Ļoti jaudīgs, darbspējīgs, var ilgstoši strādāt bez atpūtas. Nevairās no darba ar rokām. Prot pārliecinoši saimniekot, piemīt amatnieka iemaņas, pats labprāt nodarbojas ar tehnisku darbu. Visu veic maksimāli kvalitatīvi.Bieži dara vairākus darbus vienlaikus. Strādāt patīk, nav slinks. Ja viņa darbs ir vajadzīgs un labi atalgots (ja ne ar naudu, tad ar labvēlīgu apkārtējo attieksmi, apbrīnu, pateicību, rūpēm), viņš strādā no sirds, ne mirkli neļaujoties bezdarbībai, veltot laiku vienīgi kādai patīkamai sarunai. To, ko ir iemācījies darīt, prot visu mūžu. Neskatoties uz nepatiku pret dīkdienīgiem slaistiem, viņš reti kritizē citus par viņu kļūdām darbā un nekad neironizē par otra bezpalīdzību. Cenšas visu vienkārši un saprotami paskaidrot, minot pārliecinošus piemērus. Labprāt dod padomus un vada citu darbošanos, bet pats pret sevi pavēlošu toni necieš. Tādos gadījumos pat var rīkoties pretēji.

Savus pienākumus veic mierīgi un metodiski. Labi redz citu vājās vietas un trūkumus, var sniegt īsu, bet saturā apjomīgu raksturojumu. Darbā nepārstāj kontrolēt procesa virzību, bet pārbauda to tikai galvenajos punktos, neieslīgstot detaļās. Viņu interesē galvenokārt rezultāts, ne process. Labi zina savu tuvo cilvēku un kolēģu īpašības, māk visus izkārtot tā, lai tie justos savā vietā un strādātu ar maksimālu atdevi. Viegli ievieš un uztur kārtību haotiskā kolektīvā, kur strādā dažādi ļaudis. Uzklausa visus viedokļus, bet izšķirošo vārdu patur sev. Necieš iniciatīvu no citu puses vai otru līderi sev blakus. Ciena ietekmīgus un uzņēmīgus cilvēkus, bet personiskajās attiecībās labprātāk izvēlas piekāpīgus un miermīlīgus indivīdus. Ārēji cenšas būt līdzīgs citiem, bet patiesībā necieš, ja citu spējas izrādās pārākas par viņējām. Mēdz izlikties, ka tās vispār nepamana.

Reizēm mudina sarunu biedru uz atklātību, demonstrē ieinteresētību otra problēmās, izsaka līdzjūtību, var kļūt īpaši maigs, bet tikai tik ilgi, kamēr noskaidro nepieciešamo informāciju. Nākamajā mirklī var atsalt, kļūt skarbs vai vienaldzīgs. Cenšas runāt pašcieņas pilnā, svarīgā tonī. Runas maniere nemainīga – mundra, optimistiska, pārliecināta, lakoniska.

Grūtības ar cilvēku raksturu un vēlmju izprašanu. Ir mazliet piesardzīgs jaunu paziņu izvēlē, kaut arī cenšas to neizrādīt. Pazīšanos veido ļoti pakāpeniski un arī tikai tad, ja cilvēks viņam ir interesants. Biežāk tomēr saglabā distanci. Ja vēlas, māk atrast kopēju valodu un izveidot labas attiecības ar daudziem cilvēkiem, bet viņam neizdodas ilgstoši tās noturēt labas. Nepatiku cenšas neizrādīt, bet tas ne vienmēr izdodas. Apkārtējos pieņem tādus, kādi viņi ir. Uzskata, ka labas attiecības izpaužas kā cieņa pret otru un uzmanīga attieksme pret tā materiālajām prasībām. Neapmierināts, ja spiests pakļauties otram. Parasti ir ģimenes galva.

Nav labs psihologs un psiholoģija viņu pārāk neinteresē (ja nu vienīgi metodes, ar kurām psiholoģiski iedarboties uz cilvēku). Pret tuviniekiem ir īpaši prasīgs. Mēdz apgalvot, ka ir taisnības pusē, atbalsta vienlīdzību, taču viņam ir gan savi mīluļi, gan nemīlamie. Labi izturas pret tiem, kuri ciena viņa draugus un iestājas pret viņa ienaidniekiem. Konflikta situācijā gaida no otra pirmo izlīguma soli. Tos, kuriem pieķēries, ilgi neatlaiž no sevis. Smagi pārdzīvo kritiku par iejūtīguma trūkumu. Milzīgā cenšanās būt labam un daudzās pieļautās kļūdas attiecībās reizēm vieš viņā domu, ka mīlestība ir reti sastopama greznība. Sirds dziļumos ļoti raizējas par to, vai viņš patīk citiem vai nē. Labas attiecības ar Žukovu saglabā tie, kas viņa parupjo saskarsmes manieri uztver mierīgi un ar humoru. Jo vairāk viņš zina par cilvēku raksturiem, jo vieglāk un patīkamāk kontaktējas ar pārējiem.

