Socionikā katram no 16 attiecību veidiem ir kāds noteikts uzdevums. Duālās jeb pilnīga papildinājuma attiecības tiek uzskatītas par viskomfortablākajām un visvairāk piemērotām ģimenes dzīvei.
Šādās attiecībās viens no partneriem ir introverts, bet otrs ekstraverts, viens ir loģisks, bet otrs ētisks, viens ir intuitīvs, bet otrs – sensors, bet abiem sakrīt iezīme racionāls/iracionāls.
Ģimenes dzīvei tās ir piemērotas tieši abpusējā papildinājuma dēļ – katrs no partneriem viens otram bez vārdiem, bet darbībā nosedz otra visvājākās vietas. Pie nosacījuma, ja otrs to pieļauj.
Kā atrast īsto cilvēku
Duālie pāri manā pieredzē, kas ir satikušies agrā jaunībā vai līdz 30, ļoti viegli izveido noturīgas attiecības, jo ir atvērtāki pieņemt otras puses “dīvainības”. Redzu, ka jaunieši šodien bieži alkst vienkārši būt laimīgi, nevis atbilst sabiedrības stereotipiem. Viņi ir brīvāki un elastīgāki savos pieņēmumos, attieksmē pret otru, pielāgošanos attiecībās.
Savukārt tie, kas jau ir ar attiecību bagāžu, dzīves pieredzi, stereotipu un sava personīgā viedokļa uzslāņojumu arī šajās attiecībās pamatīgi ilgi pieslīpējas, pierīvējas, aplauž ragus sev un otram. Tas mēdz būt vētraini un skaļi.
Savā ziņā te pie vainas ir tas, ka socionika vēl ir ļoti maz izplatīta un cilvēku loks, ka veido socioniksi saderīgas attiecības – šaurs, ar mazām izvēles iespējām. Ilgstošām attiecībām nepietiek tikai ar saderīgu tipu vien. Vajag gan feromonus, gan līdzīgu dzīves līmeni, līdzīgus mērķus un vēlmi tos piepildīt. Katrs individuālais cilvēks var būt ar savām dzīves un iepriekšējo attiecību traumām, bailēm par sabiedrības vai ģimenes viedokli. Ir jābūt zināmai drosmei gan mēģināt uzrunāt saderīgo, gan satikties, gan arī godīgi atzīties, ka tieši šajā cilvēkā ir lietas, ko nespēj pieņemt. Un turpināt meklējumus.
Kāpēc attiecības nesanāk
Duālajiem traucē tas, ka viņi īsti neizprot, ko no šīm attiecībām var gaidīt un tāpēc no partnera pieprasa to, ko šis cilvēks nespēj dot. Visbiežākie pārmetumi mēdz būt par to, ka “mani nesaprot”. Te ir jāapzinās, ka cilvēks ar pretējām iezīmēm nekad arī nespēs tevi saprast, jo viņam nav ar ko redzēt pasauli no tavas prizmas.
Tā ir vēlēšanās no vienām attiecībām izspiest visu – lai mīļotais ir gan psihologs, gan domubiedrs, gan mīļākais, gan santehniķis. Dažādiem uzdevumiem ir vajadzīgi dažādi cilvēki, katrs ar savām spējām un talantiem.
Svarīgs ir cilvēka briedums un gatavība attiecībām. Vai abi ir gatavi uzņemties zināmu atbildību un ko katrs vispār ar to saprot. Nenoliedzami svarīgi ir arī tas, kādā statusā un ar kādu bagāžu partneri uzsāk veidot attiecības. Ja vienam vai abiem ir bērni, kas dzīvos kopā ar jauno pāri, jārēķinās, ka viņi pasliktinās šīs potenciāli labās attiecības, atņemot laiku un uzmanību vienam no otra.
Duālās attiecības ir radītas ģimenes dzīvei – ar bērniem, kopīgu saimniecību un dalītām rūpēm. Ja tāda mērķa nav, tad nav par katru varu jācenšas izveidot tieši duālās attiecības. Tādas dziļi filozofiskas sarunas šajās attiecībās nedraud. Duālais partneris vienmēr būs nedaudz neizprotams, bet vienlaikus ļoti pievilcīgs.
Duālās attiecības ir mieram un atslābumam. Ja šajās attiecībās kāda no pusēm alks gāzt apkārt pa pasauli, tad visticamāk, otrs to tik pat kvēli nealks. Piedzīvojumiem jāmeklē piemērotāks tips, tāpat kā dvēseles skumju dziedināšanai, matu griešanai vai masāžai. Viens cilvēks nespēj kļūt otram par visu pasauli. Un tā ir arī pārāk liela atbildība vienam cilvēkam.
Kāpēc es piesaistu nepareizos partnerus
Psiholoģiskas problēmas, nepārliecība par sevi, alkoholisms, depresija arī ir vainas, kuru risinājums jāmeklē speciālista kabinetā, nevis viss jāuzkrauj uz sava partnera pleciem. Mīlestības vārdā un uz entuziasma spārniem jau var mesties otram palīdzēt, bet attiecības tad kļūst par terapiju vai bērna un vecāka attiecībām, un tur vairs nav vietas seksam.
Traki, ja cilvēks savu nepārliecību uzveļ otram kā viņa atbildību. Mūždien gribēt būt iekarotam, dzirdēt iedrošinājumu un atbalstu, bet nesaredzēt, ka otrs arī ir tik pat izsalcis un alkst to pašu.
Duālajā attiecībās dažkārt partneri atslābst par daudz, jūt, ka beidzot drīkst būt īsti, un tā iebrauc otrā galējībā, jo nolemj riskēt un atklāt arī visus savus dēmonus. Viņam liekas, ka ja reiz es tik ļoti tev patīku un deru, tad paskatīsimies, ko tu teiksi, ja es izmetīšu vēl tādu joku. Un kad viņš iztur, tad ir klāt nākamais pārbaudījums. Vai tiešām mani mīlēs arī tādu? Vai arī es atkal varēšu triumfēt – es taču teicu, ka nav nekādas mīlestības un saderības.
Rezumējot – izveidot ilgspēlējošas attiecības ir grūtāk, nekā sākumā šķiet. Visam ir nozīme un jebkas atstāj ietekmi. Tomēr svarīgākais ir gribēt būt veselīgās attiecībās un nepadoties pie pirmajām neveiksmēm.
Vairāk par attiecībām vari noklausīties te!