Evijas lieta: kur pazuda tuvība, ja mēs visu dienu bijām kopā?

Stāsts balstīts reālas pāra konsultācijas pierakstos. Identificējošās detaļas izlaistas, apstākļi vispārināti.

Viņi bija pavadījuši dienu divatā. Viņš to atcerējās kā izdevušos kopā būšanu, bet viņa – kā dienu, kurā atkal nebija saņēmusi to, pēc kā ilgojās. Viens notikums, bet divas pilnīgi atšķirīgas pieredzes.

Klausoties viņos, varēja rasties kārdinājums ātri izlemt, ka viņa prasa par daudz. Vai arī – viņš vispār necenšas. Taču tad mēs šo lietu aizvērtu, vēl nemaz nesapratuši, kas tajā notiek.

Mans darbs bieži atgādina detektīva darbu. Cilvēks atnāk ar jautājumu par šodienu, bet pavedieni ir izkaisīti viņa dzīvesstāstā. Kā viņš izvēlējās partneri. Ko pamanīja sākumā. Kam nepievērsa uzmanību. Ko pats attiecībās dod tik dabiski, ka pat neiedomājas – otram tas var prasīt milzīgu piepūli. Es klausos arī tajā, kā cilvēks stāsta. Pie kā viņš atgriežas; ko izskaidro sīki un ko piemin garāmejot; kas viņam šķiet pašsaprotams.

Šajā lietā svarīgs pavediens bija tieši tā kopā pavadītā diena. Viņam viss bija saprotami – mēs bijām divatā, kaut ko darījām, pavadījām laiku kopā. Tātad mums bija kopīgs piedzīvojums. Ju-hū!

Viņai, savukārt, pietrūka sarunas – viņi vispār nerunāja, personiskas intereses, sajūtas, ka viņš ir iesaistīts tajā, kas notiek viņā.

Viņš skaitīja šo dienu pie tuvības pierādījumiem. Viņa – pie tuvības trūkuma pierādījumiem.

Pamēģini tagad šim pārim ieteikt biežāk kaut kur aizbraukt divatā! Viņi jau bija aizbraukuši…

Tāpēc es meklēju tālāk.

Ikdienā vīrietis rūpējās par praktiskām lietām – darīja, organizēja, risināja. Savā izpratnē viņš attiecībās ieguldīja daudz. Viņam bija grūti saprast, kā pēc visa izdarītā vēl var saņemt pārmetumus par mīlestības trūkumu.

Sieviete atkal mēģināja izskaidrot, kā viņai pietrūkst. Ja saruna neizdevās, viņa vīrietim rakstīja garas ziņas. Cerēja, ka šoreiz izdosies pateikt tā, lai viņš beidzot saprot. Viņš šajās ziņās jau paredzēja pazīstamos pārmetumus un visbiežāk vairs pat saņemtās ziņas nelasīja.

Viņa centās piekļūt viņam tuvāk, bet viņš centās iegūt mieru. Katrs nākamais mēģinājums viņus atkal aizveda atpakaļ tajā pašā vietā.

No malas ļoti viegli pateikt – jums jāiemācās sarunāties. Bet man bija cits jautājums – ko tieši katrs no viņiem gaida no šīs sarunas, un vai otrs vispār spēj to iedot?

Te parādījās lietas pavērsiens – viņu grūtību pamatā es saskatīju arī viņu abu līdzību. Abi bija prāta cilvēki. Abi spēja argumentēt, izskaidrot savu pozīciju un saskatīt otra rīcības neloģiskumu, taču abiem bija grūti radīt to emocionālo dzirksteli un atsaucību, kuru viņi gaidīja viens no otra.

Vienam vajadzēja, lai otrs palīdz izkļūt no neveselīgām domām un iekšējā jucekļa. Otram vajadzēja mierīgu, labvēlīgu attieksmi. Bet brīdī, kad abi paši jutās nesaprasti, dot otram vajadzīgo kļuva vēl grūtāk.

Socionikas skatījumā es šajā pārī redzēju jomu, kurā viņu stiprās puses otru pietiekami neatbalstīja. Viņi katrs gaidīja palīdzību tur, kur arī otram bija grūti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es konsultācijā nosaku abu cilvēku sociotipus. Man ir svarīgi saprast, kas slēpjas aiz konkrētās uzvedības. Kā cilvēks uztver situāciju, ko tajā pamana un kā parasti rīkojas.

