Kritiskās situācijās aktivizējas, rīkojas drosmīgi un izlēmīgi. Nebaidās sastrīdēties, var pat īpaši kādu sadusmot, bet nopietnus konfliktus necieš, jūtas slikti, ja kādam darījis sāpes negribot. Nebaidās no atbildības, bet īpaši to nemeklē. Nebaidās riskēt, ja risks ir pamatots. Spēj dot spēcīgu pretsitienu, ja tiek aizskartas viņam tuvo cilvēku intereses vai viņa pārliecība. Ļoti neatkarīgs, pretojas spiedienam. Arī pats neko neuzspiež, bet cenšas pārliecināt. Nepretendē uz līdera lomu, cenšas būt pelēkais kardināls. Māk ietekmēt, piešķilt dzirksteli un iekustināt citus, palīdz viņiem sasniegt mērķi. Nereti cieš no savas nesavaldības. Iesaistījies strīdā, aktīvi, reizēm pat agresīvi aizstāv savu viedokli.

Svešā sabiedrībā rada stipras gribas, neatlaidīga un pārliecināta cilvēka iespaidu, ir savaldīgs un spriedumos vēsi loģisks. Taču tas ir tikai iespaids, kas gaist, saskarsmei kļūstot ciešākai. Patiesībā viņam mēdz pietrūkt spēka un intereses saņemties, lai paveiktu nepieciešamo. Hakslijam šķiet, ka viņš varētu sasniegt daudz vairāk, ja viņu pa laikam nepārņemtu iekšējs apātijas stāvoklis, gribasspēka trūkums un enerģētiski kritumi. Ja darbs patīk, viņš strādā līdz spēku izsīkumam, pat pārpūlei. Viņam svarīgi just, ka ir kāds labums no viņa darbošanās, tāpēc izvēlas darbu, kur ātri redzami rezultāti un guvumi.

Nespēj labi strādāt dzelžainas sistēmas, daudzu ierobežojumu ietvaros, pretojas aizspriedumiem, visam, kas ierobežo viņa brīvību. Nepatīk ievērot standartus, izvairās no vienveidības – cenšas izdarīt savādāk, ieviest jauninājumus. Necieš formalitātes, mīl sarunas neoficiālā līmenī. Netīk sevi apgrūtināt ar vispārpieņemto normu ievērošanu, toties viņam ir tendence uz ekstravagantu rīcību un ģērbšanos. Nepanes kritiku par savas uzvedības neloģiskumu un nesaprātīgu rīcību, par neprasmi orientēties sarežģītās loģiskās sistēmās. Publiski savas vājības neatzīst, bet ja atzīst, tad tas ir sava veida taktisks triks. Pats ir ļoti kritisks pret sevi, labi zina savas vainas, taču citiem neļauj vandīties pa savu jau tā viegli ievainojamo iekšējo pasauli. Viņa intelekta līmeni viņa klātbūtnē apspriest var un vajag, bet jo retāk tas notiek, jo Hakslijam patīkamāk.

Grūti koncentrēties uz kaut ko vienu, atšķirt galveno no otršķirīgā, tāpēc viņš bieži pārslogo sevi ar nebūtiskiem darbiem un personīgiem kontaktiem. Necenšas iedziļināties informācijas detaļās, bet uztver tās kopējo virzienu, tādēļ ne vienmēr noklausās cilvēku līdz galam. Nepatīk sīkumains atskaišu darbs. Ja darbs prasa ilgstošu pastiprinātu uzmanību, iedziļināšanos detaļās, skaitļos, paragrāfos, Hakslijs zaudē par to interesi. Viens ilgi strādāt nespēj. Viņam nemitīgi rodas sajūta, ka pārāk maz ir izdarīts, kļūst žēl iztērēto spēku un laika. Ja vēl kāds viņu apber pārmetumiem, nevis  palīdz, Hakslijs dvēseliski eksplodē vai ieslīgst dziļā melanholijā, pilnīgi atslēdzoties no pasaules.

