Cilvēki mēdz jautāt: “Ko man īsti dos sociotipa noteikšana?”

Godīga atbilde ir vienkārša: ja tu vēlies tikai uzzināt sava tipa nosaukumu un izlasīt tā aprakstu, tev nav vajadzīga konsultācija par vairāk nekā simt eiro. Tipa nosaukums pats par sevi nemaina dzīvi.

Dzīvi var mainīt brīdis, kurā tu beidzot ieraugi: problēma, kuru gadiem esi mēģinājis sevī labot, iespējams, nemaz nav tava īstā problēma.

Tu vari gadiem ārstēt savu “slinkumu”, lai gan esi izvēlējies sev nepiemērotu darbu.

Vari mācīties pacietīgāk runāt ar partneri, kurš pēc savas būtības nespēj tev dot to, ko no viņa gaidi.

Vari mēģināt kļūt drosmīgāks, aktīvāks un ambiciozāks, lai gan tavs ceļš uz panākumiem ir pavisam cits.

Vari vainot sevi par nepareizām izvēlēm, pat nepamanot, ka patiesībā visu mūžu neesi izvēlējies vispār. Esi gaidījis, kad tevi izvēlēsies, un pēc tam centies pielāgoties tam, kurš atnācis.

Un tā var paiet desmit, divdesmit, pat trīsdesmit gadi.

Sieviete, kura domāja, ka visu mūžu izvēlas nepareizos vīriešus

Kāda sieviete pie manis atnāca 52 gadu vecumā.

Viņas lielākā vērtība pēc viņas vārdiem bija ģimene un stabilas attiecības, tomēr pirmā laulība bija izjukusi, nākamās ilgās attiecības nebija devušas drošību, un tagad viņas dzīvē bija parādījies vēl viens vīrietis. Viņa baidījās. Vai dot viņam iespēju? Vai tūlīt visu pārtraukt, lai atkal nepiedzīvotu to pašu?

Viņa daudzus gadus bija analizējusi sevi, lasījusi, meditējusi, apmeklējusi dažādus speciālistus un pat meklējusi atbildi pie cilvēkiem, kuri solīja izskaidrot viņas neveiksmes ar paranormāliem spēkiem. Tomēr atbilde joprojām nebija atrasta. Viņai šķita, ka viņas problēma ir viena: “Es visu laiku izvēlos nepareizos vīriešus.”

Taču, klausoties viņas dzīvesstāstā, es pamanīju ko citu. Pirmais vīrs bija izvēlējies viņu, kad viņa vēl bija ļoti jauna. Arī nākamais vīrietis vienkārši ienāca kabinetā kā klients, un viņa neiebilda. Apzinoties iepriekšējo pieredzi, viņa pati tagad pat baidījās no iepazīšanās internetā, jo nezināja, kā atteikt cilvēkam, kurš viņai nepatiktu.

Viņa nebija nepareizi izvēlējusies. Viņa vienkārši nekad nebija izvēlējusies pati. Viņa tikai gaidīja, kad viņu pamanīs. Kad kāds pienāks. Kad kāds būs pietiekami neatlaidīgs. Un tad mēģināja izveidot attiecības ar to cilvēku, kurš bija izvēlējies viņu.

Tajā brīdī viņas jautājums pilnībā mainījās. Vairs ne “kāpēc pie manis atnāk nepareizie?”, bet gan “kā iemācīties pašai pētīt, salīdzināt, atteikt un izvēlēties?”

Tas ir pavisam cits uzdevums. Un tam ir pavisam cits risinājums.

Dažreiz cilvēkam nevajag vēl dziļāk rakt pagātnē

Šī sieviete daudzus gadus domāja arī par savu pirmo vīru. Viņai šķita, ka vēl pēc 25 gadiem kopš šķiršanās kaut kas palicis neizrunāts. Viņa iztēlojās, ko vēlētos viņam paskaidrot un kādu atbildi gribētu saņemt. Taču, uzdodot konkrētus jautājumus, atklājās, ka viņa negribēja šo vīrieti atpakaļ.

Viņa gribēja, lai viņš tikai atzīst, cik grūti viņai toreiz bija. Lai novērtē viņas ieguldījumu. Lai pasaka, ka viņa nebija slikta sieva un slikts cilvēks. Viņa gaidīja no viņa attaisnojumu pati sev.