Vīrieša praktiskās rūpes šajā stāstā bija īstas. Sievietes ilgas pēc emocionālas tuvības arī bija īstas. Viena patiesība neatcēla otru. Un sievietei no skaidrojuma vien nekļuva nesvarīgi tas, kā viņai pietrūkst. Viņa gribēja saprast, vai tagad ar to vienkārši būs jāsamierinās.

Šis bija brīdis, kurā konsultācija kļuva ļoti konkrēta un tieša. Ko Tu šajās attiecībās saņem? Ko gaidi jau ilgstoši? Cik daudz spēka Tev prasa šī gaidīšana? Un vai Tu vari dzīvot ar šo cilvēku tādu, kāds viņš ir šodien?

Ar šo pāri runājām par reālām iespējām – ieraudzīt otra ieguldījumu, saprast savas vajadzības, meklēt sarunas un intereses arī ārpus pāra attiecībām. Sievietei ieteicu vairāk iepazīt savu tipu un dot savam spēcīgajam prātam darbu profesionālajā attīstībā, lai visa uzmanība nepaliek iestrēgusi vienā jautājumā – kā vēl viņam izskaidrot, lai viņš mani saprot. Vienlaikus es skaidri pateicu – viņai nav jāatsakās no visām savām vajadzībām. Ir jāvērtē, cik šāda sadzīvošana ir iespējama tieši viņai.

Šai lietai es nepierakstīšu izdomātas laimīgas beigas. Konsultācijā mēs ieraudzījām viņu strīdu mehānismu. Tālāk ar šo izpratni viņiem jādzīvo pašiem. Taču tas jau maina jautājumus, kurus cilvēks sev uzdod. Cik ilgi vēl mēģināt atrast pareizos vārdus? Ko par sevi ir vērts saprast? Ko nākamajās attiecībās pamanīt agrāk?

Tieši šādu jautājumu dēļ es veidoju savus online kursus. Konsultācijā izskatām konkrēta cilvēka dzīvi vai pāra attiecības. Kursos es skaidroju likumsakarības, kuras savā darbā sastopu atkal un atkal, lai tu tās vari sākt pamanīt arī savējā.

Varbūt tavā dzīvē nav tieši šāda strīda. Varbūt tu gadiem pārmet sev savu raksturu. Varbūt atkal esi izvēlējies cilvēku, ar kuru sākumā ir interesanti, bet kopdzīvē jūties vientuļi. Varbūt attiecības ar partneri ir labas, toties darbā katru dienu centies būt kāds cits.

Manā kursu klāstā ir dažādi sākumpunkti:

• “Attiecību diagnostika” – ja gribi izvērtēt savas pašreizējās attiecības un saprast, vai tās tev ir piemērotas.
• “Radi attiecības! Socionika palīdzēs!” – ja gribi labāk saprast partnera izvēli un saderīgu attiecību veidošanu.
• “Mans spēks” – ja vēlies iepazīt un pieņemt sevi, saprast savas stiprās puses.
• “Sociotips BALZAKS: lietošanas instrukcija” – ja esi Balzaks un vēlies padziļināti izprast tieši savu tipu.
• “Skaidrs ceļš karjerā” – ja meklē sev piemērotu profesionālo virzienu.
• “Praktisks ceļvedis socionikā” – ja vēlies plašāk iepazīt cilvēku tipus un saprast, kā veidojas savstarpējās attiecības.

Sāc ar jautājumu, kurš tev šobrīd ir vissvarīgākais. Kursu aprakstos vari apskatīt tēmas un izvēlēties, kurā iedziļināties savā tempā.

Šajā stāstā svarīgākais pavediens bija viena kopā pavadīta diena. Tavā dzīvē tas var būt strīds, kas atkārtojas, darbs, kurā sevi nepazīsti, vai pārmetums, kuru esi sācis uzskatīt par patiesību par sevi.

Ieskaties manos online kursos un atrodi sākumpunktu savas dzīves izmeklēšanai.