Saskaņa attiecībās bieži izskatās kā nekad neatrisināms rēbuss. Citreiz pie attiecībām strādājam kā zvēri – pielāgojamies, noklusējam, cenšamies pāraudzināt vai pāraudzināties pašas, tomēr, neskatoties uz pūlēm, dzīvojam nesaprasti, bez uzticēšanās un siltuma viens pret otru. Citreiz savukārt bez jebkāda darba un piepūles cilvēki sader kā cimdiņš ar roku.

Tautas parunas un viedo vecmāmiņu ieteikumi aicina nogaidīt, dot laiku pierīvēties, mūsdienu psihologi ierosina ar attiecībām strādāt un visu izrunāt.

Vai vispār var pierīvēties bez kaitējuma savai psihei, emocionālajai pašsajūtai? Kā tas nākas, ka attiecībām izvēlamies cilvēkus, kuros vēlāk iznāk vilties?

Kāpēc izvēlamies nepareizos?

Mans novērojums ir tāds, ka noteicošais elements partnera izvēlē ir pašvērtējums, paša mīlestība pret sevi. Pareizāk sakot – tās trūkums.

Bieži vien iepazīšanās notiek darba vietā, augstskolā, draugu lokā. Puisis paskatījās, izrādīja interesi un sieviete ar zemu pašvērtējumu ir sajūsmā, ka kādam spējusi iepatikties. Nemaz nepajautājot sev, kā pati šajās attiecībās jūtas, vai viņai otrā viss patīk, nekas netracina. Nu, labs cilvēks. Gan jau būs OK. Ar laiku pārtaisīšu.

Nekontrolējamā saderība

Taču pastāv metode, kas izskaidro cilvēku attiecību saderību, spēj tās prognozēt, pirms vēl attiecības uzsāktas. Tā ir socionika. Tā parāda:
kāda ir katra konkrētā cilvēka pasaules uztvere;
kādiem uzdevumiem viņš no dabas ir paredzēts;
ar kāda tipa cilvēkiem kopā viņš jutīsies vislabāk.

Tieši mūsu psihe ir tas rīks, kas “izlemj”, kas man patīk, der, tracina, izsauc riebumu, pievelk, iedvesmo vai padara vienaldzīgu. Nevis es izlemju, kas man patīk, bet tas jau ir ielikts mūsu pasaules uztveres sistēmā – psihē. Un mums pār to nav teikšanas. Lai izveidotu mīļas, saskanīgas ilgtermiņa attiecības, mums ir vajadzīgs cilvēks, kas der mūsu psihei kā uzliets – tāds, kas papildina, kas dod mums to, ko paši nespējam.

Visu sociotipu starpā ir noteikta veida savstarpējās attiecības. Vieglākas, grūtākas, harmoniskas vai iznīcinošas. Attiecību komfortu nosaka tas, vai saskan mūsu pasaules uztveres zobratiņi. Pat pie labākās gribēšanas nesaderīgas tuvas attiecības uzlabot ir ļoti grūti. Palīdz tikai distances palielināšana.

Atšķirīgs pasaules redzējums

Savu sociotipu var noskaidrot pašanalīzes ceļā, izprotot vērtēšanas kritērijus, vai arī ļaujoties socionikas konsultanta intervijai. Tāpat var noskaidrot arī otra cilvēka sociotipu.

Daudz vieglāka dzīve būtu tad, ja katrs no mums apzinātos, ka viņš ir nemaināma vienība – smadzenēs ielikto pasaules redzējumu nav iespējams un arī nevajag mainīt. Mums palīdzētu apziņa, ka ne vienmēr cilvēks, kas patīk vai atbilst pēc sadzīviskiem parametriem, patiešām arī derēs ilgtermiņa saskanīgām attiecībām.

Ja tu zini savu kājas izmēru, tad ir viegli izvēlēties kurpes, kas nespiedīs un nebūs par lielu. Tāpat arī ar psihi – ja zini savus parametrus, tad zini, kādi cilvēki tev der harmoniskai un piepildītai dzīvei.