Bet, ja otrs cilvēks to nav spējis dot gadu desmitiem, vēl viena saruna ne vienmēr atnesīs gaidīto dziedināšanu. Dažkārt tā tikai no jauna atdos viņam varu izlemt, vai tava pieredze bija pietiekami svarīga.

Tāpēc mans uzdevums nav bezgalīgi palīdzēt cilvēkam meklēt arvien dziļākus skaidrojumus. Dažreiz mana atbilde ir ļoti skaidra – tur vairs nav nekā, kas tev jāatrisina. Tev ir jāpārtrauc gaidīt atļauju dzīvot tālāk.

Ar tipa nosaukumu vien nepietiek

Konsultācijā mēs nonācām līdz viņas sociotipam, taču ar to darbs nebeidzās. Mēs runājām par to:

• kāpēc viņai ir tik grūti atteikt un aizstāvēt savas robežas;
• kāpēc viņa viegli nonāk attiecībās ar cilvēku, kurš izrāda iniciatīvu;
• kāds partneris viņu papildinātu, nevis atstātu vienu ar visu dzīves smagumu;
• kā pētīt iepazīšanās profilus, nevis noticēt pirmajam iespaidam;
• kā iet uz randiņiem bez pienākuma turpināt attiecības;
• kā nevis gaidīt, kad viņu uzlūkos, bet pašai sākt izvēlēties;
• kā lūgt palīdzību situācijās, kurās viņa pati vēl nejūtas droša.

Jā, vienā sarunā. Cilvēkam nav vajadzīgs secinājums “Tu esi šāds tips.” Viņam vajadzīgs konkrēts nākamais solis – ko man tagad darīt citādi, lai mana dzīve neatkārtotos vēlreiz? Atceros, kā es pati pirms 20 gadiem psihoterapeita kabinetā katrā sesijā izmisusi jautāju – un ko man ar to darīt???? Kā rīkoties tālāk. Bet atbildi ne reizi nesaņēmu. Un tā garus 4 terapijas gadus.

Arī jaunietim nepietiek pateikt: “Dari to, kas patīk”

Tieši tāpat es strādāju karjeras konsultācijās. Kāds jaunietis stāstīja, ka vēlas kļūt par profesionālu futbolistu. Viņš sevi redzēja kā cilvēku, kuram patīk sacensties, konkurēt un vadīt citus.

Varētu viņu vienkārši iedrošināt: “Ja tas ir tavs sapnis, tad ej un cīnies!” Tas izklausītos skaisti. Taču mans uzdevums nav uzturēt cilvēka fantāziju tikai tāpēc, lai viņš pēc konsultācijas justos iedvesmots.

Mans uzdevums ir pārbaudīt, vai viņa stāsts par sevi sakrīt ar viņa rīcību.

Konkrētos jautājumos atklājās, ka viņš vairākus gadus futbolu nemaz nebija spēlējis. Viņam patika doma par profesionāla sportista dzīvi, bet viņa ikdienā nebija redzama gatavība darīt to, bez kā profesionāls sports nav iespējams. Arī viņa stāsts par konkurenci un cīņu vairāk atspoguļoja to, kādu viņš gribētu sevi redzēt, nevis to, kā viņš patiesībā darbojas.

Viņa lielākās cīņas nenotika futbola laukumā. Tās notika viņa galvā — starp lieliem sapņiem, šaubām, trauksmi un grūtībām saņemties darbam, kuram viņš neredz jēgu.

Vai tas nozīmē, ka jaunietim nav potenciāla? Tieši pretēji. Viņam ir ļoti labs intelektuālais potenciāls. Taču, ja šis jaunietis censtos dzīvē uzvarēt ar fizisku izturību, disciplīnu, subordināciju un agresīvu konkurenci, viņš izmantotu nevis savas stiprākās, bet savas vājākās puses.

Viņa vērtīgākais kapitāls ir galva. Tāpēc konsultācijas rezultāts nebija abstrakts profesiju tests ar garu sarakstu. Es parādīju virzienu: sarežģīta, praktiski izmantojama izglītība un darbs, kurā maksā par spēju domāt, analizēt, saprast sistēmas un veidot savu viedokli. Tiesību zinātnes. Inženierzinātnes. Diplomātija. Politika. Atsevišķi medicīnas virzieni. Citi intelektuāli sarežģīti darbi ar skaidru praktisku pielietojumu.

