Labdien!
Tikai pēc pusnakts izslēdzu datoru un noliku malā izdrukātās prezentācijas un citus materiālus par socioniku, bet varētu turpināt arī līdz rītam. Pirmo reizi testu aizpildīju apmēram pirms gada neko nelasot – iznāca „sviests”, bet tikai pāris pēdējos mēnešos sāku iepazīt šo mācību (zinātni) un mani tā sajūsmina.
Seminārs sagrāva ne tikai stereotipus, bet arī manu otro izvēlēto tipu – „kāds ārprāts” – esmu Draizers un kāda laime, ka neesmu ne Maksims, ne Štirlics 🙂 Visam man bija sistēma, jebko loģiski pamatoju... un še tev... – tā ir loma, kuru spēlēju teju visu mūžu, bet baltā ētika – attiecības ir mana spēcīgākā puse, savukārt ierobežojošā – melnā ētika (emocijas, efektīva informācijas novadīšana apkārtējiem), kas pēdējos septiņos gados sagādājusi tik daudz sarežģījumu un gada vērtējumu neapmierinošu ētikā un komunikācijā... ,jo mēli „aiz zobiem” noturēt neprotu un man tā mēdz būt ļoti „asa”. Pateicoties semināram vairāk esmu sapratusi par sevi. Ļoti gribas tos citus tuvos cilvēkus notipot, bet kā ar to pareizību, vai Džeks ir Džeks...?
Piedalīšanās vebināros ir ļoti laba iespēja neizejot no mājas, darbdienu vakaros, ietaupot laiku, ... iegūt jaunas zināšanas, bet semināriem klātienē ir sava vērtība. Iespēja izrauties no mājām, pakomunicēt, uzdot jautājumus..., lai gan manas zināšanas pāris mēnešos ir tādas, kādas ir, un kaut cik nopietni runāt par socionikas jautājumiem ir pagrūti, bet tas ir tikai laika jautājums. Man tas ir interesanti un cik daudz vēl ir priekšā.
Lielākais pārsteigums būs draudzenei, kura būdama Draizers, mani notipoja kā Maksimu – pievīla loģikas maska.
Pateicībā, Aija
