekšu, sieviete arvien vairāk uzņēmās plānošanu, organizēšanu un kontroli. Viņa sekoja maksājumiem. Atgādināja par neizdarīto. Pieņēma lēmumus, kurus negribēja pieņemt viena. Mēģināja noturēt mieru arī tad, kad pati jutās satraukta. Tas viņu ļoti nogurdināja, bet viņa bija “stipra”.
Partneris savukārt jutās kritizēts. Viņam šķita, ka sieviete kļuvusi pārāk prasīga un grib visu kontrolēt.
Viņi abi centās, taču abi no otra gaidīja tieši to atbalstu, kuru paši nespēja dabiski nodrošināt.
Attiecībās nepietiek tikai ar saprašanos
Cilvēki bieži meklē partneri, kurš ir līdzīgs viņiem – kādu, kurš domā tāpat. Jūt tāpat. Vēlas to pašu. Līdzība rada ātru atpazīšanas sajūtu. Ar līdzīgu cilvēku bieži ir vieglāk sākt sarunu un justies pieņemtam, taču ilgtermiņa attiecībās svarīgi ir ne tikai tas, vai cilvēks Tevi saprot. Svarīgi ir arī tas, vai viņa dabiskās stiprās puses palīdz vietās, kurās Tu pati nejūties droša.
Šajā piemērā abu partneru stiprās un vājās puses lielā mērā sakrita. Tur, kur vienam vajadzēja struktūru, skaidrību un konkrētu rīcību, arī otrs apjuka. Tur, kur vienam vajadzēja mierīgu cilvēku, kurš neļaujas emocionālajam satraukumam, otrs pats tajā ātri iesaistījās. Tur, kur viens cerēja, ka partneris beidzot uzņemsies atbildību, otrs gaidīja tieši to pašu.
Attiecībās trūka papildinājuma.
Neviens no viņiem nebija slikts cilvēks vai slikts partneris. Viņi negribēja viens otru sāpināt, taču kopā viņi pastiprināja ne tikai savas stiprās puses, bet arī nedrošību.
“Man vienkārši vairāk jāstrādā ar sevi”
Sieviete ilgi domāja, ka problēma ir viņā. Viņai šķita, ka jākļūst praktiskākai, mierīgākai un izlēmīgākai. Ka jāiemācās mazāk uztraukties un neprasīt tik daudz no partnera. Viņa centās kļūt par cilvēku, kurš visu var noorganizēt, paredzēt un noturēt kontrolē. Taču tas nebija tikai jauns ieradums, kas jāapgūst. Viņa pastāvīgi pildīja lomu, kura prasīja dzīvot pretēji savai dabai.
Protams, mēs visi varam attīstīties. Pieaudzis cilvēks nevar atteikties no atbildības, aizbildinoties ar savu tipu, taču ir atšķirība starp attīstīšanos un dzīvi, kurā Tev katru dienu jākompensē gan savas, gan partnera vājās vietas. Ja attiecībās Tev nepārtraukti jābūt stiprai tieši tajā jomā, kurā pati vēlētos saņemt atbalstu, agri vai vēlu parādīsies nogurums.
Un tad Tu vari kļūdaini secināt:
“Es neprotu veidot attiecības.”
“Esmu pārāk prasīga.”
“Man vienmēr visa ir par maz.”
Taču iespējams, ka Tu vienkārši pārāk ilgi mēģini saņemt nepieciešamo no cilvēka, kurš pats šajā vietā jūtas tikpat nedrošs.
Kā šīs attiecības varētu izskatīties ar saderīgāku partneri?
Iedomāsimies, ka šī sieviete būtu attiecībās ar cilvēku, kura dabiskās īpašības viņu papildina. Tas nenozīmētu, ka viņai jāatrod savs pilnīgs pretstats. Tas arī nenozīmētu, ka attiecībās vairs nebūtu strīdu, vilšanās vai atšķirīgu viedokļu. Taču brīdī, kad viņa redzētu vairākus iespējamos scenārijus un nezinātu, kuru izvēlēties, partneris varētu palīdzēt nonākt līdz konkrētam lēmumam.
Kad rastos praktiska problēma, viņš dabiski teiktu – “Labi, paskatīsimies, ko mēs varam izdarīt tagad.”
Kad viņa emocionāli iesaistītos un sāktu šaubīties, partneris nepārņemtu viņas satraukumu. Viņš palīdzētu atgūt stabilitāti. Viņai nebūtu vienai jātur kopā visa attiecību ikdiena.
Savukārt sieviete partnerim dotu to, kas viņam varētu pietrūkt – viņa pamanītu attiecību nianses, kurām viņš pats paietu garām. Palīdzētu labāk izprast cilvēku reakcijas. Ienestu dzīvē elastību, idejas un spēju saskatīt iespējas tur, kur otrs redz tikai konkrēto situāciju.
Viņiem joprojām būtu jāvienojas. Reizēm partneris viņai varētu šķist pārāk tiešs vai praktisks. Viņam savukārt varētu būt grūti uzreiz saprast, kāpēc kāda emocionāla nianse viņai ir tik svarīga. Taču viņu atšķirības ne tikai traucētu. Tās arī palīdzētu.
Tieši tas attiecībās ir papildinājums.
Nevis divi nevainojami cilvēki, kuri nekad nekļūdās, bet divi atšķirīgi cilvēki, kuru dabiskās stiprās puses ļauj otram nevis vēl vairāk nogurt, bet justies stabilākam.