Savas jūtas prot savaldīt. Viņa noskaņojumu viegli sabojāt. Reizēm negatīvās emocijas izpaužas īslaicīgos niknuma uzliesmojumos, parasti tas notiek gadījumos, kad kāds izjauc viņa plānus. Reti saprot, kādi ir viņa emocionālā stāvokļa īstie iemesli. Cenšas nolikt uz zemes pārāk sajūsminātas personas, kas aizraujas ar nepiepildāmiem sapņiem. Gandrīz nemaz nespēj mainīt un virzīt citu emocijas. Viņam daudz vieglāk cilvēku pārliecināt, nekā pierunāt, lūgties vai iedvesmot. Grūtās situācijās ir noderīgs biedrs un palīgs, bez ierunām izdara, kas nepieciešams, piedāvā palīdzību pašu smagāko darbu organizēšanā. Pret mīļajiem cilvēkiem ir maigs, bet nevajag gaidīt no viņa psiholoģisko problēmu risināšanu un žēlabu uzklausīšanu, Žukovs ar to nenodarbojas. Viņu kaitina savu problēmu uzvelšana citiem. Intereses un palīdzība ir praktiska. No tematiem, kas skar dziļas ētiskas nianses, cenšas izvairīties. Nepatīk apspriest citu attiecības, izvairās runāt par jūtām. Par savām nepatikšanām arī labprātāk nestāsta, nemīl žēloties pat tad, ja tiešām ir nopietns iemesls (vienīgi var izmest ironisku piezīmi par savu neizdevušos dzīvi, ja to par tādu uzskata). Pārsvarā rada optimistiska cilvēka iespaidu, kura dzīvē viss ir kārtībā. Reizēm pārmet mājiniekiem vienaldzību pret viņu, jo nesaprot, ka paša neatkarīgā uzvedība cilvēkus nenoskaņo uz līdzjūtību un vēlēšanos izprast.

Iekāre, tieksme pēc fiziskas tuvības viņam šķiet pašsaprotama lieta, taču vājā vieta ir jūtas, un attiecību romantika vispār grūti saprotama. Ļoti piesardzīgs, bieži mēdz jau iepriekš brīdināt partneri, lai tas necer uz nopietnām attiecībām. Ja kādam nejauši ir atklājis savas jūtas, tad drīz sāk justies nelāgi. Izvairās ne tikai no mīlestības, bet arī no citām jūtām.

Neprot rīkoties ar savu laiku. Var nepamanīt gan negatīvās, gan pozitīvās sociālo un ekonomisko procesu attīstības tendences. Sarežģītos jautājumos rīkojas atkarībā no situācijas. Ir pārliecināts – ja strādās ātri un precīzi, tad paspēs izdarīt visu vajadzīgo. Laiku pa laikam kļūst domīgs, noslēdzas sevī, viņam rodas saasināta izjūta, ka trūkst laika, ka kaut ko var nokavēt, ka dzīve iet vai nu pārāk lēni un garlaicīgi vai pārmēru ātri, ka viņa dzīves laiks tiek tērēts veltīgi. Viņā sāk pieaugt nemiers un bažas par nākotni. Šādos brīžos viņa sejā parādās nopietna, atsvešināta izteiksme, viņš bieži lūkojas pulkstenī, kļūst steidzīgs, atrunājas ar svarīgiem darbiem. Ja viņa iekšējais līdzsvars un dzīves ritms ir izjaukts, Žukovs jūtas daudz sliktāk, nekā to spēj pamanīt apkārtējie. Lai neizprovocētu viņā negatīvus pārdzīvojumus, apkārtējiem ar lielu cieņu jāizturas pret viņa laiku, neliekot ilgi gaidīt, darīt bezjēdzīgus darbus utt. Bieži vien apsver perspektīvas un jaunās iespējas, kas varētu pavērties. Ar patiku uzklausa labas prognozes, cenšas sevī uzturēt ticību gaišai nākotnei.

Pieļauto kļūdu nespēj atzīt publiski, taču izdara secinājumus un nekavējoties savu rīcību maina. Turpmāk cenšas kļūdu neatkārtot, tādēļ labprātāk darbojas ar pārbaudītām metodēm. Nemīl ātras pārmaiņas, steigu, neparedzētus pavērsienus.

Ciena komfortu, mīl ērtas, skaistas, derīgas lietas un sev tās bez sirdsapziņas pārmetumiem sarūpē. Māk radīt harmoniskus apstākļus gan sev, gan apkārtējiem. Taču, dzīvojot viens, var samierināties ar cietu gultu, aukstumu un kailām sienām, sevis dēļ vien viņš tādiem niekiem laiku netērē. Spēj ilgi ignorēt badu, salu utt. Lepojas ar savu fizisko formu vai arī pārdzīvo, ja tās nav. Patīk kompānijas, kur var emocionāli izlādēties. Parasti ciena veselīgu dzīvesveidu, bet reizēm sāk aizrauties ar uzdzīvi, izpriecām. Slikti attīstīta mēra izjūta.  Savu slikto pašsajūtu cenšas ignorēt. Taču pret tuvo cilvēku veselību ir saudzīgs. Nopietni saslimis, cenšas palikt vienatnē, ja iespējams, pat nepaziņot par savu slikto pašsajūtu vai slimību. Apkārtējiem grūti saprast, kas notiek Žukova dvēselē un tādēļ šķiet nesaprotams viņa periodiskais drūmums un aizkaitināmība. Ja jūt nopietnus signālus par nelāgu iekšējo stāvokli un pārpūli, tad viņam uznāk neticība nākotnei. To var uzlabot atpūta vai kontakti ar tuviem draugiem. Lai nostiprinātu sirdsmieru un atgūtu pārliecību par sevi, viņam nepieciešams apkārtējo atbalsts un labvēlīga attieksme. Ilgojas pēc apkārtējo atzinības, tādēļ var nepamanīt liekulību.

Pārcietis veselu virkni grūti izskaidrojamu sakāvju, gadu gaitā viņš sāk aizdomāties par likteni, par to, ka ne viss ir atkarīgs no spēka, ka pret cilvēkiem nedrīkst izturēties kā pret lietām. Tad viņam kļūst žēl reiz zaudēto un nenovērtēto cilvēku, viņš var sākt pievērsties reliģijai vai labdarībai.