Vienlaikus es nosaucu arī virzienus, kuri no malas var izskatīties aizraujoši, bet viņa dabiskajai uzbūvei var kļūt par gadiem ilgu cīņu ar sevi. Tas nav sapņa atņemšanas darbs.

Tā ir jaunieša pasargāšana no gadiem, kas iztērēti, mēģinot kļūt par cilvēku, kāds viņš nekad nav bijis.

Es neklausos tikai tajā, ko cilvēks par sevi apgalvo

Gandrīz katram no mums ir izveidots stāsts par sevi.

“Es esmu slinks.”

“Es izvēlos nepareizos cilvēkus.”

“Man trūkst disciplīnas.”

“Es esmu pārāk prasīga.”

“Es gribu konkurēt un uzvarēt.”

“Man tikai jāsaņemas.”

Bet cilvēks ne vienmēr spēj atšķirt savu patieso dabu no tā, kāds viņš vēlētos būt, kādu viņu gribējuši redzēt vecāki vai ko no viņa gaida sabiedrība. Tāpēc es neklausos tikai vārdos. Es skatos:

• ko cilvēks dzīvē patiešām ir darījis;
• kādas izvēles atkārtojas;
• kur viņa stāstā parādās pretrunas;
• kas viņu iedarbina un kas paralizē;
• no kā viņš izvairās;
• ko viņš uzskata par savu trūkumu;
• kādu dzīvi viņš mēģina uzbūvēt ar īpašībām, kuru viņam nemaz nav.

Es salieku kopā cilvēka dzīvesstāstu, domāšanas veidu, motivāciju, attiecību pieredzi un sociotipu. Un tikai tad atbildu uz svarīgāko jautājumu – ko tas viss nozīmē tieši tavā dzīvē?

Cik maksā vēl viens nepareizi nodzīvots gads?

Cilvēks var ilgi šaubīties, vai konsultācija ir savas cenas vērta, taču nepareiza profesijas izvēle maksā vairāk nekā viena konsultācija.

Vēl pieci gadi attiecībās, kurās tu atkal centies izpelnīties to, ko otrs nespēj dot, maksā vairāk.

Gadiem ilga cīņa ar savu “slinkumu”, “nepareizo raksturu” vai “nespēju saņemties” maksā vairāk.

Un visdārgāk maksā dzīve, kuru tu nodzīvo nevis atbilstoši sev, bet atbilstoši kļūdainam priekšstatam par to, kādam tev jābūt.

Es nevaru vienā konsultācijā pieņemt visus lēmumus tavā vietā. Taču varu pamanīt likumsakarību, kuru tu pats no savas dzīves iekšpuses vairs neredzi.

Varu pateikt, kur tu sevi māni.

Kur tu gaidi neiespējamo.

Kur cīnies nepareizajā kaujā.

Un kur atrodas tavs reālais ceļš uz priekšu.

Ja tu jau gadiem domā par vienu un to pašu, ar domāšanu vien nepietiks

Ja tu gadiem jautā sev:

• kāpēc attiecībās atkārtojas viens scenārijs;
• kāpēc nevari atrast savu vietu darbā;
• kāpēc tavam bērnam nav skaidra nākotnes virziena;
• kāpēc visi padomi izklausās pareizi, bet tavā dzīvē nestrādā;
• vai problēmu vēl var atrisināt vai pienācis laiks doties tālāk,

tad tev, iespējams, nevajag vēl vienu rakstu, testu vai iedvesmojošu video.

Tev vajag cilvēku, kurš spēj paskatīties uz visu tavu stāstu no malas un pateikt to, ko pats sev gadiem neesi spējis pateikt.

18., 19. un 20. augustā piedāvāju klātienes konsultācijas Bukultos.

Es nenolasīšu tev vispārīgu tava tipa aprakstu. Es analizēšu tavu dzīvesstāstu, izvēles, pretrunas un domāšanas veidu, lai mēs saprastu, ko tavs sociotips izskaidro tieši tavās attiecībās, darbā vai dzīves virzienā.

Vietu skaits ir ierobežots.

Ja negribi vēl pēc gada sev uzdot tos pašus jautājumus, piesakies, rakstot uz evija.ceprova@gmail.com vai te.