Pretstati var būt saderīgi. Taču ne visas atšķirības papildina
Es nevēlos radīt iespaidu, ka jāmeklē cilvēks, kurš visā ir pilnīgi pretējs. Atšķirība pati par sevi vēl nav saderība. Dažas atšķirības palīdz. Citas rada pastāvīgu spriedzi vietās, kuras abiem ir ļoti būtiskas. Tāpēc svarīgākais jautājums nav “cik līdzīgi mēs esam?” Svarīgāks jautājums ir “ko mūsu atšķirības dara ar mums?” Vai tās palīdz abiem kļūt stiprākiem? Vai partneris dabiski ienes attiecībās to, kā Tev pietrūkst? Vai arī jums regulāri jālauž sevi, lai otrs saņemtu kaut minimumu no viņam nepieciešamā? Saderīgās attiecībās arī ir domstarpības. Taču tuvība tajās neprasa nemitīgu sevis pārtaisīšanu.
Ko Tu šobrīd mēģini saņemt no sava partnera?
Varbūt Tu jau gadiem skaidro, ka Tev vajag vairāk emocionālas atsaucības. Varbūt esi nogurusi viena pieņemt visus praktiskos lēmumus. Varbūt partneris vēlas no Tevis spontanitāti un vieglumu, bet Tu jūties droši tikai tad, kad pastāv skaidrība un vienošanās. Varbūt jūs patiesi mīlat viens otru, bet abi dzīvojat ar sajūtu, ka otram nekad nepietiek ar to, ko dodat. Šādos brīžos cilvēki mēdz izvēlēties vienu no divām galējībām. Vai nu viņi vaino partneri “viņš vienkārši negrib.” Vai arī vaino sevi “es atkal prasu par daudz.”
Taču ir vēl trešais jautājums:
Vai šis cilvēks savas psihes uzbūves dēļ spēj Tev nepieciešamo dot dabiski un ilgstoši?
Tas ir daudz neērtāks jautājums, taču tas var palīdzēt saprast vairāk nekā vēl viena saruna par to, kurš attiecībās cenšas vairāk.
Ne katra neizdevusies pieredze pierāda, ka ar Tevi kaut kas nav kārtībā
Pēc sarežģītām attiecībām cilvēks nes līdzi ne tikai atmiņas. Viņš nes līdzi arī secinājumus – “Man laikam nav lemts”, “es vienmēr izvēlos nepareizos”, “attiecībās tāpat visu nākas darīt pašai”, “neviens man nevar dot to, kas man vajadzīgs.”
Ar laiku šie secinājumi kļūst par filtru, caur kuru Tu skaties arī uz cilvēkiem, kuriem ar Tavu pagātni nav nekādas saistības. Tu vari noraidīt piemērotu cilvēku, jo ar viņu nav ierastās spriedzes, kuru esi sākusi uztvert kā pievilkšanos. Vari turpināt izvēlēties līdzīgus partnerus, jo šāds attiecību sākums Tev šķiet pazīstams. Vari palikt esošajās attiecībās, cerot, ka partneris beidzot kļūs par cilvēku, kuru Tu viņā saskatīji attiecību sākumā.
Tieši tāpēc reizēm vajadzīgs attiecību detokss. Nevis no mīlestības, bet no vecajiem secinājumiem, pašpārmetumiem, nepiemērotu attiecību pieredzes un ilūzijas, ka Tev vēl mazliet vairāk jāpacenšas, lai beidzot viss izdotos.
“Attiecību detokss” — lai saprastu, ko vairs nevēlies atkārtot
Septiņu dienu programmā “Attiecību detokss” mēs nesāksim ar jautājumu “kas ar Tevi nav kārtībā?” Mēs skatīsimies daudz precīzāk.
Kāpēc Tevi piesaista tieši noteikta tipa cilvēki?
Kādas vajadzības attiecībās nosaka Tava psihes uzbūve?
Ko Tu gadiem mēģini saņemt no partnera, kurš to nespēj dot dabiski?
Kuras atšķirības var jūs papildināt, bet kuras liek vienam vai abiem nemitīgi lauzt sevi?
Un kā iepriekšējās attiecībās izdarītie secinājumi ietekmē Tavas izvēles šodien?
Katru dienu Tu saņemsi audio nodarbību ar konkrētiem dzīves piemēriem, socionikas skatījumu un praktisku mājasdarbu, kas palīdzēs ieraudzīto attiecināt uz savu situāciju.
Šis nav kurss par to, kā kļūt ērtākai, pacietīgākai vai mazāk prasīgai. Es arī nesolīšu, ka visas attiecības iespējams izglābt, ja abi pietiekami cenšas. Taču Tu vari iegūt ko ļoti svarīgu — skaidrāku izpratni par to, ko vēlies saglabāt, ko vairs nevēlies nest līdzi un ko nākamreiz nepieciešams izvēlēties citādi.
Varbūt Tev nav jākļūst par citu cilvēku, lai attiecības beidzot izdotos. Varbūt Tev ir jāierauga, kāds cilvēks spēj ne tikai Tevi saprast, bet arī patiesi papildināt.
Nevis lai kāds Tavā vietā izlemtu, ar ko Tev būt, bet lai Tu pati savus nākamos lēmumus varētu pieņemt ar daudz lielāku skaidrību.