Kad kāds paziņa man pastāstīja, ka esot tāda parādība kā socionika, sākotnēji biju visnotaļ skeptiska. Pasaule, interneti un grāmatplaukti ir pārpludināti ar dažnedažādām zinātnēm, pseidozinātnēm, praksēm, teorijām un labas dzīves, laimes formulām. Kad aizbraucu uz vienu ekskursiju, ko organizēja Zaiga kopā ar Eviju un guvu pirmo ieskatu par socioniku, dabūju "āķi lūpā" uzzināt vairāk, kas šim dzenītim vēderā, jo socionikā tāpat kā fitnesā nav nejaušību. Ir tikai likumsakarības, kas balstās uz cēloņiem un sekām. Man socionika šķiet ļoti pieņemama ar to, ka nav nekādas mistikas, viss strukturēts un pamatots. Iespējams, ka būtiska loma tajā, ka šī zinātne tik ļoti ieinteresēja un "parāva uz āķa" ir tieši Evijas personībai, jo viņai ir talants soli pa solītim, neforsējot , ievest tajā jaunajā pasaulē un radīt interesi, nesarežģīti un vienkārši pastāstot par pamatlietām un tad jau ļaujot katram pašam meklēt atbildes, pildot tādu kā gida, pavadoņa funkciju. Paldies Evijai par milzīgo informācijas klāstu ko viņa piedāvā, ir sagatavojusi. Tagad katra paša rokās tikai ņemt un to visu izmantot un padarīt savu dzīvi krāsaināku, izprotamāku un vieglāku. Un visvairāk jau socionika palīdz beidzot iepazīties cilvēkam pašam ar sevi, saprast, ka ir ok būt tādam, kāds esi un pieņemt sevi. Pārstāt sevi uzskatīt par meža dīvaini. Un kas vēl foršāk - socionika apsola un iedrošina noticēt, ka ir pasaulē arī tādi cilvēki, un ne viens vien, kuri Tevi tādu, kāds esi, pat spēs saprast, pieņemt pilnībā un pat mīlēt bez nosacījumiem, jo tieši tāds , kāds esi, Tu esi vajadzīgs un Tev nav sevi jālauž vai jāpārtaisa.
Pateicos Evijai, ka viņa palīdzēja man iziet no maldīšanās pa sociotipu tipiem. Pabiju gandrīz visās kvadrās, kamēr atradu, ka esmu Džeks. Nu ir identitāte atrasta, tagad tik nirt, pētīt un uzzināt vairāk, paldies, jūtos iepriecināta, ka man tagad jauna aizraušanās. Izskatās, ka šis uz ilgu laiku un neapniks pēc pirmajām divām nodaļām, kā tas mēdz gadīties ar grāmatām 🙂