Līdz galam atslābinās tikai pilnīgi komfortablos apstākļos. Smalki izjūt apkārtējās pasaules estētiku un pat cenšas to radīt, taču ilgi uzturēt kārtību, rūpēties par sadzīvi trūkst pacietības. Izvēloties apģērbu, bieži vien nevar pieņemt galīgo lēmumu. Prot un mīl ģērbties gaumīgi, bet ne ilgstoši, tas viņu ierobežo un apgrūtina. Ērtāk jūtas vienkāršā apģērbā, ar ko brīvi var apsēsties uz akmens, atgulties zālē utt.. Nepietiekami rūpējas par veselību un atpūtu. Sava organisma stāvokli uztver neskaidri: kaut kas sāp, bet nav saprotams, kas un nav skaidrs, ko darīt. Jūtas ļoti neomulīgi, ja viņu neviens nepalutina. Ja uzrodas kāds, kurš ir ar mieru palīdzēt sadzīviskos darbos, Hakslijs jūtas bezgala pateicīgs, sajūsminās par glābēju un ir ar mieru parādīt sevi kā teicamu skolnieku. Fiziskais un morālais diskomforts stipri grauj viņa veselību, tāpēc viņš meklē ceļu uz vieglu dzīvi, kas būtu brīva no cīņas par eksistenci.

Var darīt visu, ja vien tas viņam ir interesanti. Ja darbs ir neinteresants vai liekas bezjēdzīgs, garastāvoklis pasliktinās. Hakslijs nogurst no rutīnas, viņam nepieciešama nepārtraukta jaunu iespaidu nomaiņa – no garlaicības un vienveidības var pat saslimt. Bieži vien maina savas aizraušanās. Mīl neparastas situācijas, spēj rīkoties negaidīti, neprognozējami, tā atjaunojot dzīves garšu. Nav pragmatisks aprēķinātājs. Liela nozīme viņa dzīvē ir spēlei – mīl lietderīgo savienot ar izklaidējošo.

Necieš, ja kāds darbojas neoperatīvi, traucē vai tērē viņa laiku. Spēj diezgan asi aizraidīt cilvēku, kuram pēc viņa domām, laiks pazust. Viņā aizkaitinājumu rada citu necieņa pret viņa laiku, ko Hakslijs neapzināti uztver kā necieņu pret viņu pašu. Laiks ir resurss, ar kuru viņš izmēra to, cik daudz kaut kam ir ziedojies. Cietis sakāvi, Hakslijs nožēlo nevis iztērētos spēkus, bet gan velti iztērēto laiku. Taču laika tēriņu fiksēšana nenotiek pastāvīgi, tas tiek skaitīts tikai neveiksmes gadījumā. Ja viss rit normāli, laika ritējums viņu īpaši nebiedē.

Māk piepildīt citu cilvēku dzīvi ar daudzveidīgām, dziļām emocijām. Prot atbalstīt un iedvesmot cilvēkus, sakot komplimentus, zīmējot rožainas perspektīvas. Parāda iniciatīvu, iedvesmojot citus uz darbošanos. Ja pašam kaut kas apnīk, viņš pamanās atrast kādu, kurš pabeigtu iesākto bez viņa līdzdalības.

Nosoda rupjus, neaudzinātus cilvēkus, pats cenšas būt taktisks un laipns. Savu slikto noskaņojumu un emocijas nevienam neuzspiež un arī atklāj reti, ar tiem cenšas tikt galā pats. Ja skumst kāds cits, Hakslijs tūlīt sāk labot otra noskaņojumu ar varonīgu, bravūrīgu izturēšanos un cenšas parādīt, kā savādāk vērtēt notikušo un raudzīties nākotnē. Kad Hakslijs pats jūtas slikti, spēka spilgtām emocijām nav, viņš kļūst nopietns un kluss, cenšas palikt vienatnē. Sāpīgi pārdzīvo noraidījumu, viņa dvēseles pasaule ir sarežģīta un pretrunīga. Ārēji atraisīts, rotaļīgs, bet iekšēji cīnās ar pārdzīvojumiem un skumjām domām. Lai no tām atbrīvotos, mēdz pārdozēt slodzi, lietot apreibinošas vielas. Labā garastāvoklī viņš viegli atrisina ikdienas sadzīves problēmas vai darba sarežģījumus.