Socionika nav “vēl viena psiholoģijas teorija”. Patiesībā tā stāv ļoti tuvu nopietnai filozofijai.

Lielākā daļa cilvēku domā, ka problēmas dzīvē rodas no rakstura, audzināšanas, traumām, nepareiziem lēmumiem. Praksē tas izskatās citādi. Cilvēki vienkārši dzīvo ne savā “ādā” un mēģina no sevis izspiest to, kas viņiem nav dabisks.

Kur socionika satiekas ar filozofiju?

1. Fenomenoloģija — mēs dzīvojam savā realitātē. Fenomenoloģija saka, ka katrs cilvēks pasauli uztver savādāk. Socionika to precizē: katram cilvēka tipam (sociotipam) ir savs informācijas apstrādes veids. Piemēram, attiecībās tas izskatās vienkārši: viens grib runāt uzreiz,  otrs  – klusē un “apstrādā”. Abi domā, ka otrs ir nepareizs.

2. Strukturālisms — zem virsmas ir struktūra. Strukturālisms saka, ka cilvēka domāšanu nosaka neredzamas struktūras. Socionikā tas ir konkrēti –  Modelis A ir psihes uzbūve. Tas nozīmē, ka problēma nav tajā, ka “tu necenties”, bet problēma ir tāda, ka tu mēģini darīt ar savu vājo vietu.

3. Eksistenciālisms — ne visu sevī var mainīt. Eksistenciālisms saka, ka tu neizvēlies, kāds esi, bet izvēlies, kā dzīvo. Socionika pievieno: tev ir konkrētas stiprās un vājās zonas psihē. Lielākā kļūda, ko mēs pieļaujam ir, ka cilvēks mēģina “salabot sevi”, nevis pārkārtot dzīvi sev piemērotā ritmā, vietā un veidā.

4. Aristotelis — katram ir sava vieta. Aristotelis runāja par “telos” — katrai lietai ir savs dabiskais piepildījums. Socionikā tas praksē ir ļoti redzams, kad viens uzplaukst pārdošanā, cits — analītikā, trešais — darbā ar cilvēkiem. Tas nav stāsts par motivāciju. Tas ir par atbilstību.

5. Dialektika — pretējais nav slikts. Dialektika saka: attīstība notiek caur pretstatiem. Socionikā – “saderība nav līdzība” un “saderība ir papildināšanās”. Tāpēc tu vari būt ideāls cilvēks…un pilnīgi nepiemērots konkrētam partnerim.

Secinājums, kas ne visiem patīk – Tu vari strādāt ar sevi, iet terapijā, lasīt grāmatas, bet, ja tu esi nepiemērotā profesijā, dzīvo nepiemērotās attiecībās, tu vienkārši pastāvīgi ej pret savu būtību. Tas tev maksā enerģiju, veselību, dzīves kvalitāti.

Ko dod socionika praksē – skaidrību, kas tu esi bez ilūzijām, sapratni, kāpēc attiecības nestrādā, virzienu, kur tu vari būt savā vietā. Bez klišejiskajiem “tu vari visu”, “vienkārši pacenties vairāk”.

Ja šis lika aizdomāties, tu jau saproti, ka tā nav tikai teorija. Noklausies, piemēram, šo manu interviju.

Atnāc uz sarunu. Tur mēs saliekam punktus uz “i”. Pieteikšanās ir te.